Valdība otrdien pēc Veselības ministrijas progresa ziņojuma atbalstīja pilotprojektu “Vecmātes mājas vizīte” - pēcdzemdību aprūpi vairāk kā 700 jaunajām māmiņām, lai parūpētos gan par jaundzimušā veselību, gan par sievietes emocionālo labbūtību pirmajās nedēļās pēc dzemdībām. Pilotprojekts 2026. gadā tiks īstenots Rīgā un reģionos.
Demogrāfija ir viena no valdības noteiktajām prioritātēm 2026. gadā, un uz sievietes un bērna vajadzībām centrēta veselības aprūpe ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem. Veselības ministrija īsteno arī Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu, kas paredz pasākumus grūtnieču, dzemdētāju, jaundzimušo un jauno vecāku atbalstam. Pilotprojekts “Vecmātes mājas vizīte” ir daļa no šī politikas virziena, pilnveidojot pēcdzemdību aprūpi un veicinot labvēlīgu vidi ģimenēm ar bērniem.
Pilotprojekta mērķis ir pārliecināties par klīnisko pieeju pēcdzemdību aprūpē, katrai sievietei nodrošinot trīs vecmātes mājas vizītes, kuru laikā tiek vērtēts mātes un bērna veselības stāvoklis, sniegts atbalsts zīdīšanā, aprūpes prasmēs un emocionālajā adaptācijā, novērtēta situācija un apstākļi mājās. Vizītēs tiks veikts arī psihoemocionālā stāvokļa novērtējums (PHQ-9 tests), kā arī apkopota māmiņu un ģimenes locekļu apmierinātība ar saņemto aprūpi.
Pašlaik pēc bērna piedzimšanas galvenais atbalsta punkts ir ģimenes ārsts un paredzēta viena vizīte pie ginekologa sešas nedēļas pēc dzemdībām. Līdz šim nav nodrošināta sistēmiska jauno māmiņu psihoemocionālās pašsajūtas un vajadzību izvērtēšana.
Veselības aprūpes kvalitāti raksturo ne tikai kvalitatīvs aprūpes process un tā iznākums, bet arī pacienta pieredze, kura veidojas, pamatojoties uz komunikāciju, attieksmi un saņemto emocionālo atbalstu. 2023. gadā veiktā aptauja liecina, ka gandrīz katra astotā dzemdētāja (13,2%) dzemdībās ir cietusi no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības. Kā būtiskākās problēmas minētās saprotamas informācijas trūkums, personāla neiepazīstināšana ar sevi, skaidrojuma nesniegšana par plānotajām darbībām, izmeklējumiem, kas mazinātu stresu un vairotu pozitīvu pieredzi. Kopumā dati uzrāda pozitīvas tendences, Latvija pēc sniegtās aprūpes kvalitātes mātes un jaundzimušā aprūpē ierindojas ir 13.vietā no 22 aptaujā iekļautām valstīm.
Pilotprojektu “Vecmātes mājas vizīte” 2026. gadā īstenos esošā veselības budžeta ietvaros.
Ko valsts apmaksā grūtniecēm un pēcdzemdību periodā*
Grūtniecības periodā:
- līdz 12. grūtniecības nedēļai tiek veikts kopējais veselības stāvokļa novērtējums, kas ļauj noteikt novirzes no normas un nodrošināt normālu grūtniecības norisi;
- 11.-13. grūtniecības nedēļā veic I trimestra ģenētisko skrīningu - speciālu ultrasonogrāfijas izmeklējumu, lai konstatētu ģenētiskās patoloģijas, kā arī īpašu asins analīzi;
- Sākot ar 16. grūtniecības nedēļu, ārsts katrā vizītē nosaka dzemdes augstumu un veic augļa sirdsdarbības izmeklējumu. Grūtniecības laikā veic vismaz divas ultrasonogrāfijas;
- 25.-26. grūtniecības nedēļā paaugstināta riska gadījumā grūtniecēm papildus tiek veikts arī glikozes slodzes tests;
- Ja uzraudzību veic ģimenes ārsts vai vecmāte, grūtniecības 16.-18. nedēļā jādodas uz konsultāciju pie ginekologa - dzemdību speciālista;
- 35.-37.grūtniecības nedēļā nosaka B grupas hemolītiskā streptokoka klātbūtni dzemdību ceļos.
Dzemdībās:
No valsts budžeta tiek apmaksāta dzemdību palīdzības sniegšana un epidurālā anestēzija. No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas arī ģimenes dzemdības. 48.-72. dzīves stundā tiek veikts valsts apmaksāts asins piliena skrīnings 23 slimībām.
Pēcdzemdību periodā ar veselības aprūpi saistīti jautājumi:
- ģimenes ārsta apskate dažādos jaundzimušā vecuma posmos līdz pat bērna viena gada vecumam;
- valsts apmaksāta jaundzimušā vakcinācija;
- sievietei sešas nedēļas pēc dzemdībām ir paredzēta viena vizīte pie ginekologa;
- informatīvie materiāli Slimību profilakses un kontroles centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Dzemdību nama mājaslapās; vietnē ESparveselibu.lv vecāku prasmju veicināšanas programmas.
*Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”