Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanu laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam, ar kuru 3. februārī iepazinās valdība. Pamatnostādnes nosaka galvenos veselības politikas virzienus Latvijā, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.
Izvērtējums liecina, ka Pamatnostādņu īstenošana norit nevienmērīgi, tajā skaitā nav sasniegts mērķis nodrošināt veselības nozares finansējumu 5,5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2024. gadam (4,83%). Lai nodrošinātu stabilu veselības aprūpes sistēmas attīstību un iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanu ilgtermiņā, nepieciešama mērķtiecīga veselības aprūpes budžeta palielināšana un efektīva tā ieguldīšana pakalpojumos. Starpība starp faktisko veselības budžetu un Pamatnostādnēs plānoto 2024. gadā bija 98 miljoni eiro un šī summa turpmākajā gadā palielinājās.
Sasniegti vairāki izvirzītie mērķi, saglabājoties izaicinājumiem
Vairākās jomās ir konstatētas pozitīvas tendences un ir sasniegti izvirzītie rādītāji - pieaudzis to iedzīvotāju (15–74 gadi) īpatsvars, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā labu vai diezgan labu (53,8 %, mērķis – 52 %) un uzlabojies jaundzimušo paredzamais mūža ilgums (76,4 gadi).
Samazināti zīdaiņu un mātes mirstības rādītāji. 2024. gadā zīdaiņu mirstība bija 1,5 uz 1000 dzīvi dzimušajiem, savukārt māšu mirstība – nulle. Mātes un bērna veselības aprūpē nostiprināta grūtnieču veselības uzraudzība, paplašinātas jaundzimušo skrīninga programmas, kopš 2022. gada sievietēm pēc pieprasījuma apmaksā epidurālo analgēziju, bet medicīnisko apaugļošanu var saņemt līdz 40 gadu vecumam, ņemot vērā pieprasījuma tendences un demogrāfiskās vajadzības.
Onkoloģijas jomā papildus Zaļajam koridoram 2022. gadā ieviests Dzeltenais koridors pacientiem ar aizdomām par vēža recidīvu, uzlabota digitālo veselības datu sistēmu izmantošana un pieaugusi skrīninga atsaucība dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža jomā. Vienlaikus krūts vēža skrīninga atsaucība joprojām ir nepietiekami zema. No 2023. gada ģimenes ārstu praksēm palielināta piemaksa par laikus atklātu vēzi agrīnā stadijā. Agrīni diagnosticēto audzēju īpatsvars kopumā nedaudz palielinās (55,5% gadījumu), kas nākotnē varētu atspoguļoties piecu gadu izdzīvotības rādītāju uzlabojumā. Kopš 2022. gada sievietēm apmaksā krūts rekonstrukciju ar implantu.
Pēdējo četru gadu laikā Latvijā ir sperti būtiski soļi sirds un asinsvadu slimību profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas jomā. Un lai gan mirstība no sirds un asinsvadu slimībām līdz 64 gadu vecumam ir samazinājusies, tomēr tā joprojām pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni.
No 2024. gada visā Latvijā ieviests valsts apmaksāts mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojums pacienta dzīvesvietā, kas ietver sevī ne tikai veselības aprūpes pakalpojumus (ārstēšana un slimības radīto simptomu novēršana), bet arī sociālās aprūpes un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
2021.– 2024. gadā novērojamas pozitīvas tendences atsevišķu infekcijas slimību kontrolē, ko veicinājuši vakcinācijas pasākumi, epidemioloģiskās uzraudzības stiprināšana un sabiedrības informēšana. Būtisks solis bija dzimumneitrālas vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) ieviešana - 2022. gadā tika paplašināta vakcinācija gan zēniem, gan jauniešiem līdz 25 gadu vecumam (ieskaitot) un cilvēkiem, kuriem ir augsts risks veselībai saistībā ar šā vīrusa infekciju. 2022.gadā ir ieviesta valsts apmaksāta vakcinācija grūtniecēm un pusaudžiem pret garo klepu. Pateicoties iepriekšējos gados ieviestajiem pasākumiem turpina samazināties gan hepatītu (B un C), gan HIV (2024. gadā – 9,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, mērķis – līdz 13) un tuberkulozes izplatība.
