Ceturtdien, 23. aprīlī, Rīgā norisinās starptautisks forums “Novērst. Paredzēt. Aizsargāt. Nākotnes veselības paradigma”, pulcējot politikas veidotājus, veselības aprūpes profesionāļus, pētniekus un nozares līderus, lai diskutētu par veselības aprūpes attīstību, inovācijām un starptautiskās sadarbības stiprināšanu.
Atklājot forumu, veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka tehnoloģiju nozīme veselības aprūpē nav pašmērķis, bet gan to sniegtais praktiskais ieguvums pacientiem un ārstniecības personām. “Digitalizācijai veselības nozarē ir vērtība, ja tā uzlabo pacientu drošību, atvieglo ārstniecības personu darbu un padara veselības aprūpi pieejamāku un ilgtspējīgāku. Vienlaikus būtiski ir nodrošināt, ka veselības dati ir droši, kvalitatīvi un izmantojami gan lēmumu pieņemšanā, gan pētniecībā. Tas ļauj attīstīt precīzākus, uz pierādījumiem balstītus risinājumus. Latvija šajā procesā var kļūt par platformu veselības inovācijām un vienlaikus pildīt tilta lomu starp Ziemeļvalstīm, Baltijas reģionu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, veicinot kopīgus projektus digitālās veselības, datu izmantošanas un inovāciju jomā,” teica ministrs.
Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vēstniece Latvijā Noora Mohammed Abdulhamid Juma atzīmēja, ka pasaulē veselības sektors saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem - no slimību profilakses līdz digitālo risinājumu efektīvai izmantošanai, un šie izaicinājumi rada jaunas iespējas un veido pamatu ciešākai starptautiskai sadarbībai.
AAE ieņem nozīmīgu vietu starptautiskajos digitalizācijas attīstības rādītājos. Mohammed Zuraiqi, ADHDS komercdirektors un M42 Digital Health Solutions pārstāvis, prezentēja vienoto veselības informācijas apmaiņas platformu Malaffi, kas AAE pēdējo septiņu gadu laikā kļuvusi par digitālās veselības transformācijas pamatu sadarbībā ar valsti. Tā nodrošina pilnīgu veselības datu integrāciju un reāllaika apmaiņu starp pacientiem, ārstniecības iestādēm un arī pētniekiem, balstoties uz starptautiski standartizētu un savietojamu datu modeli. Šāda pieeja ļauj ne tikai uzlabot ārstēšanas kvalitāti un pacientu drošību, bet arī attīstīt prognozējošu un preventīvu veselības aprūpi, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus agrīnai risku identificēšanai. Būtiska ir ne tikai datu pieejamība, bet arī nepārtraukta sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm, lai risinājumi spētu elastīgi attīstīties un pielāgoties vajadzībām, viņš uzsvēra.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece digitalizācijas jautājumos Aiga Balode sniedza ieskatu Latvijas veselības aprūpes sistēmas mērogā, finansējumā un digitālās veselības attīstības virzienos. Dati apliecina digitālās veselības nozīmi ikdienā - 2025. gadā Latvijā digitāli iesūtīti vairāk nekā 449 tūkstoši slimnīcu izrakstu, izrakstītas vairāk nekā 18,4 miljoni e‑recepšu, no kurām aptiekās izmantoti vairāk nekā 15,6 miljoni. Sistēma nodrošina e‑darbnespējas lapu, izmeklējumu un laboratorisko rezultātu apriti – 2025. gadā E-veselībā izrakstīti 1,3 miljoni nosūtījumu, un tiek attīstīti pārrobežu e‑veselības pakalpojumus.
Digitālās veselības stratēģija 2024.–2029. gadam paredz digitālās pratības stiprināšanu, papīra dokumentu apjoma samazināšanu, iekļaujošu piekļuvi veselības datiem un ieguldījumus inovācijās un attālinātajos pakalpojumos. “Digitālās veselības attīstības mērķis ir veidot efektīvāku, datos balstītu un uz cilvēku orientētu veselības aprūpes sistēmu. Veselības aprūpes pārvaldība arvien vairāk balstās datos, attīstot prognozēšanas, profilakses un mākslīgā intelekta risinājumus, kā to nosaka arī mūsu pieņemtā Digitālās veselības stratēģija,” akcentēja A. Balode.
Lietuvas veselības viceministrs Daniels Naumovas komentēja, ka AAE prezentēja ļoti augstu attīstības līmeni. Ne visām valstīm ir vienādas iespējas strauji investēt digitalizācijā, kas var ietekmēt attīstības tempu. Viceministrs akcentēja, ka Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā jau notiek labās prakses apmaiņa, un šāda sadarbība būtu jāpaplašina arī ar AAE, stiprinot virzību uz efektīvāku un uz datiem balstītu veselības aprūpi.
Paneļdiskusijās par veselības aprūpes inovāciju veicināšanu piedalījās pārstāvji no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Dalībnieki diskutēja par Baltijas–Ziemeļvalstu–AAE sadarbības potenciālu, kā arī ilgmūžību un veselīgu novecošanios, kas kļūst arvien aktuālāki gan Eiropā, gan globāli.
Starptautiskā pasākuma dalībnieki piektdien apmeklēs Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Tehnisko universitāti, kur domnīcās pārrunās universitātes slimnīcu lomu veselības sistēmā, pacientu drošības jautājumus, inovāciju ieviešanu un pētniecības attīstību, akcentējot tehnoloģiju, medicīnas un zinātnes sinerģiju.
