ES Padomes prezidentūra

No 2025. gada 1. janvāra prezidentūru ES Padomē pārņem Polija. Tās programmā veselības drošība ir iekļauta kā viena no septiņām drošības dimensijām, kurām tiks veltīta īpaša uzmanība.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus un pieaugošos hibrīddraudus un kiberdraudus, Polija prezidentūra ir izvirzījusi trīs galvenās prioritātes veselības jomā:

• Veselības aprūpes digitālā transformācija
• Veselības veicināšana un slimību profilakse
• Bērnu un pusaudžu psihiskā veselība digitalizācijas kontekstā

Tāpat Polijai ir svarīgi uzlabot ES zāļu drošību, īpašu uzmanību pievēršot pacientu viedoklim, kā arī dažādojot to piegādes ķēdes un atbalstot zāļu ražošanu ES.

Polijas prezidentūras laikā turpināsies ES farmācijas tiesību aktu pārskatīšana, darbs pie Kritisko zāļu akta un starptautiska nolīguma par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām izstrādes, kā arī citi pasākumi Eiropas veselības savienības stiprināšanai.

Polijas prezidentūras tīmekļa vietne: https://polish-presidency.consilium.europa.eu/

No 2024. gada 1. jūlija prezidentūru ES Padomē pārņēma Ungārija.

Ungārija uzskata, ka pēc Covid-19 pandēmijas īpaša uzmanība jāpievērš tiem veselības politikas segmentiem, kuri iepriekš tika atstāti novārtā vai kuros nepieciešamās reformas tika atliktas.

Tiesību aktu jomā īpaša nozīme ir ES tiesību aktu kopumam farmācijas jomā, kuru mērķis ir izveidot konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un uz pacientiem vērstu farmācijas regulējumu. Ņemot to vērā, Ungārijas prezidentūras darba kārtībā ir sarunu procesa turpināšana, lai panāktu pēc iespējas lielāku progresu.

Ungārijas veselības politikas prioritāte ir rīcība pret sirds un asinsvadu slimībām, tāpēc prezidentūras darba kārtībā ir ietverti Padomes secinājumi par šo būtisko jautājumu. Turklāt līdz ar regulas par cilvēku izcelsmes vielām pieņemšanu darba kārtībā ir iekļauti Padomes secinājumi par orgānu ziedošanu, lai pievērstos arī šim jautājumam. Šīs tēmas ir atspoguļotas arī Ungārijas organizētajās augsta līmeņa konferenču programmās un Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības (EPSCO) padomes neoficiālajā sanāksmē.

Papildus tam vēl viens prioritārais jautājums Ungārijas prezidentūras laikā ir Eiropas veselības datu telpas ieviešana, bet Ungārija dod iespēju apspriest arī citus jautājumus, piemēram, par retām slimībām, saikni starp psihisko veselību un dažādām ārkārtas situācijām, kā arī dalībvalstu sadarbības iespējām zāļu pieejamības jomā.

No 2024.gada 1.janvāra prezidentūru ES Padomē pārņem Beļģija.

Beļģija savas prezidentūras laikā pievērsīsies trim galvenajām tēmām: aprūpei, gatavībai un aizsardzībai. Izmantojot šo prizmu, tā sadarbosies ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, lai izstrādātu politiku priekšlikumus, kas var vēl vairāk stiprināt Eiropas veselības savienību un aizsargāt ES iedzīvotāju labbūtību.

Tā kā Beļģijas prezidentūra notiks 2019.-2024. gada likumdošanas cikla beigās, tās mērķis būs pabeigt pašreiz notiekošos trialogus par Eiropas Veselības datu telpu un Regulu par cilvēku izcelsmes vielām. Tā arī turpinās darbu pie sarunām par tiesību aktiem farmācijas jomā, ieteikuma par ar vakcīnām novēršamiem vēža veidiem un ieteikuma par vidi bez tabakas dūmiem.

Beļģija tiecas izstrādāt veselības jautājumu darba kārtību nākamajam Eiropas Komisijas sastāvam, uzsverot, ka veselībai arī turpmāk jābūt prioritātei. Visbeidzot, tā arī saskata iespēju iesniegt priekšlikumus par ES rīcībā esošo īstenošanas instrumentu izmantošanu, lai veicinātu ES rīcību veselības jomā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai uzlabotu kopīgo rīcību darbību un piekļuvi ES finansējumam.

