Veselības ministrija un Cēsu novada pašvaldība ir vienisprātis par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodot valsts īpašumā esošo Lielstraupes pils vēsturisko kompleksu pašvaldībai, trešdien Straupē vienojās veselības ministrs Daniels Pavļuts un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Vienošanās paredz kopīgi meklēt risinājumu kompleksa nodošanai pašvaldībai, un abas puses sadarbosies, lai pēc iespējas ātrāk atrastu iespējami labāko pārņemšanas veidu,
“Veselības ministrija vēlas, lai īpašums pēc iespējas ātrāk nonāk pie cilvēkiem, kas ir gatavi to attīstīt. Pils ir īpaša - ar senu Vidzemes bruņniecības un Hanzas savienības vēsturi un arī sarežģītu Padomju laika uzslāņojumu. Tā jāattīsta kompleksi un ar pietāti pret kultūrvēsturisko mantojumu. Esmu gandarīts, ka Cēsu novads tādu apņemšanos ir paudis,” akcentēja veselības ministrs Daniels Pavļuts.
“Mēs ļoti lieliski apzināmies, cik nozīmīgs šāds objekts ir, kādu atbildību uzliek un kādas investīcijas prasīs. Mums ir gatava koncepcija un satura plāns, kā iedzīvināt pili, kā to saudzīgi atjaunot un kā to padarīt par rosīgu kopienas centru – ar to arī esam iepazīstinājuši Straupes un apkaimes iedzīvotājus, saņemot atbalstu tā realizācijai. Beidzot jāpieliek punkts šim birokrātiskajam procesam, lai pils ne tikai izdzīvotu, bet arī uzplauktu,” uzsvēra Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Viens no īpašuma nodošanas risinājumiem, kuru rosina Cēsu novada pašvaldība, ir speciāla likuma izstrāde un pieņemšana Saeimā.
Lielstraupes pils šobrīd pieder valstij un tajā līdz 2018. gadam atradās Straupes narkoloģiskā slimnīca. Taču pils kompleksa ēkas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nav piemērotas, tāpēc alkohola atkarīgo ārstēšana jau kopš 2018. gada sekmīgi pārcelta uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Kultūras pieminekļa uzturēšana, apsaimniekošana un remontdarbi nav Veselības ministrijas pamatdarbības joma, toties vēlmi īpašumu attīstīt izrādījusi vēsturiskā Pārgaujas un pašreizējā apvienotā Cēsu novada pašvaldība.
Par Liestraupes pils būvniecības laiku tiek uzskatīts 1263. gads, tā tika celta kā Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, dokumentos pils pirmo reizi pieminēta 1310. gadā. Tā ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām, un vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.