Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji otrdien, 4. augustā, piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē, lai pārrunātu plānoto slimnīcu tīklu un veselības aprūpes pakalpojumu organizāciju no 2027. gada.
Tikšanās notika pēc 28. jūlijā Ministru kabineta apstiprinātajiem MK noteikumu grozījumiem*, kas izstrādāti, balstoties uz informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīklu, datu analīzes un Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par slimnīcu darbu visā Latvijā. Noteikumu sagatavošanas laikā notika tikšanās ar slimnīcu vadību un pašvaldību pārstāvjiem kā slimnīcu kapitāldaļu turētājiem.
Slimnīcu tīkla pārmaiņu mērķis ir skaidrāk noteikt ārstniecības iestāžu lomu un pakalpojumu profilu, nosakot 3 līmeņus līdzšinējo 5 vietā ar atbilstošiem medicīniskajiem profiliem un neatliekamās palīdzības speciālistu skaitu – lokālajās, reģionālajās un daudzprofilu slimnīcās. Veselības aprūpes resursus plānots koncentrēt tur, kur ir pacientu plūsma, ārstniecības personāla pieejamība un infrastruktūra. Izņēmumi slimnīcu darbībā būs saistīti ar nacionālo drošību.
Neatliekamā palīdzība visās slimnīcās tiks nodrošināta 24/7 visās slimnīcās, bet ar atšķirīgu speciālistu skaitu, un pacientu nogādāšanas laiks 60 minušu robežās, VM un NVD pārstāvji uzsvēra, ka arī šobrīd tiek turpinātas sarunas ar slimnīcām un pašvaldībām par pakalpojumu nodrošinājumu reģionos.
Izvērtējot slimnīcu lomu veselības aprūpes sistēmā kopumā Latvijā, tiek ņemti vērā vairāki objektīvi kritēriji – iedzīvotāju skaits reģionā, ģeogrāfiskā pieejamība un attālums līdz citām ārstniecības iestādēm, speciālistu nodrošinājums, t. sk. iespēja veidot multiprofesionālas komandas, sniegto pakalpojumu apjoms un pacientu plūsma, NMPD pārklājums. Izstrādātais pacienta ceļš paredz, ka atsevišķos veselības stāvokļos pacientu uzreiz nogādā augstākā līmeņa slimnīcā, piemēram, insulta gadījumā u.c. stāvokļos.
Būtiska diskusijas daļa bija veltīta ārstniecības personu trūkumam un speciālistu piesaistei un noturēšanai ārstniecības iestādēs reģionos. VM norādīja uz jau esošajiem atbalsta mehānismiem, tostarp ES fondu finansējumu un lauku piemaksām, Veselības darbaspēka attīstības stratēģiju, savukārt LPS aicināja vērtēt arī vēl citus risinājumus, lai mērķtiecīgāk nodrošinātu speciālistu piesaisti reģionos, kuros to trūkums ir visizteiktākais.. Slimnīcu pārstāvji norādīja, ka speciālistu noturēšanu ietekmē arī pieprasījumam nepietiekamais valsts finansējuma apjoms. Sarunā tika skarti jautājumi par veselības aprūpes sistēmas noturību un slimnīcu lomu valsts drošības apdraudējumu gadījumā.
Slimnīcu tīkla pārveides ietvaros plānots stiprināt ambulatoros pakalpojumus, lai vairāk ārstēšanas varētu nodrošināt ārpus stacionāra, lielāka loma paredzēta observācijai, lai mazinātu nepamatotu hospitalizāciju. Stacionāro pakalpojumu finansējumu veido vairākas savstarpēji saistītas komponentes un izmaiņas vienā var samazināties, bet citā, piemēram, ambulatoro pakalpojumu jomā, tās var pieaugt, uzsvēra VM un NVD pārstāvji. Slimnīcu finansējumu veido: uzņemšanas nodaļas maksājums; dežūrārsta maksājums; observācijas maksājums; DG maksājums (radniecīgas diagnožu grupas); pakalpojumu programmas; ambulatorie pakalpojumi, kuru īpatsvars sistēmā pakāpeniski pieaug; tarifu pārrēķins.
Veselības nozare darbojas valdībā pieņemtajā vidēja termiņa valsts budžeta ietvaros iezīmētā finansējuma robežās. 2026. gadā stacionāru darbībai paredzēti 682,8 milj. eiro.