Valdība otrdien, 13. maijā, izskatīja informatīvo ziņojumu par pilotprojektu “Finansēšanas modeļa maiņa uz ārstēšanas rezultātā un kvalitātē balstītu finansēšanas modeli psihiatriskās veselības aprūpē”, ko līdz 2025. gada beigām īstenos VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” (NPVC), piesaistot iestādes esošos cilvēkresursus un ekspertus, kuri, ņemot vērā pašreizējo finansējumu psihiatrijas jomai un nodrošināto pakalpojumu apjomu, veiks jauna finanšu modeļa izstrādi un testēšanu.
Nacionālais psihiskās veselības centrs ir arī metodiskās vadības institūcija psihiatrijas jomā Latvijā.
Pilotprojekta laikā tiks pārbaudīta jauna pakalpojumu finansēšanas pieeja, pārejot uz ārstēšanas rezultātos un kvalitātes rādītājos balstītu modeli. Mērķis ir pacienta centrēta aprūpe, kā kvalitātes kritēriju uzskatot arī pacienta pieredzi, un uz ārstniecības rezultātiem balstīta pieeja, kas vienlaikus veicina resursu efektīvāku izmantošanu, iestāžu motivāciju uzlabot ārstēšanas organizatorisko procesu, cilvēkresursu noturēšanu valsts sektorā ar adaptīviem ārstniecības personu darba novērtējuma principiem.
Pāreja uz rezultātos balstītu psihiatriskās aprūpes finansēšanas modeli iezīmētu būtisku paradigmas maiņu valsts līmeņa psihiskās veselības aprūpes politikā, izaicinot NPVC kļūt par reformas flagmani un stratēģisko metodiskās vadības centru. Šādas pārmaiņas pieprasītu ne vien ievērojamu tehnisko, personāla un finansiālo kapacitāšu stiprināšanu, bet arī konceptuālu nobriešanu, kur kvalitāte, pacienta ieguvums un integrēta aprūpes pieeja kļūst par galvenajiem orientieriem resursu plānošanā un klīnisko lēmumu pieņemšanā, praktiski mēs esam un varam pārlekt varbūt pat vairākas dekādes attīstībā un sākt līdzināties veiksmīgajām praksēm psihiskās aprūpes nodrošināšanā pasaulē, ” skaidro Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja Liene Sīle.
Pilotprojekta rezultātā plānots pilnveidot esošo sistēmu un sasniegt rezultātus:
- izsekojams pacienta ārstniecības ceļš no pirmā kontakta līdz ārstēšanas beigām, analizējot gan veselības ieguvumus, gan izmaksas;
- finansējuma sasaiste ar ārstēšanas kvalitāti, nevis tikai pacientu skaitu – iestādēm būs iespēja brīvāk pielāgot pakalpojumus pacienta klīniskajam stāvoklim un pacienta individuālajām vajadzībām;
- caurspīdīgāka atalgojuma sistēma ārstniecības personām, balstīta uz paveikto darbu un tā sarežģītību;
- uzlabota datu uzskaite, kas šobrīd apgrūtina veselības aprūpes pakalpojumu pilnvērtīgu plānošanu un vērtēšanu.
Psihiskās veselības jomas eksperti jau iepriekš vērsuši uzmanību, ka, veicot psihiskās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes novērtējumu, ir jāņem vērā ne tikai kvantitatīvie rādītāji, bet arī citas pakalpojuma kvalitātes novērtēšanas dimensijas, piemēram, pakalpojuma piemērotība, pacientu pieejamība pakalpojumiem, veselības aprūpes speciālista spēja sniegt pakalpojumu, veselības aprūpes speciālistu un pakalpojumu sniedzēju efektivitāte, terapeitiskā nepārtrauktības nodrošināšana pacientam un drošība. Jaunā pieeja balstās uz starptautiski atzītiem labās prakses piemēriem un modeļiem veselības aprūpē pasaulē.
Pilotprojekta ieviešana uzliek NPVC visaptverošu un daudzslāņainu pienākumu kopumu, kas skar gan iestādes iekšējo pārvaldību, gan ārējo sadarbību ar veselības aprūpes nozares institucionālajiem partneriem, vienlaikus izvirzot paaugstinātas prasības datu pārvaldības, cilvēkresursu plānošanas un finansiālās elastības jomās. Pēc pilotprojekta NPVC sagatavos ziņojumu Veselības ministrijai par finansēšanas modeļa testēšanas rezultātiem, tai skaitā ietverot priekšlikumus turpmāk veicamajām darbībām psihiatriskās veselības pakalpojumu finansēšanā un attīstībā.