Latvijas veselības aprūpes sistēma pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, kas vērstas uz pacientu vajadzību labāku nodrošinājumu, sistēmas noturības stiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību. Reformas skārušas gan recepšu medikamentu pieejamību un cenu politiku, gan cilvēkresursu attīstību, digitālo transformāciju un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Vienlaikus īpaša uzmanība pievērsta veselības aprūpes pieejamībai reģionos, krīzes gatavībai un starptautiskai sadarbībai. Šajā pārskatā apkopoti nozīmīgākie darbi un paveiktais, lai veidotu efektīvāku, taisnīgāku un pacientam draudzīgāku veselības aprūpes sistēmu Latvijā.
1. Uzlabota pieeja kompensējamiem medikamentiem
Līdz 75% palielināta kompensācijas likme (zālēm, kurām iepriekš bija 50%);
Kompensējamo zāļu sarakstā pievienoti jauni medikamenti un papildus diagnozes;
Pacientiem, kuriem zāles tiek kompensētas individuālā kārtībā, kompensācijas limits dubultots līdz 30 000 eiro.
Papildus ieviests mehānisms segt zāļu izmaksas individuālos gadījumos pēc trīs universitātes slimnīcu ārstu konsīlija lēmuma pacientiem dzīvības glābšanai.
2 gadu laikā kompensējamo zāļu saraksta nodrošināšanai jauniem medikamentiem un diagnožu paplašināšanai finansējuma apjoms pieaudzis par turpat 100 miljoniem EUR.
2. Jauns zāļu cenu veidošanas modelis recepšu zālēm
Lai samazinātu recepšu zāļu cenas, stājies spēkā jauns cenu regulējums, kas nosaka fiksētus uzcenojumus lieltirgotavām un aptiekām, 75% zāļu cenu samazinājums ir vidēji 13 eiro.
3. Stiprinātas pacientu tiesības un valsts valodas lietojums ārstniecības procesā
Veiktas likuma izmaiņas, kas uzlabo komunikāciju valsts valodā ārstniecības procesā, un noteikts, ka no 2025. gada jūlija ārstniecības iestādēs ir obligāts pacientu tiesību īstenošanas ieviešanas plāns un sagatavotas vadlīnijas ārstniecības iestādēm.
4. Investīcijas veselības aprūpes cilvēkresursu kapacitātē
Atalgojuma palielinājums 2024. gadā;
Papildu finansējums māszinību studiju vietu skaitam;
Palielināts rezidentūras vietu skaits, tās sasaistot ar ārstniecības iestādēm Rīgā un reģionos;
Izveidots paplašinātās kompetences māsa (advanced nurse) profesijas standarts un kvalifikācijas prasības;
RSU izstrādāta jauna profesionālā maģistra programma māszinībās - paplašinātās kompetences māsa, 2025.gadā uzsākta uzņemšana.
Apstiprināta “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam”.
5. Primārās veselības aprūpes un ģimenes ārstu prakšu stiprināšana
Papildu bāzes finansējums - prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai un aizvietošanai, finansiāls atbalsts ģimenes praksēm par papildus darbinieku un prakses komandas paplašināšanu; papildu tam - atbalsts no ES fondiem ģimenes ārstiem - prakšu pārņemšanai, mobilitātei, prakses vietas infrastruktūrai.
6. Ambulatoro pakalpojumu - diagnostikas un speciālistu pieejamības stiprināšana
2024. gadā papildu investīcijas 14 miljoni eiro apmērā
7. Attīstīta veselības digitalizācija
Izveidots Latvijas Digitālās veselības centrs – tas ir nozīmīgs solis ilgtspējīgai un efektīvai digitālās veselības un veselības datu pārvaldībai, kas attīsta e-veselības politiku un veselības datu pieejamību un klasifikāciju atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Izveidota veselības resora IKT arhitektūra. Attīstīti jauni pakalpojumi - E-veselībā iedzīvotājiem bez maksas pieejami laboratoriskie izmeklējumi. Tuvākajā laikā E-veselībā būs pieejams vienotais nosūtījums. Ieviests vakcinācijas digitalizācijas rīks (efektīvāka vakcīnu uzraudzība un plānošana, Iedzīvotāju piekļuve informācijai u.c.).
8. NMPD stiprināšana un stratēģiskā attīstība
Lai stiprinātu NMPD gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās, vienlaikus domājot par personālresursu stratēģiju ilgtermiņā ir ieviesta jauna profesija - operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs-ārstniecības atbalsta persona ieviešana. Tas nozīmē, ka NMPD tuvāko 3 gadu laikā pats apmācīs pilnīgi visus dienestā strādājošos autovadītājus.
Stiprināta NMPD gatavība krīzes situācijām, tostarp militāram apdraudējumam piešķirot nozīmīgu finansējumu valsts materiālajām rezervēm.
NMPD darbiniekiem, kuri ir tieši iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, no 2025.gada piešķirta apmaksāta veselības aprūpe, kas iepriekš nebija.
Izmaiņas normatīvajos aktos un finansējuma piešķiršana pašaizsardzības līdzekļiem, lai pasargātu NMPD brigāžu darbiniekus no pacientu un līdzcilvēku agresijas izsaukuma vietā – personāls no šā gada jūlija lieto ķermeņa kameras un gāzes baloniņus.
