Izvērtējot Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna 2023.–2025. gadam īstenošanu, redzams progress vairākos psihiskās veselības aprūpes rādītājos. Pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%, vienlaikus paplašinot un pilnveidojot psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus, īpaši bērniem un pusaudžiem.
Psihiskās veselības aprūpe ir cieši saistīta ar atkarību profilaksi un ārstēšanu, tādēļ turpmākajā periodā nepieciešams stiprināt šo jomu savstarpējo koordināciju. Veselības ministrija rosina nākamajā plānošanas periodā psihiskās veselības un atkarību jomas attīstīt vienotas politikas ietvarā, nodrošinot pēctecīgu un koordinētu pieeju profilaksei, agrīnai palīdzībai, ārstēšanai un rehabilitācijai.
Informatīvais ziņojums “Par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam izpildi” ir publicēts Tiesību aktu portālā, kur līdz 18. septembrim norisinās tā saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām.
Lai gan pašnāvību rādītāji Latvijā joprojām pārsniedz OECD valstu vidējo līmeni, skaits ir samazinājies no 266 gadījumiem 2023. gadā līdz 238 gadījumiem 2025. gadā. Dati liecina par izteiktām dzimumu atšķirībām – 81% gadījumu pašnāvības izdarījuši vīrieši, no kuriem 43% gadījumu organismā konstatēts alkohols.
Pēdējo gadu laikā uzlabota bērnu un pusaudžu psihiskās veselības aprūpe - paplašināts gan pakalpojumu klāsts, gan to teritoriālais pārklājums un multidisciplināro komandu darbība. Plāna īstenošanas laikā:
izveidota valsts apmaksāta ADOS testa ambulatorā manipulācija, kas 2025. gadā bija pieejama 13 ārstniecības iestādēs visā Latvijā un to saņēma 713 pacienti;
ieviesta agrīnās intervences programma bērniem ar autiskā spektra un citiem attīstības traucējumiem, kas pieejama 9 iestādēs 11 vietās Latvijā; 2025. gadā pakalpojumu saņēma 859 pacienti;
ieviesta koordinēta pacientu pāreja no bērnu uz pieaugušo psihiskās veselības aprūpi, 2025. gadā nodrošinot atbalstu 286 unikāliem pacientiem;
reģionos paplašināta programma bērniem un pusaudžiem ar garastāvokļa traucējumiem, ko nodrošina 13 Bērnu un pusaudžu resursu centra filiāles; 2025. gadā ilgstošu atbalstu saņēma 2239 klienti, savukārt izvērtēšanas konsultācijas un īstermiņa palīdzību – 1692;
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) izveidota psihosociālā atbalsta sistēma bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenēm; līdz 2026. gada jūlijam atbalstu saņēmuši 3070 bērni un 3687 viņu ģimenes locekļi;
kopš 2023. gada tiek nodrošināts valsts apmaksāts konsultatīvais tālrunis pusaudžiem un viņu tuviniekiem, kura ietvaros 2025. gadā sniegtas 3166 psihologa konsultācijas.
Pieaugušajiem ieviesta mobilā psihiatriskā komanda pacientu aprūpei dzīvesvietā Rīgas reģionā, kā arī agrīnās intervences programma pēc pirmās psihozes epizodes, kuru 2025. gadā saņēma 149 pacienti. Stiprināta sadarbība starp ģimenes ārstiem un psihiatriem, izveidots demences novērtēšanas un diagnostikas algoritms, attīstīti attālinātu konsultāciju, digitālās terapijas un pacientu triāžas risinājumi.
Psihiskās veselības aprūpē notiek virzība uz kvalitātes kritēriju ieviešanu psihiatrijā. VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” nodrošina metodisko vadību pieaugušo psihiskās veselības aprūpē, savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības centrs – bērnu un jauniešu psihiskās veselības aprūpē.
Tomēr daļa plānā paredzēto pasākumu netika īstenoti vai tika īstenoti tikai daļēji, atliekot to realizāciju uz nākamo plānošanas periodu. Finansējuma trūkuma dēļ netika izstrādātas un pilotētas vairākas specializētas ārstēšanas un rehabilitācijas programmas, izveidotas plānotās atbalsta grupas pacientiem un viņu piederīgajiem, kā arī bija ierobežotas iespējas paplašināt medikamentozās terapijas kompensācijas. Aktuāls ir speciālistu skaits gan ambulatorajā, gan stacionārajā līmenī, kur nepieciešams pakāpeniski palielināt psihiatrijā pieejamo speciālistu kapacitāti.
Atsevišķi pasākumi līdz plāna perioda beigām bija ieviešanas vai pilotēšanas stadijā. Piemēram, bērnu agrīnās attīstības skrīninga rīka “BAASIK” ieviešana, šogad uzsākot tā pilotēšanu.