Veselības ministrija plāno sākt jaunu no Eiropas Savienības (ES) fondiem finansētu projektu, lai piesaistītu ārstniecības personas darba vietām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.
Šis atbalsta pasākums ir kā turpinājums iepriekš īstenotajiem projektiem, kas zināmi kā “ārsti uz laukiem” un “māsas Rīgā”, kur darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai kopumā piesaistītas 1 792 ārstniecības personas.
Valdība šodien, 15. augustā, atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu*, kas ļaus tuvākajā laikā uzsākt projektu un īstenot atbalstu. Kopējais projekta finansējums ir 6 690 300 eiro, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 5 686 755 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 003 545 eiro. Laika posmā līdz 2029.gada 31.decembrim vai projekta beigām līdz pieejamā finansējuma apguvei plānots ārstniecības iestādēm piesaistīt vairāk nekā 450 speciālistus.
Lai pretendētu uz vienreizēju finanšu atbalstu, ārstniecības personām būs jāatbilst vairākiem nosacījumiem, un, to saņemot, valsts sektorā jānostrādā noteikts laika posms – 3 gadi.
Naudas kompensāciju varēs saņemt, ja pretendents iepriekš (ne agrāk kā 12 mēnešus pirms kompensācijas pieteikuma iesniegšanas) nebūs strādājis ārstniecības iestādē Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Šāds nosacījums izvirzīts, lai piesaistītu jaunos ārstus, kā arī uz tiem, kas šobrīd nestrādā profesijā, un reemigrantu atgriešanos nozarē.
Uz kompensāciju varēs pretendēt noteiktas specialitātes: sertificēts ārsts, t.sk. ģimenes ārsts, un sertificēts zobārsts; māsa, sertificēts ārsta palīgs, sertificēta vecmāte, sertificēts fizioterapeits, sertificēts ergoterapeits, sertificēts zobu higiēnists, sertificēts audiologopēds un sertificēts mākslas terapeits; māsu palīgs, zobārsta asistents; vienreizēja kompensācija paredzēta pensijas vecuma ģimenes ārstam, kurš nodod savu ģimenes ārsta praksi un palīdz uzsākt darbu jaunajam ģimenes ārstam.
Lai apmierinātu iedzīvotāju un veselības aprūpes sistēmu vajadzības daudzās ES valstīs, bet Latvijā jo īpaši, ir liels izaicinājums piesaistīt un saglabāt darbā veselības aprūpes darbiniekus nepieciešamajā skaitā, ģeogrāfiskajā izvietojumā un ar atbilstošām prasmēm. Šīs problēmas kļūst arvien akūtākas, jo pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem palielinās, turpretī veselības aprūpes darbaspēks samazinās, daudzi darba ņēmēji sasniedz pensionēšanās vecumu.
ES fondu finansējums ārstniecības personu piesaistei sniedz risinājumu cilvēkresursu attīstības problēmai veselības jomā panākot, ka pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās.
Projekta ietvaros tiks izstrādāts Cilvēkresursu plāns, nodrošinot to sasaisti ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem, tostarp politikas plānošanas dokuments veselības nozares attīstības jomā un Pasaules bankas izvērtējumu.
Projekta atlase un vērtēšana notiks 2023.gada nogalē, savukārt
pretendentu pieteikumus atbalsta saņemšanai plānots sākt pieņemt 2024.gada pirmajā ceturksnī.
*Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.5. pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" īstenošanas noteikumi