Beļģijas prezidentūras prioritātes sabiedrības veselības un farmācijas jomās:

• Rast risinājumus, kā ES var palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt pietiekama veselības aprūpes darbaspēka ar atbilstošām prasmēm pieejamību, lai uzturētu to veselības aprūpes sistēmas.
• Uzsākt diskusiju par pāreju uz tādu medicīniskās pētniecības un inovācijas sistēmu, kas balstīta uz iedzīvotāju vajadzībām.
• Turpināt strādāt pie neinfekciju slimību profilakses.
• Veikt ES veselības ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmas izvērtējumu pēc pandēmijas.
• Censties paplašināt ES spējas veikt plaša mēroga klīniskos pētījumus.
• Turpināt Zviedrijas un Spānijas prezidentūru iesākto darbu cīņā pret antimikrobiālo rezistenci.
• Noslēgt sarunas par Starptautisko nolīgumu par pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām un grozījumiem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos.
• Izstrādāt, ieviest un stiprināt pasākumus zāļu trūkuma novēršanai ES, tajā skaitā uzsākt Kritiski svarīgo zāļu alianses darbību, kas apvienos Eiropas Komisiju, dalībvalstis un citas ieinteresētās puses, lai nodrošinātu svarīgāko zāļu un to sastāvdaļu ražošanu Eiropā.

Beļģijas prezidentūras tīmekļa vietne: belgian-presidency.consilium.europa.eu

No 2023.gada 1.jūlija prezidentūru ES Padomē pārņem Spānija.

Spānijas prezidentūras ES Padomē galvenais mērķis veselības jomā ir turpināt veidot Eiropas Veselības savienību. Tās ietvaros tiks uzlabota mazāk aizsargāto personu aizsardzība ES, veicinātas gatavības un reaģēšanas iniciatīvas jaunu veselības apdraudējumu gadījumā un ES veselības aizsardzības programma tiks saskaņota ar ANO ilgtspējīgas attīstības programmu 2030.gadam un pieeju “Viena veselība”. Spānijas prezidentūra turpinās darbu pie regulas par Eiropas veselības datu telpas izveidi un citu tiesību aktu izstrādes, kā arī aktīvi strādās narkotiku apkarošanas jomā.

Spānijas prezidentūras prioritātes sabiedrības veselības un farmācijas jomās:

• Jaunas iniciatīvas, kas vērstas uz profilaksi un veselīgu dzīvesveidu – Spānija uzskata, ka profilakse ir labākais veselības aprūpes sistēmām pieejamais līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti. Lai gan profilakses koncepcija ir iekļauta kā viens no Eiropas Veselības savienības pīlāriem, lielākā daļa ES īstenoto pasākumu galvenā uzmanība ir pievērsta sagatavotībai un reaģēšanai, nevis veselības veicināšanai. Viens no Spānijas prezidentūras mērķiem ir piešķirt prioritāti tādas ES ekosistēmas izveidei, kas veicina pasākumus, kuri koncentrējas arī uz veselības un veselīga dzīvesveida veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem un jauniešiem.
• Veselības sistēmu spēju stiprināšana – Sekmēt Eiropas Veselības savienības attīstību nozīmē veicināt jaunu uzraudzības sistēmu izstrādi sabiedrības veselības jomā, attīstīt digitālo veselību ES un iekļaut “Vienas veselības” pieeju turpmākajā ES veselības politikas izstrādē. Turklāt pandēmija ir uzsvērusi nepieciešamību stiprināt Eiropas farmācijas struktūru un palielināt pārrobežu sadarbību starp sabiedrības veselības iestādēm. Veselības sistēmu spēju stiprināšana ir viens no galvenajiem mērķiem lielākajā daļā pašlaik izskatāmo likumdošanas dokumentu, tāpēc ir svarīgi, lai politiskajā līmenī tiktu atbalstīta to virzība.
• Jaunu ES veselības stratēģiju izstrāde – Starp Eiropas Veselības savienības mērķiem ir iedzīvotāju veselības aizsardzības uzlabošana, jo īpaši attiecībā uz slimību ārstēšanu un uzraudzību. Ir konkrēti piemēri par ES izstrādātām stratēģijām, kas paredzētas retu slimību vai vēža pārvaldībai. ES var turpināt gūt panākumus tādos jautājumos kā HIV un ar to saistītā stigma, kā arī psihiskā veselība, saskaņojot ES rīcību ar ANO 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Spānijas prezidentūras tīmekļa vietne: https://spanish-presidency.consilium.europa.eu/en/