Slimnīcu tīkls Latvijā

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem Latgalē daudzprofilu slimnīcas paredzētas Daugavpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca.

• SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Pieejami visi līdzšinējie speciālisti: internists; ķirurgs; traumatologs anesteziologs/reanimatologs; radiologa asistents/radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus slimnīcā kā dežūrārsti pieejami arī: ginekologs dzemdību speciālists; neirologs; pediatrs; radiologs; papildu anesteziologs/reanimatologs; kardiologs. Tie nodrošina pacientu apskati gan savā struktūrvienībā, gan NMPUN atbilstoši nepieciešamībai.

• SIA “Rēzeknes slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Arī turpmāk pieejami līdzšinējie speciālisti – internists; ķirurgs; anesteziologs, reanimatologs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/ vecmāte/ ārsta palīgs, kā arī traumatologs, ortopēds (un māsa un māsas palīgs). Šie minētie speciālisti atrodas tikai Uzņemšanas nodaļā. Papildus pieejami ginekologs, dzemdību speciālists; neirologs pediatrs, anesteziologs/, reanimatologs; radiologs.

Lokālā līmeņa slimnīcas būs Krāslavas slimnīca, Preiļu slimnīca un Ludzas medicīnas centrs.

• SIA “Krāslavas slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Tajā pieejami visi līdzšinējie speciālisti: internists; ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ ārsta palīgs. Kā dežūrārsti slimnīcā papildu pieejami: anesteziologs reanimatologs, radiologs – kuri var veikt pacientu apskati gan savā struktūrvienībā, gan NMPUN pēc nepieciešamības.   

• SIA “Preiļu slimnīcaa” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – divi internisti vai ķirurgs (un māsu un māsas palīgs), radiologa asistents, māsa/ vecmāte/ ārsta palīgs. Papildus pieejami radiologs un internists  kā dežūrārsti slimnīcā.

• SIA “Ludzas medicīnas centrs” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejams – internists vai ķirurgs (un māsa un māsas palīgs); radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmātes/ārsta palīgs. Papildus slimnīcā pieejami internists vai ķirurgs (pēc slimnīcas izvēles); radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

• SIA “Līvānu slimnīca” - plānots Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, kam ir mazākas prasības kā NMPUN. Tajā pieejams internists vai ķirurgs no 8.00 līdz 20.00, un māsa 24 /7 režīmā. Taču slimnīca var nodrošināt arī ārstu - speciālistu 24/7 režīmā. 

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem Vidzemē daudzprofilu slimnīca būs Vidzemes slimnīca.

• SIA “Vidzemes slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – internists; ķirurgs; anesteziologs, reanimatologs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs, kā arī traumatologs, ortopēds (un māsa un māsas palīgs). Papildus slimnīcā pieejami: ginekologs dzemdību speciālists; traumatologs ortopēds; neirologs; pediatrs; neonatologs (diennakts dežūras režīmā perinatālās aprūpes centrā), anesteziologs reanimatologs; kā arī radiologs pēc nepieciešamības. 

Reģionālās slimnīcas būs Cēsu klīnika, Madonas slimnīca.

• SIA “Cēsu klīnika” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti -  internists; ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ ārsta palīgs. Papildus slimnīcā pieejami: pediatrs; anestezionogs reanimatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai). 

• SIA “Madonas slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – internists; ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs, kā arī traumatologs, ortopēds (un māsa un māsas palīgs). Papildus slimnīcā pieejami: ginekologs dzemdību speciālists; traumatologs ortopēds; pediatrs; anesteziologs reanimatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

Lokālais līmenis būs Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Limbažu slimnīca.

• SIA “Alūksnes slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – internists; ķirurgs; pediatrs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus pieejami: anesteziologs reanimatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

• SIA “Limbažu slimnīca” NMPUN būs pieejami speciālisti – internists vai ķirurgs darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00; radiologa asistents, radiogrāfers;  māsa/vecmāte/ ārsta palīgs; ķirurgs (vasaras mēnešos darbdienās no 10.00 līdz 22.00). Papildus pieejami internists vai ķirurgs (pēc slimnīcas izvēles); radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

• SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” NMPUN strādā diennakts režīmā. Pieejami speciālisti – internists; ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ ārsta palīgs. Papildus slimnīcā pieejami: pediatrs; anesteziologs reanimatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai). 