9. Ieviesti jauni valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi.
Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pieejamas visā Latvijā, Jaundzimušo skrīnings. Bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana, auglības saglabāšana pirms ķīmijterapijām cukura diabēta pacientiem tiek apmaksātas jaunas terapijas un grūtniecēm ieviesta paātrināta pakalpojumu saņemšana, paplašināta valsts apmaksātas vakcinācijas pieejamība pret cilvēka papilomas vīrusu.
10. Vienotas kvalitātes veselības pakalpojumiem ieviešana – metodiskās vadības institūciju izveide
Lai nodrošinātu vienotu veselības aprūpes kvalitāti visā Latvijā tiek veidoti metodiskie centri. 2024. gadā darbu sāka pirmais metodiskais centrs psihiatrijā. 2025. gadā izveidoti metodiskās vadības institūti onkoloģijā, kardioloģijā, ģimenes medicīnā, bērnu psihiatrijā un pediatrijā, traumatoloģijā. Plānots izveidot dzemdniecībā vēl šogad.
11. Jauni un stingrāki Tabakas tirdzniecības un lietošanas un alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi noteikumi
2025.gada 1.janvārī stājās spēkā Tabakas likuma grozījumi - aizliegums iegādāties tabakas izstrādājumus un tos pārdot personām līdz 20 gadu vecumam, nevis 18 gadiem kā līdz šim. Papildus aizliegts tirgot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.
No 2025. gada 1. augusta - lai samazinātu alkohola patēriņu un no tā izrietošās sekas no samazināts atļautais tirdzniecības laiks – darba dienās un sestdienās no plkst.10:00-20:00, svētdienās – no plkst.10:00 – 18:00. Aizliegta alkohola cenu un atlaižu reklāma preses izdevumos, drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās, kinoteātros, tīmekļvietnēs un tiešsaistē, izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, kā arī mazumtirdzniecības vietās un internetā.
12. Pilotprojekts sadarbībā ar Rīgas Domi nepilngadīgo ar atkarībām ārstēšanā
Radīti jauni starpinstitūciju sadarbības principi Ārstniecības likumā par palīdzības sniegšanu bērniem.
13. Pilotprojekts krūts vēža ārstēšanā veikto investīciju tiešo un netiešo ekonomisko ieguvumu izvērtēšanai
Pilotprojekts “Investīciju ekonomiskā analīze krūts vēža ārstēšanai Latvijā” iniciēts, lai novērtētu krūts vēža ārstēšanā veikto investīciju tiešos un netiešos ieguvumus pacientiem un sabiedrībai kopumā. Tajā piedalās Veselības ministrija, Latvijas Digitālās veselības centrs un virkne vietējo un starptautisko partneru. Pētījuma rezultāti pierāda, ka mērķtiecīga (Rīcības plāns onkoloģiskās aprūpes uzlabošana) investīcija laika posmā no 2022-2024 palielinājusi pacienšu dzīvildzi par 27% visās stadijās.
14. Pilotprojekts “Slimnīca mājās”
RAKUS ieviests hronisko pacientu aprūpe mājās (300 pacienti pilotprojektā), projekta veiksmīgai īstenošanai būtiska ir digitalizācija. Arī būtisks pieejai, paradigmas par veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas maiņu, IKT un digitalizācija iespējo efektīvus pakalpojumus.
15. Veselības nozares stiprināšana krīzes situācijām
Valsts materiālo rezervju krājumu atjaunošana un papildināšana, apstiprināts kritisko zāļu saraksts, personāla apmācība kopīgās mācībās ar NBS, Zemessardzi, militārās medicīnas studiju kursa iekļaušana RSU studiju programmā ārstiem.
16. Stiprināta Baltijas valstu sadarbība veselības aprūpes noturības stiprināšanai
Izveidota augsta līmeņa Baltijas valstu darba grupa sadarbībai veselības nozarē, kuras uzmanības lokā primāri ir rīcības koordinēšana un plānošana veselības aprūpes noturības sistēmu stiprināšanai.
17. Biobanku likumu sagatavošana
Veselības datu normatīvais regulējums “Biobanku likums” ir kritiski svarīgs precīzijas medicīnas un individualizētas ārstniecības attīstībai. Likumprojekts pirms otrā lasījuma Saeimā. Likumprojekts attiecas ne tikai uz pētniecību, bet arī ārstniecības procesu, jo biobanku loma diagnostikā strauji pieaug, sniedzot jaunas iespējas pacientu ārstēšanai un arī prevencijai. Pateicoties Šveices valdības atbalstam, BKUS uzsācis biobankas izveidi.
18. Daugavpils reģionālās slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšana
Valsts līdzdalības iegūšana slimnīcas pārvaldībā, stabilizējot finanšu situāciju un uzlabojot finanšu un korporatīvo pārvaldību.
19. Izstrādāts jauns Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums.
Likuma izstrādāts, lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, definējot personu grupas, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un finanšu avotus.
20. Nerimstošs atbalsts Ukrainas kareivjiem rehabilitācijā un ziedojumi.
Turpat 650 cietušo ukraiņu ir uzņemti RAKUS, izmeklēti un tālāk novirzīti ārstēšanai vai rehabilitācijai NRC “Vaivari”.