Vienotai stratēģiskai pārvaldībai, Saeima ceturtdien, 24. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Klīnisko universitāšu slimnīcu likumu, kas stiprinās universitāšu slimnīcu lomu Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Likums attiecas uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
Likums paredz mainīt visu trīs klīnisko universitāšu slimnīcu juridisko statusu no valsts kapitālsabiedrībām uz atvasinātām publiskām personām. Tiek veidota kopīga padome visām trim klīnisko universitāšu slimnīcām, lai stiprinātu stratēģisko koordināciju, veicinātu kopīgu attīstības plānošanu un nodrošinātu efektīvāku valsts resursu izmantošanu. Jaunais regulējums nostiprina universitāšu slimnīcas kā valsts nozīmes kompetences centrus augstākās sarežģītības ārstniecībā, medicīnas izglītībā, zinātnē, inovāciju attīstībā, kā arī veselības sistēmas gatavībā krīzēm.
Padomes pamatsastāvā būs trīs Veselības ministrijas pārstāvji, pa vienam pārstāvim no katras universitāšu slimnīcas un viens neatkarīgs eksperts stratēģiskās vadības, finanšu vai audita jomā. Savukārt stratēģiski nozīmīgu attīstības jautājumu izskatīšanai darbosies paplašinātā padome, kuras darbā iesaistīsies arī Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji, kā arī neatkarīgi eksperti tehnoloģiju, digitalizācijas un pacientu tiesību jomā.
Līdztekus valsts finansējumam par veselības aprūpes pakalpojumiem, būs iespējams finansēt arī universitāšu slimnīcu gatavību un valsts nozīmes funkcijas. Tas ļaus valstij nodrošināt arī kritiski svarīgas infrastruktūras un speciālistu kapacitātes uzturēšanu arī gadījumos, kad tās nav tieši saistītas ar konkrētu sniegto pakalpojumu apjomu.
Nostiprināta universitāšu slimnīcu un augstskolu sadarbība, veidojot ciešāku saikni starp ārstniecību, pētniecību un medicīnas speciālistu sagatavošanu. Plānots, ka šāda pieeja veicinās ātrāku inovāciju ieviešanu praksē, sekmēs zinātnes sasniegumu izmantošanu pacientu ārstēšanā un stiprinās Latvijas konkurētspēju medicīnas pētniecības jomā.
Paredzams, ka izmaiņas KUS pārvaldībā ilgtermiņā sniegs ieguvumus:
- koordinētāku pacienta ceļu starp universitāšu slimnīcām;
- vienotākus ārstniecības kvalitātes standartus visā veselības aprūpes sistēmā;
- drošāku un stabilāku augsti specializētu pakalpojumu pieejamību;
- ātrāku jaunu ārstniecības metožu un inovāciju ieviešanu;
- lielāku veselības sistēmas noturību ārkārtējās situācijās.
Klīnisko universitāšu slimnīcu faktiskā pāreja uz jauno modeli notiks pakāpeniski, pēc nepieciešamā finansējuma nodrošināšanas un reorganizācijas procesa īstenošanas. Paredzēts, ka vispirms tiks nodrošināts tiesiskais ietvars un finansējums reformas īstenošanai, pēc tam tiks veikta reorganizācija, un tikai tad universitāšu slimnīcas pāries uz jauno statusu.
Klīniskajās universitātes slimnīcās tiek nodrošināta augsti specializēta veselības aprūpe pacientiem no visas Latvijas. Dati liecina, ka Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca gada laikā sniedz veselības aprūpes pakalpojumus aptuveni 55 000 stacionāri ārstētiem pacientiem un 840 000 ambulatorajiem pacientiem, kā arī veic vairāk nekā 72 000 operāciju. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā gada laikā ārstējušies vairāk nekā 48 000 stacionārie pacienti, sniegtas 335 000 ambulatorās konsultācijas un veikti vairāk nekā 12 000 izmeklējumi. Slimnīcā pērn veiktas vairāk nekā 61 000 ķirurģiskas operācijas, tostarp ap 80 orgānu transplantācijas. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir vienīgā specializētā daudzprofilu slimnīca bērniem Latvijā, kur katru gadu stacionārā ārstējas aptuveni 15 000 pacientu, bet ambulatori tiek sniegti vairāk nekā 300 000 veselības aprūpes pakalpojumi bērniem no visas Latvijas.