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem Zemgalē reģionālās slimnīcas būs Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Ogres slimnīca.

• SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – internists; ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs; kā arī traumatologs, ortopēds (un māsa un māsas palīgs). Papildus slimnīcā pieejami: ginekologs, dzemdību speciālists; neirologs; pediatrs; anesteziologs reanimatologs; traumatologs, ortopēds; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai). 

• SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – internists; ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus slimnīcā pieejami: ginekologs, dzemdību speciālists; neirologs; pediatrs; neonatologs, anesteziologs reanimatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

• SIA “Ogres rajona slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – internists; ķirurgs; pediatrs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus slimnīcā pieejami ginekologs dzemdību speciālists; anesteziologs reanimatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

Lokālās slimnīcas būs Dobeles un apkārtnes slimnīca, Bauskas slimnīca, Aizkraukles slimnīca.

• SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – internists; ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus pieejami ginekologs, dzemdību speciālists; pediatrs, anesteziologs, reanimatologs, radiologs (atbilstoši nepieciešamībai); māsa/vecmāte/ārsta palīgs.

• SIA “Bauskas slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – internists vai ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus slimnīcā kā dežūrārsti būs internists vai ķirurgs (pēc slimnīcas izvēles); radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

• SIA “Aizkraukles slimnīca” NMPUN būs pieejami speciālisti – internists vai ķirurgs, radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus NMPUN speciālistiem kā dežūrārsts slimnīcā ir internists vai ķirurgs (pēc slimnīcas izvēles); radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

Daudzprofilu slimnīcas būsLiepājas reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

• SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami tie paši speciālisti, kas līdz šim – internists; ķirurgs; anesteziologs reanimatologs; radiologa asistents; māsa/vecmāte/ārsta palīgs, traumatologs, ortopēds;  kardiologs. Papildus slimnīcā pieejami vēl viens traumatologs ortopēds; anesteziologs reanimatologs; kā arī ginekologs, dzemdību speciālists; neirologs; pediatrs; neonatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

• SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti – internists; ķirurgs; traumatologs ortopēds, māsas un māsas palīgs; anesteziologs, reanimatologs; oftalmologs diennakts dežūras režīmā; radiologa asistents, radiogrāfers, māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus slimnīcā pieejami: ginekolog dzemdību speciālists; neirologs; pediatrs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai); papildu traumatologs ortopēds; anesteziologs reanimatologs ir kā dežūrārsti slimnīcā.

Slimnīca nodrošina NMPUN, kā arī nepieciešamās ārstniecības personas un citas ārstniecībā vai veselības aprūpes procesā iesaistītas personas Talsu filiālē.

Reģionālā slimnīca būs Kuldīgas slimnīca.

• SIA “Kuldīgas slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti -  internists; ķirurgs; radiologa asistents; māsa/vecmāte/ ārsta palīgs. Papildus slimnīcā pieejami: ginekologs dzemdību speciālists; pediatrs; anesteziologs reanimatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

Lokālā slimnīca būs Tukuma slimnīca.

• SIA “Tukuma slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Būs pieejami speciālisti internists; ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus slimnīcā pieejami: pediatrs; anesteziologs reanimatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

Pierīgas teritorijā lokālās slimnīcas būs Siguldas slimnīca un Jūrmalas slimnīca.

• SIA “Siguldas slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā. Pieejami speciālisti – internists vai ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ārsta palīgs. Papildus slimnīcā pieejami: ginekologs dzemdību speciālists; pediatrs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai).

