Valdība otrdien atbalstīja risinājumus darbnespējas lapu (DNL) datu kvalitātes pilnveidošanai, lai uzlabotu iespējas analizēt biežākos saslimšanu cēloņus strādājošo vidū. Precīzi dati var kalpot par pamatu pierādījumos balstītiem lēmumiem par resursu sadali un ieguldījumiem veselības aprūpē un darba spēju saglabāšanā.
Ministru kabinets bija uzdevis Veselības ministrijai līdz 2026. gada 31. martam izstrādāt priekšlikumus DNL datu kvalitātes uzlabošanai, kā arī nodrošināt datu ieguvi par veselības traucējumiem, kuru dēļ iestājas darbnespēja.
Pieejas un izvēlētais risinājums
Vienotā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (E‑veselība) 2024. gadā DNL skaits bija 1 197 604 un DNL īpatsvars ar klasificēto cēloni “cits cēlonis” veidoja 80,4%. Atzīme “cits cēlonis” tiek izmantota pie lielākās daļas diagnožu grupu, kas būtiski ierobežo datu analīzi.
Lai nodrošinātu analizējamu informāciju par darbnespējas iemesliem, tika izvērtētas četras iespējamās pieejas, par kurām notika sarunas ar nozari, t. sk. ar ģimenes ārstiem un Nacionālo veselības dienestu:
- diagnozes koda noteikšana par obligātu prasību DNL,
- brīvā teksta lauka analīze DNL veidlapās,
- manuāla DNL savietošana ar ambulatoro talonu un stacionāro medicīnisko karšu datiem,
- sistēmiska datu analītika Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekta “Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana” ietvaros.
Pamatojoties uz izvērtējumu, par piemērotāko risinājumu atzīta DNL datu analītikas attīstība ANM projekta ietvaros, izmantojot jau pieejamos veselības aprūpes datus un pilnveidojot analītiskos rīkus sistēmas līmenī.
Atbalstītā pieeja paredz attīstīt pašapkalpošanās pārskatu rīku (atskaišu konstruktoru), kas ļaus veidot anonimizētus pārskatus no definēta lauku saraksta ar vienotiem definējumiem un datu kvalitātes kontroli, samazinot manuālu atlašu nepieciešamību. ANM projekta ietvaros attīstītie analītiskie risinājumi nākotnē var veidot daļu no plašākas pieejas DNL izsniegšanas prakšu analīzei un uzraudzības pilnveidei.
Plānots arī pilnveidot sadarbību ar Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), lai analīzē pievienotu datus par nozari, profesiju, citiem sociāli demogrāfiskajiem griezumiem, identificējot riska grupas, mērķējot profilakses pasākumus un precīzāk izvērtējot DNL ietekmējošos faktorus.
2026. gada aprīļa sākumā norisinājās pirmās speciālistu ievadapmācības par izstrādāto rīku izmantošanu, mācību process vēl turpinās. Plānots, ka projekta īstenošana noslēgsies šī gada laikā.
Veicot manuālu DNL savietošana ar Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošajiem ambulatoro un stacionāro pakalpojumu datiem, analīze iezīmēja dominējošās diagnožu grupas. Īslaicīgas darbnespējas gadījumos dominē augšējo elpceļu infekcijas (aptuveni 30–40 % gadījumu, parasti līdz 9 dienām), savukārt muskuloskeletālie traucējumi biežāk saistīti ar ilgākiem darbnespējas periodiem, piemēram, spondilozes gadījumos – 9 dienas un vairāk. Tas norāda uz profilakses un infekciju kontroles pasākumu nozīmi, kā arī ergonomikas, slodzes un darba organizācijas ietekmi muskuloskeletālo traucējumu kontekstā. Tomēr jāuzsver, ka šai datu analīzei bija metodoloģiski ierobežojumi – savietotie dati ne vienmēr uzrādīja tiešu cēloņsakarību starp ambulatorajos datos norādīto diagnozi un DNL izsniegšanu, kā arī analīze pilnībā neaptver privātā sektora pakalpojumus vai gadījumus, kad diagnoze noteikta citā aprūpes posmā.
Diagnozes norādīšana DNL šobrīd netiek virzīta
Darba devēju organizācijas ir aktualizējušas jautājumu par diagnozes norādīšanu DNL kā iespējamu uzraudzības uzlabošanas instrumentu. Diagnoze jau šobrīd obligāti tiek fiksēta medicīniskajā dokumentācijā, un Veselības inspekcija, izskatot sūdzības par DNL pamatotību, vērtē pilnu medicīnisko informāciju, nevis tikai diagnozi. Veselības sektora speciālistu ieskatā, diagnozes norādīšana DNL pati par sevi neuzlabotu uzraudzības efektivitāti, savukārt statistikas vajadzībām ir identificēts piemērotāks un analītiski kvalitatīvāks risinājums.
Veselības ministrija uzsver, ka jebkāda datu izmantošana notiks tikai skaidri definētiem, pamatotiem un ar sabiedrības interesēm saistītiem mērķiem, nepieļaujot nepamatotu vai pārmērīgu datu apstrādi.
Citu valstu pieredze
Starptautiskā pieredze apliecina, ka arī citās valstīs DNL dati tiek analizēti dažādos griezumos, biežāk balstoties uz slimības pabalstu datiem. Igaunijā 2024. gadā reģistrēti 369 tūkstoši valsts apmaksātu slimības pabalsta gadījumu, no kuriem lielāko daļu veidoja elpceļu slimības (33 %), infekcijas un parazitārās slimības (22,3 %) un muskuloskeletālie traucējumi (13,9 %). Lietuvā darbnespējas gadījumu intensitāte sasniedz gandrīz 800 gadījumus uz 1 000 apdrošināto, ar vidējo gadījuma ilgumu 9,7 dienas. Gandrīz trīs ceturtdaļas gadījumu saistītas ar saslimšanām, savukārt būtisku daļu veido arī slimojošo kopšana un nelaimes gadījumi mājās. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā publiski nav pieejami detalizēti dati par biežākajiem nodarbināto veselības traucējumiem pēc diagnozēm.
Somijā slimības pabalstu struktūrā dominē psihiskās veselības un muskuloskeletālie traucējumi. 2024. gadā slimības pabalstu saņēma 306 tūkstoši personu, un vairāk nekā trešdaļa gadījumu bija saistīti ar psihiskajiem traucējumiem. Līdzīga aina vērojama arī Zviedrijā, kur starp galvenajiem slimības pabalsta izmaksas iemesliem dominē psihiskie traucējumi, muskuloskeletālās saslimšanas un traumas.
