Šodien, 2023.gada 6.jūlijā, Veselības ministrija organizēja sanāksmi ar slimnīcu vadītājiem, lai pārrunātu turpmāko darbu pie slimnīcu stiprināšanas plāna ieviešanas, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstniecības procesu visās Latvijas slimnīcās.
“Mūsu galvenais reformas mērķis ir sniegt labāku palīdzību pacientiem. Latvija ir faktiski vienīgā no Baltijas valstīm, kur ārstniecības kvalitātes rādītāji atstāti visvairāk novārtā. Tādēļ darbam pie kvalitātes uzlabošanas jāsākas ar minimālo prasību definēšanu, obligāto kvalitātes kritēriju noteikšanu un reģionālā tīklojuma un pacientu nogādāšanas ceļu pārskatīšanu, lai nodrošinātu gan neatliekamo medicīnisko palīdzību, gan kvalitatīvu ārstēšanu stacionāros,” sapulcē akcentēja veselības ministre Līga Menģelsone.
Tikšanās laikā tika pārrunāti izstrādātie kvalitātes kritēriji stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamata profiliem: ķirurģijai, ginekoloģijai, grūtniecības un dzemdniecību aprūpei, pediatrijai, terapijai un traumatoloģijai. Kvalitātes kritēriji paredz noteikt nepieciešamo ārstniecības personāla skaitu pret pacientu skaitu attiecīgajā stacionāra profilā, tehnisko nodrošinājumu, kā arī citus resursus, kam jābūt pieejamiem 24/7 režīmā (piemēram, iekārtas diagnostisko izmeklējumu veikšanai, laboratoriju). Tāpat paredzēts arī vērtēt papildu attiecīgā profila darbības rādītājus salīdzinājumā ar citu valstu rezultātiem (piemēram, veikto manipulāciju skaits, komplikāciju īpatsvars, atkārtotas hospitalizācijas nepieciešamība 72 stundu laikā pēc izrakstīšanas no slimnīcas, vidējais ārstēšanas ilgums slimnīcā utml.).
Sanāksmes laikā Veselības ministrija atbildēja uz slimnīcu vadītāju neskaidrajiem jautājumiem par izstrādātajām prasībām un plānoto stacionāro pakalpojumu kartējumu Latvijā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs Veselības ministrijas uzdevumā sanāksmes laikā iepazīstināja klātesošos ar neatliekamās palīdzības sniegšanas koncepciju, kas paredz atbilstoši pasaules tendencēm Latvijā virzīties uz universālāku neatliekamās palīdzības ārstu speciālitāti nākotnē. Tas ļautu II – IV līmeņa slimnīcām paveikt vairāk. A.Višņakovs arī vērsa uzmanību uz būtisko nozīmi pareizas triāžas algoritma īstenošanā un personālresursu plānošanā savlaicīgas palīdzības sniegšanai slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
NMPD vadītāja Liene Cipule iepazīstināja klātesošos ar aktuālo situāciju, ikdienā nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību, norādot uz atsevišķiem jautājumiem, kam nākotnē jāpievērš uzmanība, plānojot slimnīcu tīklu un ārstniecības pakalpojumus slimnīcās. NMPD brigādes ir izvietotas Latvijā atbilstoši izsaukumu skaitam, iedzīvotāju blīvumam un dienesta reaģētspējai, izsaukumos pavadāmajam ilgumam u.c. kritērijiem.
Veselības ministrija turpina darbu pie Slimnīcu tīkla stiprināšanas plāna, kuru plānots izskatīt Ministru kabineta sēdē 15.augustā. Jau ziņots, ka maijā Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi par slimnīcu tīkla stiprināšanu”, kas paredz ieviest Latvijā integrētu, uz cilvēku centrētu, kvalitatīvu un izmaksu efektīvu veselības aprūpes sistēmu. Īstenoto reformu mērķis ir nodrošināt pacientiem savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi un efektīvi plānot veselības nozarē pieejamos cilvēkresursus, infrastruktūru un finansējumu.