• SIA “Jūrmalas slimnīca” NMPUN strādā diennakts režīmā.  Būs pieejami speciālisti: internists; ķirurgs; radiologa asistents, radiogrāfers; māsa/vecmāte/ ārsta palīgs. Papildus piejami slimnīcā: ginekologs dzemdību speciālists; pediatrs; anesteziologs reanimatologs; radiologs (atbilstoši nepieciešamībai). 

Kas ir slimnīcu līmeņi un kāpēc tie ieviesti?

Slimnīcu līmeņi noteikti, lai  būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Mērķis ir nodrošināt kvalitatīvākus, efektīvākus un pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus visā Latvijā. Tā paredz slimnīcu sadalīšanu 3 līmeņos atkarībā no slimnīcu kapacitātes, infrastruktūras un sniegto pakalpojumu sarežģītības. Šī pieeja ļauj koncentrēt resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami, vienlaikus nodrošinot, ka pacienti saņem atbilstošu aprūpi. 

Kādi ir plānotie līmeņi un ar ko tie atšķiras no šobrīd noteiktajiem?

Šobrīd ir noteikti pieci slimnīcu līmeņi. Tie atšķiras pēc sniegto pakalpojumu apjoma, slimnīcas specializācijas, tehniskā nodrošinājuma un personāla pieejamības. Pirmais līmenis nodrošina pamata aprūpi un ambulatoros pakalpojumus, savukārt piektais līmenis – visaugstākās sarežģītības ārstēšanu, piemēram, universitāšu slimnīcās. 

Jaunajā modelī būtu 3 līmeņi – lokālās, reģionālās un daudzprofilu slimnīcas kur pirmajā līmenī būtu pamatā terapijas, hronisko pacientu un aprūpes pakalpojumi, otrajā līmenī - pamatpakalpojumi, savukārt trešajā – specializētie līmeņa pakalpojumi.

Kā tiek noteikts, kurā līmenī atrodas konkrēta slimnīca?

Slimnīcas līmeni nosaka, izvērtējot vairākus kritērijus: sniegto pakalpojumu klāstu, ārstniecības personāla pieejamību, tehnisko nodrošinājumu, pacientu skaitu un slimnīcas nozīmi reģionālajā kontekstā. Nākotnē tiks ņemti vērā arī kvalitātes rādītāji, piemēram, komplikāciju biežums, atkārtotas hospitalizācijas un ārstēšanas ilgums. Šī pieeja ļauj objektīvi novērtēt slimnīcu spējas un atbilstoši plānot veselības aprūpes tīklu.

Vai pacientiem būs jāzina, uz kuru līmeņa slimnīcu doties?

Pacientiem pašiem nav jāizvēlas slimnīcas līmenis – viņi tiks novirzīti uz atbilstošu ārstniecības iestādi atkarībā no nepieciešamā pakalpojuma. Ģimenes ārsti, neatliekamās palīdzības dienesti un veselības aprūpē izmantotās elektroniskās sistēmas palīdzēs nodrošināt, ka pacients nonāk pareizajā vietā. Šādi tiek samazināts risks, ka pacients nonāk iestādē, kur nav pieejama nepieciešamā aprūpe.

Kā šīs pārmaiņas ietekmēs pacientu piekļuvi veselības aprūpei reģionos?

Lai gan daļa specializētie pakalpojumu tiks koncentrēta lielākās slimnīcās, slimnīcās, kur stacionāro pakalpojumu klāsts saruks, saglabāsies gan ambulatorā aprūpe, gan neatliekamā palīdzība, gan stacionārā ārstēšana. Tas nozīmē, ka pacienti joprojām varēs saņemt būtiskākos pakalpojumus tuvu dzīvesvietai. Vienlaikus tiek plānoti risinājumi, lai nodrošinātu piekļuvi sarežģītākai aprūpei, piemēram, ar transporta atbalstu vai telemedicīnas palīdzību.

Vai kādas slimnīcas tiks slēgtas vai zaudēs valsts finansējumu?

