Pēc visu kritiskajā infrastruktūrā iekļauto stacionāro ārstniecības iestāžu veiktā pašnovērtējuma Veselības ministrija kopā ar nozares pārstāvjiem turpina pilnveidot un stiprināt iestāžu gatavību darbības nepārtrauktībai ārkārtas situācijās.
Trešdien ministrijā notika sanāksme ar ārstniecības iestāžu vadību un atbildīgajām amatpersonām, kurā pārrunāta noturības pasākumu īstenošana praksē, kurā piedalījās vairāki desmiti ārstniecības iestāžu pārstāvji.
Visas kritiskajā infrastruktūrā iekļautās ārstniecības iestādes ir veikušas darbības nepārtrauktības novērtējumu, izmantojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Aizsardzības ministrijas izstrādāto metodiku. Iegūtā informācija tiek izmantota, lai identificētu pilnveidojamās jomas un noteiktu nepieciešamos resursus noturības un darbības nepārtrauktības stiprināšanai. Metodika un pašnovērtējuma anketa izstrādāta, balstoties Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās, NATO vadlīnijās, kā arī Ukrainas pieredzē stacionāro ārstniecības iestāžu darbības nodrošināšanā kara apstākļos. Vērtējums attiecas uz pārvaldību, kritiskajām sistēmām un resursiem. Pašnovērtējums būs daļa no Valsts katastrofu medicīnas plāna, ko slimnīcas varēs veikt ar noteiktu regularitāti, monitorējot savu darbības nepārtrauktības līmeni.
Ārstniecības iestāžu pārstāvji sanāksmes laikā aktualizēja jautājumus par kritiskā personāla tiesībām un pienākumiem, kā arī ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumu pieejamību. Tika atzīmēts, ka atsevišķi ārpakalpojumu sniedzēji ir uzsākuši darbu pie savu darbības nepārtrauktības plānu izstrādes. Tika pārrunāti jautājumi par Zemessardzes vienību atbalstu izņēmuma stāvokļa laikā.
Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Krīzes vadības centra pārstāvji informēja un atbildēja uz jautājumiem par normatīvo regulējumu saistībā ar kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, tajā skaitā izstrādājamo kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju, kas īstenojama līdz 2027. gada 1. jūnijam. Sanāksmē klātesošie vienojās par turpmāku sadarbību, tajā skaitā izvērtēt vienotas risku novērtēšanas matricas ieviešanu nozarē.
Ārstniecības iestāžu darbības nepārtrauktības pasākumi ir cieši saistīti ar pašvaldību civilās aizsardzības plānos noteikto uzdevumu izpildi un iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu, tādēļ jāturpina dialogs arī ar pašvaldībām, veicinot koordinētu rīcību iespējamu krīžu un apdraudējumu gadījumos.
Jau ziņots, ka 2026. gadā veselības nozare noturības stiprināšanā turpina iepriekšējos gados uzsāktos pasākumus un īsteno arī jaunus, reaģējot uz aktuālo situāciju. Starp galvenajām prioritātēm ir kritisko zāļu rezervju iegāde, veselības nozares valsts materiālo rezervju iegāde, atjaunināšana un uzturēšana, nozares kritiskās infrastruktūras stiprināšana, kā arī primārās veselības aprūpes, pakalpojumu sniedzēju iesaiste ārkārtas situāciju pārvaldīšanā kopējās katastrofu medicīnas sistēmas ietvarā.