Otrdien, 27.jūnijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināts rīcības plāns HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatības ierobežošanai 2023.-2027.gadam.
Latvijā ir otrs augstākais HIV saslimstības rādītājs ES - 11,2 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (trīs reizes augstāks rādītājs nekā vidēji ES), tāpat Latvijā ir augstākais AIDS stadijā reģistrēto HIV gadījumu rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju - 2.0 (četras reizes augstāks rādītājs nekā vidēji ES). Un, lai arī valsts apmaksāta ārstēšana ir pieejama ikvienam HIV inficētajam, no visiem reģistrētajiem 6029 HIV pacientiem ārstēšanā ir iesaistījušies tikai 47%.
Arī saslimstība ar tuberkulozi Latvijā joprojām ir viena no augstākajām ES valstu vidū, kaut arī jaunatklāto gadījumu skaits pakāpeniski samazinās. Lai gan 2021. gada uzraudzības dati norāda uz būtisku tuberkulozes gadījumu skaita samazinājumu (atklāts 261 tuberkulozes gadījums), tomēr saistībā ar Covid-19 infekcijas pandēmiju un tādēļ ierobežoto veselības aprūpes pieejamību, pašreizējie epidemioloģiskās uzraudzības dati būtu vērtējami ar piesardzību. Šobrīd papildu tuberkulozes izplatīšanās riskus Eiropā rada Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā, kura dēļ uz Eiropas Savienības valstīm, t.sk. uz Latviju, ir devies liels Ukrainas iedzīvotāju skaits, jo tuberkulozes izplatības pieaugumu sekmē nelabvēlīgie sociāli ekonomiskie faktori kas īpaši vērojami dažādu globālu krīžu laikā.
Savukārt C hepatīta jomā pēdējos gados ir vērojami būtiski uzlabojumi – salīdzinot ar 2017.gadu, hroniska C hepatīta gadījumu skaits ir samazinājies par 50%. Šobrīd ārstēšanu saņem divas reizes vairāk pacientu nekā ir jaunatklāto gadījumu, tādā veidā mazinot C hepatīta izplatību sabiedrībā. Kopš 2016.gada valsts apmaksātu ārstēšanu pret C hepatītu ir saņēmuši vairāk nekā 10 tūkstoši pacientu un 96% gadījumu ārstēšana ir bijusi efektīva, apliecinot, ka ārstēšana ir efektīvākais līdzeklis infekcijas izskaušanai sabiedrībā. Tomēr joprojām Latvijā ir viens no augstākajiem saslimstības ar C hepatītu rādītājiem ES/EEZ valstīs, tādēļ infekcijas ierobežošanas pasākumi ir jāturpina.
Šodien valdībā apstiprinātā plāna mērķis ir ierobežot HIV infekcijas, STI, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatību, mazināt inficēšanās riskus sabiedrībā un veicināt minēto slimību gadījumu savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu. Plānā iekļauto pasākumu rezultātā paredzēts uzlabot pieejamību diagnostikas pakalpojumiem, tajā skaitā paplašināt paštestu izmantošanu un iespēju vienreiz gadā veikt HIV testēšanu bez ārsta nosūtījuma. Plānots paplašināt pacienta līdzestību ārstēšanas procesā, tostarp nodrošinot konsultēšanu un nepieciešamā atbalsta sniegšanu. Paredzēts arī paplašināt profilaktiskās ārstēšanas pakalpojumu pieejamību tuberkulozes un HIV infekcijas profilaksei, kā arī uzlabot infekciju slimību epidemioloģisko uzraudzību un datu analīzi uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai.
Politikas plānošanas dokuments ir balstīts uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam un Pasaules Veselības organizācijas izstrādātiem politikas dokumentiem ar mērķi uzlabot iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.
Rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 2023.g. - 87,6 tūkstoši eiro; 2024.g. - 7,9 miljoni eiro; 2025.g. - 9,1 miljons eiro; 2026.g. - 9,7 miljoni eiro; 2027.g. - 9,7 miljoni eiro, kas pamatā nepieciešams kompensējamo medikamentu un laboratorisko izmeklējumu apmaksai. Paredzēts, ka jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu īstenošanai skatāms Ministru kabineta gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