Neviena slimnīca netiks slēgta, taču daļai mainīsies finansējums. Tas nozīmē, ka valsts vairs neapmaksās noteiktus stacionāros pakalpojumus, ja tie nav medicīniski vai ekonomiski pamatoti konkrētajā vietā. Tā vietā tiks stiprināta ambulatorā aprūpe un neatliekamā palīdzība. Šīs izmaiņas ļaus efektīvāk izmantot resursus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

Kādas ārstniecības jomas tiks koncentrētas tikai augstāka līmeņa slimnīcās?

Tādas jomas kā insulta vienības, traumatoloģija, onkoloģija, kardioloģija tiks koncentrētas slimnīcās ar atbilstošu personālu un tehnisko nodrošinājumu. Tas ļaus nodrošināt augstāku ārstēšanas kvalitāti un pacientu drošību. Mazākās slimnīcās šie pakalpojumi netiks sniegti, ja nav iespējams nodrošināt nepieciešamo līmeni.

Kas notiks ar ārstiem, māsām un citu medicīnas  personālu slimnīcās, kuras vairs nesniegs attiecīgā profila pakalpojumus?

Veselības aprūpes sistēmā jau šobrīd ir būtisks ārstniecības personu trūkums, tādēļ nav pamata bažām, ka ārstiem, māsām vai citiem veselības aprūpes speciālistiem varētu nepietikt darba. Ja kādā ārstniecības iestādē tiks mainīts vai pārtraukts atsevišķu pakalpojumu profils, personāla zināšanas un pieredze būs nepieciešama citos pakalpojumos, citās nodaļās vai citās ārstniecības iestādēs.

Kā tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība mazākās slimnīcās?

Mazākās slimnīcās tiks saglabātas uzņemšanas nodaļas un nodrošināta neatliekamā palīdzība. Jebkurā slimnīcā varēs saņemt neatliekamo palīdzību, tajā skaitā diagnostiskos izmeklējumus. Tiks stiprināta dežūrārstu pieejamība un uzlabota sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Tas ļaus sniegt pirmo palīdzību uz vietas un nepieciešamības gadījumā ātri nogādāt pacientu uz augstāka līmeņa slimnīcu.

Vai šī reforma nozīmē, ka ārstēšanās kļūs dārgāka vai sarežģītāka?

Nē, reforma nav vērsta uz izmaksu palielināšanu pacientiem. Tieši pretēji — mērķis ir nodrošināt efektīvāku un kvalitatīvāku aprūpi, samazinot nevajadzīgus izdevumus un dublēšanos. Pacientiem joprojām būs pieejami valsts apmaksāti pakalpojumi.

Kā tiks mērīta ārstēšanas kvalitāte dažādos slimnīcu līmeņos?

Kvalitātes novērtēšanas notiks ar konkrētiem indikatoriem, piemēram, ārstēšanas rezultātiem, komplikāciju biežumu un pacientu apmierinātību. Šie dati tiks izmantoti, lai uzraudzītu un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti visos slimnīcu līmeņos. Tas arī veicinās caurspīdīgumu un sabiedrības uzticību.

Kādas ir galvenās bažas no pašvaldību un slimnīcu puses?

Pašvaldības un slimnīcas pauž bažas par iespējamu darba vietu zudumu, finansējuma samazinājumu un pakalpojumu pieejamības samazināšanos reģionos. Tiek arī uzsvērta nepieciešamība pēc skaidras komunikācijas un pārejas atbalsta mehānismiem. Veselības ministrija pārmaiņu procesā nodrošinās ciešu sadarbību ar iesaistītajām pusēm.

Vai pacientiem būs iespēja izvēlēties slimnīcu ārpus sava reģiona?

Jā, kārtība nemainīsies. Tāpat kā līdz šim pacientiem saglabāsies tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi plānveida pakalpojumu saņemšanai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāizmanto tuvākā slimnīca, ja citur ir labāka pieejamība vai kvalitāte. Šī iespēja būs īpaši svarīga gadījumos, kad pakalpojumi tiek koncentrēti. Savukārt, ja nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība NMPD pacientu ved uz tuvāko slimnīcu, kur ir iespējams pacientam palīdzēt.

Kā šī reforma ietekmēs dzemdību, bērnu vai hronisko slimību aprūpi?

