Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) (turpmāk – Regula) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem Eiropas slimību un profilakses centrs (turpmāk – ECDC) reizi trijos gados novērtē dalībvalstu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu īstenošanas stāvokli un to saistību ar Eiropas Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānu.
Veselības ministrija sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, iesaistot atbildīgās iestādes, organizēja ārējo ekspertu prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanas novērtējuma vizītes (turpmāk – PHEPA vizīte) norisi Latvijā no 2025.gada 17. līdz 21. martam.
Novērtējum aptvēra 16 kapacitātes no kurām 5 kapacitātes - Laboratorija; Uzraudzība; Veselības ārkārtas situāciju pārvaldība; Zoonozes un vides izcelsmes apdraudējumi, tostarp klimata radītie apdraudējumi; Antimikrobiālā rezistence (AMR) un ar veselības aprūpes saistītās infekcijas (HAI) - tika vērtētas padziļināti.
Novērtējumā tika secināts, ka Latvijā ir labs izpratnes līmenis par gatavību veselības ārkārtas situācijām un reaģēšanu, kā arī stipra sagatavotības plānošanas kultūra. Tāpat secināts, ka sadarbība starp galvenajām iesaistītajām pusēm ir funkcionāla, lai gan ne vienmēr formalizēta. Vienlaikus tika secināts, ka nepieciešama papildu apņemšanās, kas izriet no pieredzes izvērtēšanas COVID-19 pandēmijas laikā un pēc tās, kā arī no PVO kopējā ārējā novērtējuma (2017), kura daļa ieteikumu joprojām ir aktuāli.
Sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sagatavotības novērtējums (PHEPA) tika veikts sadarbības atmosfērā, un katras kapacitātes apspriešanā notika aktīvas diskusijas, kas ļāva novērtēšanas komandai iegūt skaidru priekšstatu par Latvijas kapacitāti sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sagatavotībā un reaģēšanā. Diskusiju rezultātā tika izstrādāti vairāki ieteikumi, ar konkrētiem soļiem, lai saglabātu stiprās puses un risinātu izaicinājumus.
Galvenie secinājumi:
1. Latvijas veselības sistēma ir centralizēta, ar spēcīgu valsts lomu. 2017. gadā Latvijā tika veikta PVO kopējā ārējā novērtēšana. Valsts katastrofu medicīnas plāns koncentrējas uz veselības sektora institūciju pienākumiem un rīcību, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju veselības ārkārtas situāciju pārvaldībai. Plāns tiek regulāri aktualizēts, aptver vairākus apdraudējumu veidus un ņem vērā gan stratēģisko, gan operatīvo līmeni.
2. Visas veselības aprūpes institūcijas un slimnīcas plāno savu pakalpojumu nepārtrauktību, izņemot primārās aprūpes sniedzējus. Nacionālais riska novērtējums ietver veselības riskus un tiek papildināts ar nozaru riska novērtējumiem.
3. Attiecībā uz Ārkārtas situāciju pārvaldību secināts, ka valsts līmeņa incidentu vadības sistēmu veido:
- Valsts operatīvā medicīnas komisija (Veselības ministrijas pārziņā)
- Krīzes vadības padome (Ministru kabineta pārziņā)
Rezervju līmeņi tiek koordinēti, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests var ātri iegūt informāciju par slimnīcu krājumiem, izmantojot IT sistēmu SAIRIS (Stacionāro medicīnas iestāžu resursu informācijas sistēma), kas atvieglo resursu pārdali. Papildus esošajiem valsts medicīnas krājumiem ir plāns izveidot valsts īpašumā esošus kritiski svarīgu zāļu krājumus, kā arī notiek diskusijas par zāļu piegādes ķēžu stiprināšanu ar Igauniju un Lietuvu.
4. Laboratoriju kapacitātē pastāv pakāpju laboratoriju sistēma, kas ietver vietējās privātās un valsts laboratorijas, slimnīcu laboratorijas un nacionālās mikrobioloģijas laboratorijas cilvēku un dzīvnieku veselības sektoros.