Uzlabota zāļu pieejamība, t. sk. individuālā zāļu kompensācija palielināta līdz 30 000 eiro, papildus bērniem un jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, kā arī grūtniecēm un jaunajām māmiņām noteiktas zāles tiek atlīdzinātas attiecīgi 50% un 25% apmērā, vai atsevišķos gadījumos pilnā apjomā. Farmācijas likuma grozījumi paplašinājuši ārstēšanas iespējas, ļaujot ārstiem nozīmēt nereģistrētas zāles gadījumos, kad Latvijā pieejamās nav piemērotas vai pieejamas. Vienlaikus ir vienkāršotas zāļu piegādes un attālinātās pasūtīšanas iespējas, veicināta konkurence zāļu tirgū. No 2022.gada reto slimību ārstēšanai paredzētās zāles iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā.
Cilvēkresursu pieejamības uzlabošanā progress ir vērtējams kā mērens. ES vidēji vecumā līdz 35 gadiem ir 20,2% ārstu, Latvijā šis rādītājs sasniedz 22,6%.2022.gadā ieviesta māsas profesijas izglītības reforma - 2023. gadā par 250 palielināts valsts apmaksāto budžeta vietu skaits māszinībās, kā rezultātā būtisks jauno māsu skaita pieaugums sagaidāms 2026. gadā. Mērķtiecīgi ieguldījumi veikti ārstniecības personāla piesaistei reģionos un pārcelšanās atbalstam. Taču kopumā ārstu un māsu nodrošinājums, salīdzinot ar OECD valstīm, ir zemāks.
Lai arī Latvijā joprojām aktuāla problēma ir neinfekcijas slimību galveno riska faktoru izplatība - nepietiekama fiziskā aktivitāte, liekā svara un aptaukošanās izplatība, kā arī atkarību izraisošo vielu un procesu izplatība, atsevišķos iedzīvotāju veselības paradumos ir vērojama uzlabošanās dinamika, kas pat pārsniedz noteiktos mērķus. Piemēram, iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kuri ikdienā lieto dārzeņus ir pieaudzis līdz 42,9%, bet augļus un ogas - līdz 35%. Turklāt iedzīvotāju īpatsvars, kuri regulāri veic fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes divas reizes nedēļā ir pieaudzis līdz 29,6%. Taču kopumā liekā svara un aptaukošanās izplatība šajā vecuma grupā saglabājas augsta.
Ietekmēt iedzīvotāju izvēli par labu veselībai un motivēt uz pārmaiņām ir ilgstošs process, tāpēc arī turpmāk ir nepieciešami regulāri un kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, piemēram, veselību veicinošas vides radīšana, veselīgu produktu vai pakalpojumu pieejamības veicināšana, izmaiņas normatīvajos aktos u.tml., proti, padarot veselīgāko izvēli iedzīvotājiem pieejamu. Veselības ministrija turpinās attīstīt veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes, lai uzlabotu un aicinātu iedzīvotājus praktizēt veselīga dzīvesveida paradumus, stiprinot iedzīvotāju veselībpratību.
Vienlaikus izaicinājumi saglabājas vairākos būtiskos rādītājos – veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits 2023. gadā bija 52,2 gadi (mērķis – 54 gadi) un nav sasniegts noteiktais samazinājuma mērķis par potenciāli zaudētajiem mūža gadiem.
Secinājumi un turpmākā darbūba
Pamatnostādņu īstenošanas starpposma izvērtējums liecina, ka sabiedrības veselības uzlabošanā Latvija joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem. Veselīgi nodzīvotie mūža gadi ir sniedz priekšstatu par to, cik ilgi cilvēki dzīvo bez būtiskiem veselības traucējumiem vai ierobežojumiem ikdienas aktivitātēs. Augsts veselīgi nodzīvoto gadu skaits nozīmē mazāku slogu veselības aprūpes sistēmai un ilgāku iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū, tāpēc šī rādītāja uzlabošana ir viens no stratēģiskiem mērķiem veselības politikā.
Nepietiekams finansējums gan veselības veicināšanai, slimību profilaksei un veselības aprūpei būtiski ierobežo noteikto mērķu sasniegšanu veselības jomā. Situāciju ietekmē arī ārējie faktori, tostarp Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa sekas un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas negatīvi ietekmējis iedzīvotāju pašsajūtu, psihisko veselību, dzīves kvalitāti, kā arī veselībai pieejamo valsts budžeta finansējuma apjomu.
Sabiedrības veselības pamatnostādnes ietver pasākumus un mērķus veselības jomā līdz 2027. gadam. Veselības ministrija turpinās darbu pie sabiedrības veselības politikas pilnveides, stiprinot veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un pakalpojumu pieejamību. Vienlaikus līdztekus savlaicīgai un kvalitatīvai ārstēšanai mērķtiecīgs uzsvars tiek likts uz slimību profilaksi un veselības veicināšanu, tostarp iedzīvotāju veselīgu dzīves paradumu nostiprināšanu.