Šie pakalpojumi tiks koncentrēti slimnīcās, kur ir atbilstoša infrastruktūra un speciālisti, lai nodrošinātu augstu aprūpes kvalitāti. Tas īpaši attiecas uz dzemdību palīdzību, kur drošība ir prioritāte. Hronisko slimību aprūpe saglabājas visu līmeņu slimnīcās un tiks stiprināta arī ambulatorajā līmenī.

Kādas ir garantijas, ka reformas rezultātā veselības aprūpe uzlabosies?

Reforma balstās uz datiem, starptautisku pieredzi un ekspertu ieteikumiem. Tiek plānots uzlabot ārstēšanas kvalitāti, samazināt gaidīšanas rindas un efektīvāk izmantot resursus. Regulāra uzraudzība un kvalitātes mērījumi ļaus novērtēt progresu.

Kādas ir alternatīvas, ko piedāvā pašvaldības vai slimnīcu biedrība?

Jautājumi par slimnīcu tīkla reorganizācijas nepieciešamību un tās īstenošanas veidiem Latvijā ir tikuši apspriesti vairākkārt gan ar pašvaldībām, gan ārstniecības iestāžu pārstāvjiem, tostarp slimnīcu biedrību. Diskusijās izskan dažādi priekšlikumi, kuru pamatā galvenokārt ir aicinājums saglabāt pēc iespējas plašāku stacionāro pakalpojumu klāstu esošajā slimnīcu tīklā, uzsverot reģionālās pieejamības, nodarbinātības un vietējās infrastruktūras nozīmi.

Veselības ministrija atzīst, ka esošā sistēmā pastāv iespējas uzlabojumiem, īpaši attiecībā uz pakalpojumu organizāciju, kvalitāti un resursu efektīvu izmantošanu. Vienlaikus jāuzsver, ka priekšlikumi, kas paredz saglabāt esošo pakalpojumu struktūru nemainīgā veidā, ne vienmēr risina ilgtermiņa izaicinājumus – ārstniecības personāla trūkumu, tehnoloģiju pieejamību un kvalitatīvu aprūpi sarežģītākos gadījumos.

Vienlaikus Veselības ministrija konsekventi uzsver, ka slimnīcu tīkla pilnveide nav jauns jautājums – tā ir mērķtiecīga politika, kas tiek īstenota jau vairākus gadus, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpi visā Latvijā. Šī pieeja balstās uz pakalpojumu koncentrēšanu tur, kur iespējams nodrošināt augstāku kvalitāti un pacientu drošību, vienlaikus saglabājot neatliekamo palīdzību un būtiskos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai.

Kad un kā sabiedrība tiks informēta par konkrētām izmaiņām?

Veselības ministrija regulāri medijos informē par sarunām ar slimnīcām, pašvaldībām un iedzīvotājiem, kā arī visi izstrādātie dokumenti – ziņojumi un grozījumi MK noteikumos ir publiski pieejami. Mērķis ir nodrošināt saprotamu un savlaicīgu informācijas pieejamību.

1. Mīts: "Šī reforma ir eksperiments ar sabiedrību bez skaidra pamatojuma."

Atspēkojums:

Slimnīcu tīkla pārskatīšana nav balstīta uz eksperimentu, bet gan uz ilgstoši identificētām problēmām stacionārās veselības aprūpes sistēmā. Reformas nepieciešamību ir norādījusi gan Valsts kontrole, gan starptautiskie eksperti. Arī iepriekšējā gadā īstenotais pilotprojekts skaidri apliecināja, ka slimnīcās ne vienmēr ir līgumos ar Nacionālo veselības dienestu noteiktais nepieciešamais personāls medicīniskās palīdzības sniegšanai. Esošā piecu līmeņu sistēma praksē nenodrošina vienādu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti vienāda līmeņa slimnīcās. Reforma paredz slimnīcu lomu noteikt pēc faktiskās kapacitātes, pieejamajiem speciālistiem un nodrošināto pakalpojumu apjoma. 

