Noslēdzot darbu veselības ministra amatā, Hosams Abu Meri uzsver, ka pēdējo gadu laikā veselības aprūpē īstenotas būtiskas pārmaiņas, kuru mērķis bijis uzlabot pacientu piekļuvi pakalpojumiem, stiprināt mediķu darba vidi, palielināt veselības sistēmas noturību krīzēs un veidot ilgtspējīgu veselības aprūpes attīstību nākotnē.
Ministra pilnvaru laikā pieņemti lēmumi, kas skar gan neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku drošību un sociālās garantijas, gan zāļu cenu samazināšanu, ārstniecības personu piesaisti nozarei, onkoloģijas aprūpes attīstību, sabiedrības veselības stiprināšanu un slimnīcu sistēmas reformu.
Kā norāda Hosams Abu Meri: ““Trijos gados esam īstenojuši nozīmīgas pārmaiņas, kuru ieguvumi sniedzas pāri vienas valdības pilnvaru laikam. Pieejamāka un spēcīgāka veselības aprūpe ir ilgtermiņa ieguldījums Latvijas cilvēkos, valsts drošībā un attīstībā.”
Stiprināta veselības sistēmas drošība, noturība un gatavība krīzēm
Pēdējo divu gadu laikā būtiski stiprināta veselības sistēmas gatavība krīzēm un ārkārtas situācijām. Tāpat uzsākts veidot valsts materiālās medicīniskās rezerves, izveidots kritiski nepieciešamo zāļu saraksts un sākta veselības aprūpes vajadzībām paredzētu patvertņu izbūve. Attīstīta sadarbība starp veselības nozari, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi, kā arī izveidots militārās medicīnas kurss Rīgas Stradiņa universitātē. Latvija turpinājusi sniegt palīdzību Ukrainai – līdz 2026. gada rudenim Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ārstēti vairāk nekā 1000 Ukrainas karavīri un NRC “Vaivari” palīdzība sniegta vairāk nekā 900 Ukrainas iedzīvotājiem.
Vienlaikus stiprināta neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma un tās darbinieku drošība. No 2026. gada visiem NMPD darbiniekiem ieviesta veselības apdrošināšana. Brigāžu mediķu drošības uzlabošanai darbā ieviestas ķermeņa kameras un gāzes baloniņi, savukārt dienesta kapacitātes stiprināšanai radīta jauna profesija – operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs–ārstniecības atbalsta persona.
Pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā pārskatīta zāļu cenu politika un samazinātas izmaksas par medikamentiem iedzīvotājiem
No 2025. gada ieviests jauns recepšu zāļu cenu veidošanas modelis ar fiksētiem uzcenojumiem, kas ļāvis samazināt biežāk lietoto recepšu zāļu cenas. Paplašināts kompensējamo zāļu saraksts, vairākām zāļu grupām paaugstināts valsts kompensācijas apmērs un dubultots individuālās kompensācijas limits smagi slimiem pacientiem. Vienlaikus valsts uzņēmusies segt farmaceita pakalpojuma maksu pacientiem ar I grupas invaliditāti un visiem pacientiem par recepšu zālēm cenā līdz 10 eiro.
Uzsākta vēsturiska slimnīcu tīkla reforma
2026. gadā valdība apstiprināja slimnīcu tīkla reformas modeli, paredzot jaunu pieeju slimnīcu līmeņiem un pakalpojumu organizācijai visā Latvijā. Īstenota valsts psihiskās veselības aprūpes iestāžu apvienošana vienotā pārvaldības sistēmā Nacionālā psihiskās veselības centra paspārnē, lai nodrošinātu efektīvāku resursu pārvaldību un vienotus ārstniecības kvalitātes standartus. Risināti arī Daugavpils reģionālās slimnīcas darbības un finanšu ilgtspējas jautājumi, nosakot tās statusu kā valsts kapitālsabiedrībai. Turpināta arī metodiskās vadības centru attīstība vairākās medicīnas jomās visā valstī, lai nodrošinātu vienotu ārstēšanas standartu ieviešanu.
