Ceturtdien, 18. jūnijā, Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdē tikās Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Veselības ministrijas pārstāvji, lai pārrunātu praktiskus risinājumus integrētas veselības un sociālās aprūpes attīstībai. Sabiedrības novecošanās, hronisko slimību pieaugums un pieaugošais pieprasījums pēc ilgstošas aprūpes prasa ciešāku veselības un sociālās aprūpes sadarbību. Pašreizējā sistēma bieži darbojas fragmentēti, radot situācijas, kurās pacienti pēc izrakstīšanās no stacionāra atkārtoti nonāk slimnīcā nepietiekamas pēctecīgas aprūpes dēļ.
Savlaicīga un integrēta sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšana ir būtiska gan pacientu dzīves kvalitātei, gan veselības aprūpes sistēmas ilgtspējai, īpaši augstākā līmeņa slimnīcās Rīgā, kam jānodrošina nepārtraukta akūto pacientu plūsma.
"Veselības ministrijai un Rīgas domei ir vienota izpratne – veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem jābalstās reālās cilvēku vajadzībās. Esmu pārliecināts, ka integrētas aprūpes ieviešanā un attīstībā lielākais risks nav iespējamās kļūdas pakalpojumu modeļa vai koordinācijas detaļās – tās procesa gaitā ir labojamas un pilnveidojamas. Lielākais risks ir pārāk ilgi gatavoties, strīdēties par atbildību starp nozarēm un nesniegt pakalpojumus cilvēkiem, kuriem tie ir nepieciešami jau šodien. Tāpēc esmu gandarīts, ka vairs nerunājam par to, vai integrēta pieeja ir vajadzīga, bet mēs darām - uzsākam konkrētu risinājumu ieviešanu praksē, lai palīdzētu cilvēkiem saņemt nepieciešamo aprūpi īstajā laikā un vietā. Rīga ir Latvijas lielākais veselības aprūpes pakalpojumu centrs, un tieši šeit visspilgtāk redzami gan sistēmas izaicinājumi, gan attīstības iespējas. Esmu pārliecināts, ka tikai ciešā sadarbībā starp valsti un pašvaldību varam veidot cilvēkiem saprotamus, pieejamus un savstarpēji koordinētus pakalpojumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti gan rīdziniekiem, gan iedzīvotājiem no visas Latvijas," uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.
No šā gada 1. augusta Rīgā tiks uzsākts pilotprojekts“Integrēta aprūpe mājās pilngadīgām personām”, kas paredz vienotu aprūpes plānu, koordinētu veselības un sociālo pakalpojumu sniegšanu, regulāru informācijas apmaiņu starp iesaistītajiem speciālistiem un nepārtrauktu pacienta stāvokļa uzraudzību. Pilotprojekts būs vērsts uz cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un funkcionāliem traucējumiem, kuriem pēc ārstēšanās stacionārā nepieciešams gan veselības, gan sociālās aprūpes atbalsts dzīvesvietā. Pilotprojektā kopumā plānots iesaistīt 600 – 700 Rīgā deklarētus pilngadīgus iedzīvotājus, kuriem pēc ārstēšanās stacionārā nepieciešama gan veselības aprūpe, gan sociālais atbalsts dzīvesvietā. Ir sagatavota ceļa karte – pacienta ceļš līdz pakalpojumam, kas paredz, ka ārstējošais ārsts izvērtēs pacienta veselības stāvokli, savukārt slimnīcas sociālais darbinieks sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu nodrošinās pacienta iekļaušanu integrētās aprūpes procesā.
Projekta laikā tiks vērtēta koordinētas aprūpes efektivitāte, pacientu un viņu tuvinieku pieredze, kā arī ietekme uz veselības aprūpes sistēmu kopumā. Sagaidāms, ka integrētas aprūpes modelis palīdzēs nodrošināt nepārtrauktu atbalstu pēc izrakstīšanās no slimnīcas, samazinās atkārtotu hospitalizāciju risku, mazinās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaitu un atvieglos slogu ģimenes locekļiem. Integrētās aprūpes pilotprojekts Rīgā kalpos kā praktisks modelis, kuru pēc izvērtēšanas varēs izmantot arī citās Latvijas pašvaldībās.
Padomes sēdē pārrunāta arī sociālās aprūpes centru kapacitāte Rīgā un tajos pieejamie pakalpojumi, t. sk. veselības aprūpe. Šī aprūpes posma nozīme turpinās pieaugt līdz ar sabiedrības novecošanos un hronisko slimību izplatības palielināšanos. Tādēļ nepieciešams veidot ilgtspējīgus risinājumus kvalitatīvai aprūpei ārpus slimnīcas. Tikšanās laikā puses vienojās kopīgi strādāt pie koordinētas aprūpes attīstības arī sociālās aprūpes centros cilvēkiem ar augstas intensitātes aprūpes vajadzībām, kā arī paliatīvajiem pacientiem un pacientiem, kuriem nepieciešamas sarežģītas medicīniskās manipulācijas un ilgstoša uzraudzība.
Tika pārrunāti arī slimnīcu tīkla attīstības un kapacitātes jautājumi. Veselības ministrija un Rīgas pašvaldība vienojās turpināt sadarbību, lai Rīgas 2. slimnīcā nodrošinātu aprūpes gultas hroniskiem pacientiem, kā arī attīstītu traumatoloģijas un ortopēdijas profilu. Slimnīcas attīstība ļautu būtiski palielināt gultu skaitu ikdienas vajadzībām un stiprinātu stacionārās aprūpes spēju Rīgā. Veselības ministrija un NVD turpinās darbu ar slimnīcām pie terapijas un hronisko pacientu aprūpes gultu skaita pakāpeniskas palielināšanas. Pašlaik Jūras medicīnas centrā izveidotas 75 hronisko pacientu aprūpes gultas, tomēr pieejamā kapacitāte nav pietiekama pieaugošajām vajadzībām. Pēc sākotnējiem vērtējumiem Rīgā būtu nepieciešams izveidot kopā 200 terapijas un ilgstošās aprūpes profila gultas
Sarunas laikā tika pārrunāta arī Rīgas Dzemdību nama attīstību par daudzprofilu mātes un bērna aprūpes centru, stiprinot ambulatoros pakalpojumus, grūtniecības un pēcdzemdību aprūpes nepārtrauktību, kā arī veselības aprūpes speciālistu izglītību un pētniecību.
Atsevišķa uzmanība tika pievērsta veselību veicinošu skolu videi, vienojoties sadarboties jautājumos, lai stiprinātu bērnu un jauniešu veselībpratību, emocionālo labbūtību, fiziskās aktivitātes un veselīgus dzīvesveida paradumus.
Sadarbības īstenošanai Veselības aprūpes koordinācijas padome kalpos kā galvenais koordinācijas un pārraudzības mehānisms kopīgo iniciatīvu ieviešanai.