Trešdien, 17.maijā, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Veselības ministrijas (VM) ikgadējās sarunas, kuras galvenie temati bija primārā veselības aprūpe, veselības nozares finansējums, vienotas prasības un kvalitātes kritēriji stacionāriem, slimnīcu tīkla stiprināšana u.c.
Veselības ministrija sākusi apkopot priekšlikumus, kas saņemti par Informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi par slimnīcu tīkla stiprināšanai”. Jau ziņots, ka Veselības ministrija vērtē slimnīcu tīklu Latvijā. Katrai no slimnīcām ir noteikti obligātie medicīniskie profili, ņemot vērā slimnīcu esošo noslogojumu, ārstniecības personu nodrošinājumu un teritoriālo pieejamību aprūpei pacientiem. Tajā skaitā Veselības ministrija plāno izvērtēt iespēju daļējai valsts līdzdalībai pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Veselības ministrijas pārstāvji informēja par aktuālo situāciju un datiem veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā un tam pieejamo valsts budžeta finansējumu, kas nav pietiekams. Pašvaldību pārstāvji sniedza priekšlikumus par primāro veselības aprūpi un ģimenes ārstu nodrošinājumu ārpus Rīgas un lielajām pilsētām, tajā skaitā aktualizēja jautājumu par ģimenes ārstu prakses īpašuma formām un kritērijiem, lai prakse pieteiktos ES fondu finansējumam infrastruktūrai. Pašvaldības uzsvēra vēlmi vairāk iesaistīties ģimenes ārstu atbalstīšanā, aicinot sakārtot tam likumisko bāzi.
Pēdējo gadu laikā būtiski ir pieaugusi ģimenes ārstu noslodze visā Latvijā, bet 5 gadu laikā ģimenes ārstu prakšu skaits ir samazinājies. Rezidentūru ik gadu absolvē ap 50 jaunie ģimenes ārsti. Veselības ministrija plāno noteikt vienotu pakalpojumu grozu, ko būs jānodrošina visiem ģimenes ārstiem kapitācijas finansējuma ietvaros, pilnveidot maksājumu sistēmu par aprūpes nodrošināšanu, strādā pie infrastruktūras uzlabojumiem, tajā skaitā kopā ar pašvaldībām risinās transporta jautājumu, lai pacienti, kuri dzīvo attālākās vietās, varētu nokļūt pie sava ģimenes ārsta. Veselības ministrijas pārstāvji uzsvēra sadarbības nepieciešamību primārās veselības aprūpes pieejamības pilnveidošanā, kam ir tieša ietekme uz sekundāro aprūpi jeb slimnīcu noslodzi. Tāpat Veselības ministrijas virzītie grozījumi Ārstniecības likumā, ko 16. maijā, atbalstīja valdība, ietekmēs cilvēkresursu nodrošinājumu nozarē un ļaus plašāk pacientu aprūpē iesaistīt jaunos ārstus.
Latvijas Pašvaldību un Veselības ministrijas ikgadējo sarunu dienaskārtībā bija arī jautājums par sociālo darbinieku nodarbinātību stacionāros un atbalstu slimnīcās, aktualitātēm veselības punktu izveidē ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, ko plāno uzsākt divu gadu laikā, ka arī integrētās veselības un sociālās aprūpes finansēšanas modeļa izstrādē un finansējuma iekļaušanu 2024.gada budžetā, kas būs atkarīgs no pilotprojekta rezultātiem. Ministrija informēja par iecerēm veselības veicināšanas pasākumiem par ES fondu līdzekļiem.
Veselības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas notiek reizi gadā. Kā jau Veselības ministrija uzsvērusi, lai veselības aprūpes pakalpojumu apjomu 2023. gadā saglabātu esošā līmenī papildus nozarei nepieciešami 164,5 miljoni eiro.