Uzlaboti mediķu darba apstākļi un cilvēkresursu attīstība
2024.gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojumam piešķirti papildu 75,3 miljoni eiro. Vienlaikus palielinātas rezidentūras iespējas un atalgojums, stiprināta māsu sagatavošana un ieviests paplašinātās kompetences māsu profesijas standarts. Pieņemta arī veselības darbaspēka stratēģija 2025.–2029. gadam, nosakot konkrētus pasākumus speciālistu piesaistei un noturēšanai nozarē. Īpaša uzmanība pievērsta reģioniem, paredzot papildu atbalstu lauku ģimenes ārstiem un pilnveidojot prakšu finansēšanas modeli.
Attīstīta veselības aprūpes digitalizācija
Izstrādāts viens nosūtījums – viens pieraksts sistēma un paplašināta e-veselības datu aprite. Noteikta obligāta prasība ārstniecības iestādēm e-veselībā ievadīt pacientu izrakstus, kā arī ieviests digitalizācijas finansēšanas mehānisms ārstniecības iestādēm. Izveidots vienots pacientu datu apmaiņas modelis starp klīniskajām universitātes slimnīcām, veicinot informācijas pieejamību un pēctecīgu pacientu ārstēšanu.
Lielāks atbalsts ģimenēm un bērnu veselībai
Būtiski palielināts finansējums mātes un bērna veselības aprūpei, paplašinātas jaundzimušo skrīninga programmas un vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu. Pieņemti lēmumi, kas ļaus ievērojami palielināt ambulatoro konsultāciju un izmeklējumu pieejamību, kā arī nodrošināt trīs valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas mēģinājumus ģimenēm, kurām tas nepieciešams.
Paplašinātas ārstēšanās iespējas smagu slimību pacientiem
Īstenots onkoloģijas aprūpes uzlabošanas plāns, nodrošinot būtisku finanšu pieaugumu terapijas pieejamības uzlabošanai. Valsts sākusi apmaksāt intravitreālās injekcijas diabēta pacientiem, nodrošinājusi auglības saglabāšanas iespējas noteiktām pacientu grupām pirms ķīmijterapijas un attīstījusi paliatīvās aprūpes mobilās komandas visā Latvijā. RAKUS īstenotais pilotprojekts “Slimnīca mājās” devis iespēju saņemt aprūpi dzīvesvietā simtiem hronisku pacientu.
Pilnveidots veselības nozares tiesiskais regulējums
Pieņemti vairāki nozīmīgi normatīvie akti veselības aprūpes sistēmas attīstībai. Pieņemts Biobanku likums, radot mūsdienīgu tiesisko ietvaru bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto datu izmantošanai zinātnē un medicīnā. Tāpat pieņemts Klīnisko universitātes slimnīcu likums, nostiprinot klīnisko universitātes slimnīcu lomu ārstniecībā, izglītībā, zinātnē un veselības sistēmas attīstībā.
Vienlaikus Pacientu tiesību likumā nostiprināts ārstniecības personu pienākums profesionālajā saziņā lietot valsts valodu. Savukārt Farmācijas likumā paplašināta farmaceitu profesionālā kompetence, radot iespējas efektīvāk izmantot farmaceitu zināšanas pacientu aprūpē un uzlabojot farmaceitisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Stingrāka sabiedrības veselības politika
Lai mazinātu atkarību riskus jauniešu vidū, paaugstināts minimālais vecums tabakas un nikotīna produktu iegādei līdz 20 gadiem. Pieņemti arī nozīmīgi alkohola un smēķēšanas pieejamības ierobežojumi, saīsinot tirdzniecības laiku un ierobežojot atlaižu un cenu reklāmu. Vienlaikus uzsākts pilotprojekts nepilngadīgo ar atkarībām ārstēšanai.
Stiprināta profilakse un cīņa ar hroniskām slimībām
Apstiprināts aptaukošanās mazināšanas plāns 2025.–2029. gadam un Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns 2026.–2027. gadam. Tajos paredzēti pasākumi agrīnai slimību atklāšanai, riska faktoru mazināšanai un efektīvākai ārstēšanai.
Darbs pie veselības aprūpes attīstības turpināsies arī turpmāk, balstoties uz uzsāktajām reformām, starpinstitucionālo sadarbību un mērķi nodrošināt ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieejamus, kvalitatīvus un drošus veselības aprūpes pakalpojumus.