Piektdien, 20. februārī, pasākumā “Veselīgāks uzturs – sabiedrības, politikas veidotāju un nozares kopīga atbildība” uzmanības centrā bija jautājumi, kā padarīt veselīgākas pārtikas izvēles ikdienā vienkāršākas un pieejamākas. Diskusijās izcelta gan patērētāju nozīme pieprasījuma veidošanā, gan ražotāju atbildība nodrošināt tirgū uzturvērtībā sabalansētus produktus.
Tika atzīmēta arī jaunu uzņēmumu pievienošanās Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu, kuru šobrīd atbalsta jau 14 uzņēmumi, tostarp jaunākie dalībnieki – SIA “Nutricia” (Danone) un SIA “Nordcrunch”.
Diskusijas atklāja veselības ministrs Hosams Abu Meri, akcentējot, ka šis memorands ir veselības politikas un nozares kopīgs rīcības ietvars veselīgāka pārtikas tirgus veidošanai Latvijā. Tas paredz pakāpenisku produktu reformulāciju un attiecas uz plašu pārtikas produktu kategoriju spektru.
Šobrīd aptaukošanās jau ir pandēmijas mēroga problēma, ko nepārprotami apliecina arī Pasaules Veselības organizācija dati – vairāk nekā puse pieaugušo Eiropas reģionā cieš no liekā svara vai aptaukošanās. Un tā vairs nav individuāla disciplīnas problēma, bet sistēmiska sabiedrības veselības krīze, kam nepieciešama koordinēta un mērķtiecīga rīcība. Veselības ministrijas iniciētais pārtikas memorands ir neliels, bet ļoti konkrēts solis šajā virzienā – valsts un nozare veido vidi, kurā veselīgākas izvēles kļūst plašāk pieejamas, tādējādi stiprinot sabiedrības veselību ilgtermiņā,” teica veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Uztura speciālisti uzsver – vide nosaka izvēles
Sabiedrības veselības un uztura speciālisti uzsvēra, lai gan ikviena cilvēka izvēles ir būtiskas, izšķiroša nozīme ir videi un tirgū pieejamajiem produktiem. Tādēļ īpaši svarīga ir mērķtiecīga sadarbība starp valsti un pārtikas nozari.
Ēdiens nav tikai uzturviela, bizness vai bauda, bet arī viens no cilvēka veselības pamatakmeņiem. Jāuzteic tie uzņēmumi, kas jau šobrīd būtiski pilnveido produktu sastāvu un meklē risinājumus, kā padarīt tos veselīgākus. Vienlaikus patērētājiem jāspēj uzticēties ražotājiem – informācijai uz iepakojuma jābūt saprotamai un viegli uztveramai, lai ikviens var izvērtēt, ko liek savā iepirkumu grozā un uz ģimenes galda. Jo auglīgāka būs visu iesaistīto pušu sadarbība, jo atbildīgāk mēs izturēsimies pret savu veselību un pret nākamajām paaudzēm,” akcentēja Veselības ministrijas galvenā speciāliste uztura jomā, RAKUS Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Laila Meija.
Starptautiskā pieredze apliecina, ka sastāva reformulācija, piemēram, sāls pakāpeniska samazināšana, patērētājiem bieži ir nemanāma, taču sabiedrības veselības uzlabojumi ir būtiski un izmērāmi ilgtermiņā.
Veselīgāks sastāvs arī kā konkurētspējas priekšnoteikums
Nozare labi apzinās, ka veselīgāks produktu sastāvs ir arī ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas priekšnoteikums ilgtermiņā, izskanēja no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) pārstāvjiem. Piemēram, maizes segmentā jau sasniegts būtisks sāls samazinājums, savukārt cukura daudzums daudzās produktu kategorijās tiek mazināts pakāpeniski, saglabājot ierasto garšas profilu.
Cukura, sāls un piesātināto taukskābju samazināšana, atteikšanās no mākslīgām piedevām, šķiedrvielu palielināšana un funkcionālu produktu attīstība nav vienreizēja kampaņa – tas ir nepārtraukts inovāciju un atbildīgas uzņēmējdarbības process. Memoranda ietvaros redzam konkrētus, izmērāmus rezultātus dažādās produktu kategorijās, taču būtiski uzsvērt, ka arī uzņēmumi, kas nav formāli pievienojušies memorandam, ievieš līdzīgas iniciatīvas,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure. Tāpat LPUF uzsvēra, ka nodokļu politikai būtu jāpapildina nozares īstenotās iniciatīvas, radot līdzsvarotu pieeju sabiedrības veselības uzlabošanai un ekonomikas attīstībai.
Uzņēmumu skaits, kas pievienojušies memorandam, kļūst plašāks - līdzšinējiem 12 uzņēmumu pievienojušies SIA “Nutricia”, kas uzlabojis sastāvu tādos “Danone” zīmolu produktos kā “Activia”, “Danonki” un “Fantasia”, un SIA “Nordcrunch”, kas memorandam pievienojās ar “Breakfast Pro” rudzu un zirņu bumbiņas un “Milzu Original” rudzu un auzu brokastu pārslas.
“Iedzīvotāju veselība ir neatņemama mūsu uzņēmējdarbības daļa. Tā līdzās biznesa mērķiem veido mūsu uzņēmuma darbības kodolu. Izaicinājums cukura samazināšanas procesā jau pazīstamos produktos ir ne tikai saglabāt vai uzlabot produkta uzturvērtību un labās īpašības, bet arī domāt par to, lai produkts saglabātu savu garšu. Jau vairāk nekā divdesmit gadus strādājam pie produktu sastāva uzlabošanas, arī šodien dalījāmies savā pieredzē ar nozares ekspertiem. Kā starptautisks pārtikas uzņēmums mēs apzināmies savu atbildību, taču skaidrs, ka ilgtermiņa pārmaiņas nav iespējamas tikai viena uzņēmuma ietvaros. Iniciatīvas, kas saskan ar mūsu mērķiem, uztveram kā iespēju apvienot spēkus un dot lielāku ieguldījumu sabiedrības veselībā. Reāls progress ir sasniedzams tikai sadarbībā starp nozari, valsts institūcijām, ekspertiem un sabiedrību. Veselīgāka sabiedrība tā ir kopīga atbildība,” saka Aušra Zaksaite, Danone valdes locekle un mārketinga direktore Baltijā un Ziemeļvalstīs.
Sadarbības memorandam* ir pievienojušies arī uzņēmumi SIA “Cannelle Bakery”, SIA “Orkla Latvija”, AS “Cēsu Alus”, SIA “ILGEZEEM”, SIA “Cido Grupa”, SIA “Dona”, SIA “Lāči”, SIA “Lielezers”, SIA “Maiznīca Flora”, AS “LPB” maiznīca Priekule, SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne”, AS “Smiltenes piens”.
VM skatījums profilaksē un veselības politikā uztura jomā
Sadarbības memorands par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu izstrādāts 2022. gadā sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Tā ir vienošanās ar uzņēmumiem par pakāpenisku dažādu produktu sastāva uzlabošanu, samazinot pievienotā cukura, sāls un piesātināto taukskābju daudzumu. Memorands aptver plašu produktu klāstu - gaļas un zivju izstrādājumus, graudaugu produktus, piena produktus, saldumus un dzērienus, kā arī bērnu pārtiku, saldētos ēdienus un citus ikdienā bieži lietotus produktus.
Paradumu maiņa ir ilgstošs process, un Veselības ministrija īsteno arī citus pasākumus, lai veicinātu iedzīvotāju izvēli par labu savai veselībai un radītu tam pieejamu un ikdienā sasniedzamu vidi.