Valdība otrdien, 14. aprīlī, atbalstīja sešu valsts psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanu vienotā pārvaldības sistēmā, līdz 2026. gada oktobrim tās integrējot “Nacionālais psihiskās veselības centrs”, valsts SIA. Reforma paredz centralizēt administratīvās funkcijas, vienlaikus saglabājot visas slimnīcas, pakalpojumu apjomu un darbinieku amata vietas.
Reorganizācija nodrošinās koordinētāku psihiskās veselības pakalpojumu attīstību visā Latvijā, mazinot pakalpojumu fragmentāciju un uzlabojot metodisko vadību. Ilgtermiņā reorganizācija nodrošinās efektīvāku administratīvo resursu izmantošanu, jo atsevišķu VSIA vietā būs viena juridiskā persona.
Administratīvo un atbalsta funkciju izmaiņas tiks īstenotas pakāpeniski, izvērtējot to ietekmi uz jaunizveidotās iestādes darbību un tās nepārtrauktību. Lai uzlabotu efektivitāti, tiks centralizētas attīstības un ilgtspējas funkcijas: finanšu un IKT pārvaldība, stratēģiskā plānošana un kvalitātes vadība, risku un projektu vadība, iepirkumi un juridiskais atbalsts, infrastruktūras uzturēšana.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver: “Mēs beidzot sakārtojam sistēmu, kas ilgstoši darbojās fragmentēti. Pacientam nav svarīgi, kurā iestādē viņš nonāk – svarīgi ir saņemt drošu un kvalitatīvu aprūpi. Tieši vienota pārvaldība palīdzēs to īstenot: efektīvāku administratīvo resursu izmantošanu, augstāku pacientu drošību un vienādus kvalitātes standartus visā psihiskās veselības aprūpē Latvijā.”
NPVC sastāvā iekļaus VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Piejūras slimnīca”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” un VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”. Pašlaik šīs iestādes darbojas kā savstarpēji neatkarīgas juridiskas personas ar atsevišķām pārvaldības un atbalsta funkcijām, nodrošinot psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus reģionos.
Reorganizācija skar aptuveni 3 152 darbiniekus sešās valsts kapitālsabiedrībās, kuri varēs turpināt darba tiesiskās attiecības NPVC sastāvā, ārstniecības personālam saglabājot tiešu pakļautību klīniku vadībai. Apvienošanas procesā pakalpojumu apjoms reģionos netiek samazināts un būtiskas izmaiņas pakalpojumu saturā nav paredzētas. Psihoneiroloģisko slimnīcu psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu grozs ietver valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus (ambulatoros, stacionāros, laboratorijas pakalpojumus, uzņemšanas nodaļas un observācijas gultas), kā arī maksas pakalpojumus.
Veselības ministrijā ir pārliecība, ka centralizētas pieejas ieviešana sniegs būtiskus ieguvumus efektivitātes un ilgtspējas ziņā - samazināsies infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, uzlabosies iekārtu iegādes nosacījumi lielāka apjoma dēļ, kā arī visas iestādes darbosies ar vienotu slimnīcu informācijas sistēmu, nodrošinot kopīgu pacientu datubāzi un precīzāku, ātrāku pacientu izvērtēšanu.
Lai nodrošinātu koordinētu pieeju, Veselības ministrija pērn izveidoja valsts psihiatrisko slimnīcu pārmaiņu vadības darba grupu, kurā bija pārstāvēts arī Nacionālais veselības dienests un visas iesaistītās ārstniecības iestādes. Tikšanās reizēs tika apspriesti jautājumi par pakalpojumu struktūru, kapacitāti, personāla nodrošinājumu, finansējumu, informācijas tehnoloģiju risinājumiem un pārvaldības aspektiem, kā arī izvērtēti iespējamie riski un ieguvumi saistībā ar plānoto ārstniecības iestāžu integrāciju. Darba grupas darba rezultāti izmantoti risinājumu izstrādei.
Šodienas valdības lēmums ir priekšnoteikums reorganizācijas procesa uzsākšanai, kas tiks īstenots piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, neradot papildu ietekmi uz valsts budžetu.