Veselības ministrijā trešdien, 23. septembrī, notikušajā apvienotajā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēdē Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona birojs iepazīstināja ar sākotnējo izvērtējumu par Latvijā ieviesto alkohola pieejamības mazināšanas pasākumu ietekmi.
Dati liecina, ka pēc šo pasākumu ieviešanas būtiski sarucis alkohola lietošanas izraisīto nāves gadījumu skaits. No 2025. gada 1. augusta līdz 31. decembrim nāves gadījumu skaits no cēloņiem, kas pilnībā attiecināmi uz alkohola lietošanu, samazinājās par 27 %, kas atbilst vairāk nekā 60 novērstiem nāves gadījumiem.
Latvijai tas ir spēcīgs signāls un vienlaikus svarīgs atgādinājums, ka atbildīga alkohola politika var radīt reālas pārmaiņas. Alkohola lietošana joprojām ir viens no būtiskākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem Latvijā, un šie pirmie rezultāti apliecina, ka, balstoties pierādījumos un atbildīgi īstenojot nepieciešamos pasākumus, ir iespējams glābt cilvēku dzīvības. Sabiedrības veselības politikas mērķis nav ierobežot cilvēkus ierobežošanas pēc, bet gan veidot veselīgāku sabiedrību un novērst novēršamus nāves gadījumus," uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Alkohola pieejamības ierobežošana ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm sabiedrības veselības jomā. Vairāku gadu garumā ministrija virzīja pierādījumos balstītus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kā rezultātā pēc balsojuma Saeimā no 2025. gada 1. augusta tika ieviesti: īsāki alkohola mazumtirdzniecības laiki; sešu stundu nogaidīšanas periods internetā iegādāta alkohola piegādei; alkohola cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi; alkoholisko dzērienu izmantošanu tirdzniecības veicināšanas pasākumos; papildu ierobežojumi alkohola tirdzniecībai azartspēļu organizēšanas vietās.
Šo pasākumu mērķis - samazināt alkohola fizisko pieejamību un impulsīvu patēriņu, īpaši vakara un nakts stundās. Šāda pieeja atbilst PVO rekomendētajiem efektīvākajiem alkohola kaitējuma mazināšanas pasākumiem un citu valstu pieredzei, t.sk. kaimiņvalstī Lietuvā, kas bija devuši izmērāmus rezultātus.
27% samazinājums nāves gadījumu skaitā no cēloņiem, kas pilnībā saistāmi ar alkohola lietošanu, ir nozīmīgs rezultāts. Taču turpmāk ir nepieciešams sekot līdzi datiem, lai izvērtētu, vai šie ieguvumi saglabājas ilgtermiņā, un kā šie pasākumi ietekmē kopējo ar alkohola lietošanu saistītā kaitējuma slogu," komentēja PVO Eiropas Reģionālā biroja reģionālā padomniece alkohola, nelegālo narkotiku un ieslodzīto veselības jautājumos Karina Fereira – Borhesa (Carina Ferreira-Borhes). PVO novērtējums aprēķināts, izmantojot Slimību profilakses un kontroles centra sniegtos mirstības datus un pielietojot PVO izstrādāto metodoloģiju.
Kopējais alkohola patēriņš Latvijā pēc PVO metodoloģijas sasniedz 14,2 litrus absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo gadā. Lietuvā šis rādītājs ir 11,2 litri, bet Igaunijā 10,4 litri, un abas valstis ir spējušas panāk uzlabojumus un šos rādītājus samazinājušas. Saskaņā ar aplēsēm, Latvijā alkohola lietošanas traucējumi skar 23,3 % pieaugušo iedzīvotāju, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tie ir 10,7%. Ar alkoholu saistīti nāves gadījumi veido 18,1% no visiem nāves gadījumiem Latvijā, salīdzinot ar 5,2% Eiropas Savienībā. Alkohola atkarība skar aptuveni vienu no astoņiem pieaugušajiem.
Arī Veselības ministrija veiks pērn ieviesto alkohola patēriņa ierobežošanas pasākumu izvērtējumu, sagatavos ziņojumu par to ietekmi un iesniegs to Saeimā.
