Šodien, 27.jūnijā, norisinājās veselības ministra Hosama Abu Meri darba vizīte Latgalē un dalība Ministru kabineta izbraukuma sēdē, kurā ministrs uzsvēra veselības aprūpi kā valsts drošības sastāvdaļu.
Darba vizītes ietvaros Rēzeknē tika akcentēta veselības aprūpes sistēmas stiprināšana reģionā, īpašu uzmanību pievēršot tās gatavībai krīzes situācijās un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Vizītes laikā ministrs kopā ar Veselības ministrijas vadību apmeklēja Rēzeknes slimnīcu, kur tika izvērtēta ārstniecības iestādes pieredze un rīcība gaisa apdraudējuma gadījumos un pārrunātas identificētās slimnīcas attīstības vajadzības. Lai veicinātu saskaņotu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju rīcību gaisa apdraudējuma laikā Veselības ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas, kas balstītas uz Krīzes vadības centra un civilās aizsardzības rekomendācijām par darbības nepārtrauktību.
Veselības ministrija šobrīd veic ģimenes ārstu apzināšanu, lai identificētu situācijas un vajadzības, kas var ietekmēt pakalpojumu nepārtrauktību ārkārtas vai izņēmuma stāvokļa gadījumos. Šajā saistībā veselības ministrs apmeklēja Natālijas Čaikas ģimenes ārstes praksi Rēzeknē un Jeļenas Daņilovas ģimenes ārstes praksi Rēzeknes novada Lūznavā.
Valdības izbraukuma sēdē Lūznavā piedalījās ministru kabineta locekļi un austrumu pierobežas pašvaldību vadītāji, lai diskutētu par reģiona attīstības, drošības un noturības jautājumiem, tostarp veselības aprūpes sistēmas spēju darboties dažādos krīzes scenārijos.
“Ministru kabineta izbraukuma sēde Latgalē apliecināja, ka valsts drošība un veselības aprūpes noturība ir cieši saistītas. Pirms sēdes, tiekoties ar Rēzeknes slimnīcas vadību un ģimenes ārstiem, pārrunājām gan ārstniecības iestāžu gatavību krīzes situācijām, gan to attīstības vajadzības. Tas vēlreiz apliecina, ka noturīga veselības sistēma sākas reģionos – ar spēcīgām slimnīcām, krīzēm gatavām ģimenes ārstu praksēm un profesionāļiem, kuri ir gatavi sniegt palīdzību jebkuros apstākļos. Mūsu atbildība ir nodrošināt, lai Latgales iedzīvotāji var paļauties uz kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās. Veselības aprūpes stiprināšana vispirms ir ieguldījums cilvēkos. Ikvienam ir svarīgi justies droši savās mājās, zinot, ka nepieciešamības brīdī kvalitatīva medicīniskā palīdzība būs sasniedzama. Šī drošības sajūta ir pamats stiprām kopienām, noturīgiem reģioniem un drošai Latvijai,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri informēja, ka reģiona veselības aprūpes stiprināšana balstās četros savstarpēji saistītos pīlāros – slimnīcu kapacitātē, finansējumā, infrastruktūrā un cilvēkresursu gatavībā, kur slimnīcu tīkla reforma kalpo kā strukturālais pamats, bet cilvēkresursu pieejamība nosaka sistēmas darbības nepārtrauktību arī krīzes brīžos.
Latvijas austrumu pierobežas slimnīcām šajā modelī ir būtiska nozīme, nodrošinot neatliekamo medicīnisko palīdzību, pacientu uzņemšanu un primāro stabilizāciju visu diennakti, tādējādi pildot pirmās līnijas funkciju krīzes situācijās. Lai stiprinātu šo lomu, vairākām Latgales un pierobežas ārstniecības iestādēm ir noteikti īpaši darbības nosacījumi un papildu prasības gatavībai pacientu uzņemšanai. Daļā slimnīcu jau nodrošināta paplašināta kapacitāte, tostarp ķirurģiskā profila pieejamība un papildu dežūrārsti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
Vienlaikus sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Aizsardzības ministriju izstrādāta metodika, kas ļauj sistemātiski novērtēt stacionāro ārstniecības iestāžu noturību, analizējot desmit būtiskas kapacitātes jomas. Tas nodrošina vienotu izpratni par slimnīcu gatavības līmeni un identificē nepieciešamos uzlabojumus. Veselības ministrija apzinājusi un apkopojusi slimnīcu vajadzības un īstenojamos pasākumus darbības nepārtrauktības un noturības stiprināšanai katrā no slimnīcām, īpaši akcentējot Latvijas austrumu pierobežas slimnīcu vajadzības.
Latgales vizīte apliecina, ka veselības aprūpes sistēmas stiprināšana reģionā ir stratēģisks ieguldījums valsts drošībā un iedzīvotāju aizsardzībā, nodrošinot gan kvalitatīvu aprūpi ikdienā, gan spēju efektīvi reaģēt krīzes situācijās.