2. Mīts: "Nav veikts pilns ietekmes izvērtējums."

Atspēkojums:

Slimnīcu tīkla modelis veidots, analizējot ārstniecības personu pieejamību, pakalpojumu apjomus, neatliekamās palīdzības plūsmas un slimnīcu spēju nodrošināt diennakts pakalpojumu pieejamību. Reformas pamatā ir secinājums, ka vairākās slimnīcās objektīvi nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt visus līdz šim paredzētos pakalpojumus personāla trūkuma dēļ. Tādēļ slimnīcu lomu paredzēts noteikt pēc faktiskās to kapacitātes, pieejamajiem speciālistiem un nodrošināto pakalpojumu apjoma.

3. Mīts: "Pacientiem būs jāpavada vairāk laika ceļā un daļa pakalpojumu kļūs nepieejami."

Atspēkojums:

Neatliekamajā medicīnā galvenais princips ir pacienta nogādāšana tajā ārstniecības iestādē, kur pieejama konkrētajā situācijā nepieciešamā palīdzība. Šāds princips darbojas jau pašlaik. Reforma nemaina neatliekamās medicīniskās palīdzības pamatprincipu, bet veido skaidrākus pacientu plūsmas maršrutus atbilstoši slimnīcu spējām nodrošināt kvalitatīvu ārstēšanu. 

4. Mīts: "Lauku cilvēkus vedīs uz Rīgu."

Atspēkojums:

Reforma neparedz pacientu koncentrēšanu Rīgā. Jaunajā modelī augstāka līmeņa pakalpojumi tiks nodrošināti ne tikai universitātes slimnīcās Rīgā, bet arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Jelgavas reģionālajā slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Tāpat saglabājas arī lokālās slimnīcas un to sniegtā diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība.

5. Mīts: "Nav zināms, vai lielās slimnīcas spēs uzņemt papildu pacientus."

Atspēkojums:

Slimnīcu tīkla mērķis ir tieši sakārtot pacientu plūsmas atbilstoši slimnīcu iespējām. Daudzprofilu un reģionālās slimnīcas tiek definētas kā ārstniecības iestādes ar nepieciešamo speciālistu, diagnostikas un ārstniecības kapacitāti sarežģītāku gadījumu aprūpei. 

6. Mīts: "Reformā nav kvalitātes kritēriju."

Atspēkojums:

Tieši kvalitātes un pacientu drošības apsvērumi ir viens no galvenajiem reformas virzītājspēkiem. VM paredz pāreju uz slimnīcu vērtēšanu pēc kapacitātes, personāla pieejamības un kvalitātes rādītājiem, kā arī nākotnē plāno pilnveidot kvalitātē balstītu finansēšanu. 

7. Mīts: "Nav garantijas, ka pacients saņems labāku aprūpi."

Atspēkojums:

Reformas mērķis ir nodrošināt, lai pacienti saņemtu palīdzību ārstniecības iestādēs, kur pieejami nepieciešamie speciālisti, izmeklējumi, operāciju iespējas un diennakts dežūras. Šobrīd vairākās slimnīcās viena līmeņa ietvaros faktiski pastāv ļoti atšķirīgas iespējas nodrošināt ārstēšanu. Reforma paredz šo situāciju sakārtot. 

8.Mīts: "Nav izvērtēta civilā aizsardzība."

Atspēkojums:

Reformas materiālos īpaši izcelta nepieciešamība saglabāt neatliekamās palīdzības pieejamību visā Latvijas teritorijā, tostarp pierobežas reģionos. VM ir norādījusi, ka paralēli tiek stiprināta sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un analizēts brigāžu izvietojums. Atsevišķām lokālajām slimnīcām paredzēti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības nodrošināšanai, tieši ņemot vērā reģionālos apstākļus un pieejamības jautājumus.

9. Mīts: "Pacients paliek reģionos, bet finansējums tiek koncentrēts Rīgā."

Atspēkojums:

Slimnīcu finansējums nav tikai uzņemšanas nodaļu finansējums. To veido stacionārie pakalpojumi, ambulatorie pakalpojumi, novērošana, dienas stacionāri, valsts programmas un citi finansējuma avoti. Vienlaikus reforma paredz saglabāt reģionālo un lokālo slimnīcu tīklu visā Latvijā. 