- Pieejamas BSL-3 pakalpojumu iespējas, bet piekļuve BSL-4 nav formalizēta. Ir pieejami pilngenoma sekvencēšanas (WGS) instrumenti un kompetence datu analīzē NMRL, taču sekvencēšana tiek veikta ierobežotā apjomā.
- Biodrošības un bioloģiskās drošības pasākumi ir ieviesti, bet nepieciešama kapacitāšu un rutīnu tālāka izstrāde. Paraugu transportēšana nodrošina ikdienas diagnostikas vajadzības, bet nav pietiekama efektīvai darbībai uzliesmojumu vai apdraudējumu situācijās.
5. Uzraudzības sistēmas un slimnīcu kapacitātē secināts, ka VISUMS slimību uzraudzības sistēma ir novecojusi un ietver daudz manuālu procesu, kas ierobežo efektīvu uzliesmojumu atklāšanu un kontroli. Jaunā sistēma EPID, izstrādāta COVID-19 uzraudzībai, darbojas labi, bet nespēj apstrādāt datus par citām slimībām.
- Slimību profilakses un kontroles centrs neveic formalizētu ikdienas apdraudējumu novērtēšanas procedūru.
- Slimnīcu kapacitātes informācija ir nepārtraukti pieejama SAIRIS sistēmā, un testēšanas un kontaktu izsekošanas kapacitāte tiek monitorēta ikdienā un sabiedrības veselības ārkārtas situācijās.
6. Antimikrobioālās rezistences un ar veselības aprūpes saistīto infekciju kapacitātē secināts, ka pastāv akūta nepieciešamība stiprināt kapacitāti antimikrobiālās rezistences (AMR) un veselības aprūpes saistīto infekciju (HAI) uzraudzībā un kontrolē.
- Slimnīcās novērojama karbapenēmu rezistentu Enterobacterales (CRE) epidēmija ar molekulāriem pierādījumiem par izplatību starp iestādēm.
- Standarta higiēnas plāns tiek pārskatīts, kas ir iespēja stiprināt infekciju profilakses un kontroles infrastruktūru slimnīcās.
- Ir panākts progress ar Nacionālo rīcības plānu (NAP) AMR jomā, veikts vidēja termiņa novērtējums un izstrādāta likumdošana starpnozaru sadarbības mehānismam.
- Kopš AMR kompetences centra izveides 2024. gadā ir uzlabojusies antimikrobiālo līdzekļu lietošanas uzraudzība, sadarbojoties sabiedrības veselības un pārtikas/veterinārajiem dienestiem.
7. One Health pieeja un zoonožu uzraudzībā pastāv sadarbība starp atsauces laboratorijām cilvēku un dzīvnieku veselības sektoros, taču nav visaptverošas One Health pieejas slimību profilaksei un kontrolei.
- Sadarbība ar vides sektoru ir ierobežota.
- Pastāv starpnozaru ziņojamo slimību saraksts, kas atbalsta agrīnu atklāšanu un uzliesmojumu izmeklēšanu.
- Zoonožu slimību uzraudzība, tostarp molekulārā uzraudzība, ir daļēji balstīta uz projektiem un atkarīga no pieejamā gada finansējuma.
8. Vienlaikus secināts, ka Latvijā ir ierobežoti resursi ikdienas sabiedrības veselības un veterinārajām uzraudzības funkcijām, tostarp cilvēkresursi, tehniskā infrastruktūra un darbības, piemēram, apmācības un pieredzes izvērtēšana.
PHEPA vizītes novērtējuma ziņojumā ir iekļautas rekomendācijas, kas valstij īstenojamas un saskaņā ar Regulu (prioritizējot) ietveramas veselības drošības stiprināšanas plānā, kas līdz 2026. gada aprīļa beigām jāiesniedz Eiropas komisijai. Šobrīd eksperti ir uzsākuši darbu pie minētā īstenošanas.
Ar informāciju par novērtējuma ziņojumu un tajā iekļautajām rekomendācijām, iespējams iepazīties šeit: