Lai uzlabotu insulta pacientu savlaicīgu ārstēšanu visā Latvijā, Veselības ministrija sadarbībā ar nozares speciālistiem pilnveido insulta aprūpes organizāciju, aktualizējot insulta diagnostikas algoritmu, pilnveidojot pacientu plūsmas organizāciju un gatavojot pilotprojektu ciešākai sadarbībai starp slimnīcām.
Pasaules Insulta dienā, 29. oktobrī, Veselības ministrija vienlaikus aicina iedzīvotājus apgūt insulta pazīmes un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar Latvijas Neirologu biedrību un Latvijas Insulta biedrību ir izstrādājis informatīvos materiālus iedzīvotāju izpratnes veicināšanai par insultu: Atpazīsti insultu! Rīkojies ĀTRI! | Slimību profilakses un kontroles centrs
Insults joprojām ir viens no biežākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem pasaulē un Latvijā. Tā ārstēšanā izšķiroša nozīme ir pirmajām stundām pēc simptomu parādīšanās. Jo ātrāk pacients nonāk mediķu aprūpē, jo lielākas iespējas novērst smagas sekas, invaliditāti vai glābt dzīvību.
Par insultu var liecināt pēkšņs sejas noslīdējums vienā pusē, runas traucējumi, nespēja pacelt vai noturēt roku, redzes traucējumi, līdzsvara zudums vai pēkšņas stipras galvassāpes. Pamanot jebkuru no šīm pazīmēm, nekavējoties jāzvana uz tālruni 113, negaidot, vai simptomi pāries paši no sevis.
Lai nodrošinātu vēl savlaicīgāku pacientu diagnostiku un ārstēšanu, Veselības ministrija sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Latvijas Neirologu biedrību ir aktualizējusi insulta diagnostikas algoritmu. Bet kopā ar Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ir pilnveidota insulta pacientu plūsmas organizāciju, attīstīta stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēma (SAIRIS).
Insulta aprūpes jomā tiek plānots pilotprojekts, ieviešot starptautiski atzītu modeli, kas paredz, ka klīniskās universitātes slimnīcas darbojas kā augsta līmeņa insulta centri, savukārt reģionālās slimnīcas nodrošina pacientiem iespējami ātru diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu tuvāk dzīvesvietai. Modelis nodrošinās ārstiem nepieciešamības gadījumā saņemt attālinātas neirologu konsultācijas no universitāšu slimnīcu speciālistiem. Tāpat slimnīcu tīkla attīstības ietvaros paredzēts stiprināt sadarbību starp dažādu līmeņu ārstniecības iestādēm pacientu aprūpē.
Ne mazāk svarīga par akūto ārstēšanu ir rehabilitācija. Atkarībā no individuālajām vajadzībām rehabilitācija var turpināties stacionārā, dienas stacionārā, ambulatori vai pacienta dzīvesvietā. Konkrēto rehabilitācijas veidu nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli un funkcionālās spējas.
Būtiskākie insulta riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, cukura diabēts, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgs uzturs. Rūpējoties par savu veselību un savlaicīgi ārstējot hroniskas slimības, insulta risku iespējams ievērojami samazināt.