Būtiski ņemt vērā, ka finansējums netiek izņemts no stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājuma, bet pārstrukturēts un novirzīts citu pacientiem nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanai. Turklāt 50% no slimnīcas Uzņemšanas nodaļas finansējuma pārskatīšanas rezultātā atbrīvotajiem līdzekļiem tiek novirzīti atpakaļ attiecīgajai ārstniecības iestādei citu pakalpojumu attīstībai. Tie paredzēti ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, observācijas maksājuma pārskatīšanai, stacionāro tarifu pārskatīšanai, kā arī slimnīcām, kuras pēc atsevišķu stacionāro pakalpojumu profilu reorganizācijas pārņem pacientu aprūpi.

10. Mīts: "Reforma nepiešķir NMPD papildu brigādes."

Atspēkojums:

VM publiski norādījusi, ka reformas ieviešanas laikā paredzēta papildu sadarbība ar NMPD, izvērtējot brigāžu izvietojumu un nepieciešamības gadījumā plānojot tīkla pilnveidi. 

11. Mīts: "Balvos, Limbažos un citviet cilvēkus vairs neuzņems."

Atspēkojums:

Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās neatkarīgi no to līmeņa. Iedzīvotājiem visās slimnīcās būs pieejami ārsti, diagnostiskie izmeklējumi un nepieciešamā palīdzība atbilstoši slimnīcas profilam. 

12. Mīts: "Trīs līmeņu modelis būs tikpat formāls kā piecu līmeņu modelis."

Atspēkojums:

Tieši pretēji, reformas būtība ir atteikties no sistēmas, kur vienā līmenī ietilpst slimnīcas ar ļoti atšķirīgām iespējām. Jaunais modelis paredz klasifikāciju pēc faktiskās kapacitātes, speciālistu pieejamības, infrastruktūras un pakalpojumu sarežģītības. 

13. Mīts: "Mazāk naudas un vienlaikus augstākas prasības personālam."

Atspēkojums:

Slimnīcu līmenis jānosaka atbilstoši reālajām iespējām nodrošināt kvalitatīvu palīdzību. Augstākas prasības nav administratīvs mērķis pats par sevi, bet gan pacientu drošības jautājums. Pakalpojums nevar tikt uzskatīts par pilnvērtīgi pieejamu, ja nav iespējams nodrošināt nepieciešamos speciālistus un diennakts dežūras. 

14. Mīts:"Reforma paātrinās personāla aizplūšanu."

Atspēkojums:

VM norāda pretēju problēmu: tieši esošā sadrumstalotā sistēma veicina personāla izkliedi un apgrūtina pilnvērtīgu diennakts pakalpojumu nodrošināšanu. Reformas mērķis ir koncentrēt ierobežotos cilvēkresursus tajās vietās, kur iespējams nodrošināt kvalitatīvu un drošu ārstēšanu. 

15. Mīts: "Valsts kontrole nav aicinājusi samazināt konkrētus pakalpojumus."

Atspēkojums:

Reformas pamatā ir iepriekšējos gados veiktais sistēmas novērtējums, ko skaidri apliecina arī Valsts kontroles secinājumi par formālu slimnīcu līmeņu sistēmu, nevienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un pacientu drošības riskiem. Reforma ir VM izstrādātais risinājums identificētajām problēmām, nevis mehāniska Valsts kontroles rekomendāciju pārkopēšana.

16. Mīts: "Tukuma slimnīcai tika piešķirts īpašs izņēmums un paaugstināts līmenis."

Atspēkojums: 

Tukuma slimnīcai nav paaugstināts līmenis. Slimnīcu klasifikācija tiek noteikta pēc vienotiem principiem, balstoties uz slimnīcas faktisko kapacitāti un nodrošinātajiem pakalpojumiem. Apgalvojums par paaugstinātu līmeni neatbilst faktiem.