Valdība otrdien, 10. martā, apstiprināja Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam. Tā mērķis ir samazināt sirds un asinsvadu slimību (SAS) izraisīto mirstību, uzlabot iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un mazināt nevienlīdzību veselības aprūpē. Plānā izcelti divi īpaši nozīmīgi pasākumi – SCORE2 riska izvērtēšanas metodikas pilnveide ģimenes ārstu praksēs un kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts.
SAS ir viens no galvenajiem mirstības cēloņiem Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī Latvijā, būtiski ietekmējot iedzīvotāju veselību un kopējos veselības rādītājus. SAS novēršanā ļoti nozīmīgi ir gan dzīvesveida paradumi, gan izmeklējumi, piemēram, asinsspiediena mērījumi, holesterīna un cukura līmeņa noteikšana asinīs, svara kontrole u.c., lai laicīgi konstatētu izmaiņas, novērtētu slimību risku un novērstu to attīstību.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver mērķtiecīgas rīcības un kopējas atbildības nozīmi sirds un asinsvadu slimību aprūpē: “Latvijā sirds un asinsvadu slimības joprojām atņem visvairāk dzīvību. Tie ir cilvēki – mātes un sievas, tēvi un vīri, dēli un meitas. Apstiprinot rīcības plānu, mēs apņemamies mērķtiecīgi samazināt priekšlaicīgu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Īpaši satraucoša ir pārāk augstā vīriešu mirstība darbspējas vecumā, tāpēc mums ir jārīkojas agrāk – laikus jāatklāj riski un jānovērš infarkts vai insults vēl pirms kritiska brīža. Aicinu iedzīvotājus interesēties par savu sirds veselību un kopā ar ģimenes ārstu novērtēt riskus. Skaidrs sirds veselības aprūpes plāns ir būtisks, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un koordinētu rīcību, kas patiešām glābj cilvēku dzīvības. Mūsu definētie pasākumi ir saskaņā arī ar Eiropas Savienības Sirds veselības stratēģiju.”
Izplatītākie sirds un asinsvadu slimību (SAS) riska faktori Latvijā ir paaugstināts asinsspiediens (36%), paaugstināts holesterīna līmenis (63%), paaugstināts glikozes līmenis asinīs (27%), liekais svars (34%) un aptaukošanās (29%). Aptuveni 40% kardiomiopātiju ir saistītas ar alkohola lietošanu, kas būtiski palielina priekšlaicīgas mirstības risku, īpaši darbspējas vecuma vīriešu vidū.
Dati liecina, ka vecuma grupā no 35 līdz 45 gadiem sirds un asinsvadu slimību riska faktori biežāk sastopami vīriešiem. Savukārt pēc 45 gadu vecuma vīriešu īpatsvars iedzīvotāju struktūrā pakāpeniski samazinās, un izteikts kritums novērojams pēc 50 gadu vecuma. Ņemot vērā riska faktoru augsto izplatību vīriešu vidū, kā arī salīdzinoši lielo 35–45 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvaru, nepieciešams pastiprināt profilakses un savlaicīgas diagnostikas pasākumus tieši šai mērķgrupai, lai mazinātu priekšlaicīgas mirstības risku.
SAS plāna virsmērķis ir nodrošināt pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu aprūpi, kas vērsti uz profilaksi un riska faktoru mazināšanu, savlaicīgu diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, un vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem. Viens no būtiskākiem pasākumiem ir SCORE2 riska novērtēšanas metodes modernizācija primārajā veselības aprūpē ģimenes ārstu praksēs. Tā ļaus ģimenes ārstiem ātrāk un precīzāk noteikt pacientu sirds un asinsvadu slimību risku, savlaicīgi uzsākt profilakses vai ārstēšanas pasākumus un mazināt smagu komplikāciju iespējamību nākotnē.
SCORE metode ir starptautiski izmantota pieeja, ar kuras palīdzību tiek aprēķināts fatālu kardiovaskulāru notikumu risks nākamo 10 gadu laikā. Latvijā metode ieviesta un tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem jau kopš 2018. gada. Pērn Eiropas Kardiologu biedrība atjaunoja attiecīgās vadlīnijas, kas ir pārskatītas un pielāgotas arī Latvijā. Tādējādi, lai savlaicīgi identificētu sirds un asinsvadu slimību risku, iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 65 gadiem pie ģimenes ārsta ir iespēja bez maksas veikt sirds veselības pārbaudi pēc SCORE metodes. Tas ļauj savlaicīgi uzsākt nepieciešamos profilakses pasākumus vai nozīmēt ārstēšanu.
Otrs būtisks pasākums ir kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts, kas paredz vienu gadu ilgu novērošanas ciklu pacientiem pēc akūtiem notikumiem (akūta koronārā sindroma, insulta, mirdzaritmijas vai sirds mazspējas dekompensācijas). Tas ietvers regulārus izmeklējumus, speciālistu konsultācijas un personalizētu aprūpes plānu, ievērojami uzlabojot ārstēšanas nepārtrauktību un samazinot atkārtotu saslimšanu un invaliditātes risku. Šobrīd dažāda smaguma pacienti nonāk vienotā rindā.
2026. gadā darbība SAS jomā plānota esošā budžeta ietvaros, bet finansējums 2027. gadam tiks vērtēts nākamā gada valsts budžeta plānošanas procesā. Plāna pasākumu īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami ap 47,3 miljoniem eiro.
Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.–2027. gadam ir izstrādāts, īstenojot Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021–2027. gadam. Pamatnostādnes nosaka Latvijas sabiedrības veselības politiku ar mērķi uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu.
