Noslēdzoties Valsts kancelejas atbalstītai iniciatīvai inovatīvu sabiedrības līdzdalības pieeju izmantošanai lēmumu izstrādes procesā, šonedēļ, 11. jūnijā, pētnieki Veselības ministriju un nozares partnerus iepazīstināja ar priekšizpētes rezultātiem vienota psihiskās veselības un atkarību politikas plāna izstrādei. Balstoties arī uz šiem rezultātiem, tajā skaitā par pacientu un viņu tuvinieku reālo pieredzi, ministrija uzsāks darbu pie jauna abu jomu vienota politikas plānošanas dokumenta.
Iegūtie rezultāti kalpos par pamatu, izvērtējot iespējas integrēt esošos politikas plānošanas dokumentus vienotā pieejā. Šobrīd Veselības ministrija gatavo izvērtējumus par Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam un Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanai 2023.–2025. gadam.
Priekšizpētes laikā tika uzklausīti gan ārstniecības iestāžu pārstāvji, gan dažādas sabiedrības grupas, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar psihiskiem, uzvedības traucējumiem un atkarībām, kā arī viņu tuviniekiem. Stratēģiskās plānošanas procesā arvien skaidrāk iezīmējas, ka lielākais izaicinājums nav jaunu plānu izstrāde, bet gan to praktiska ieviešana un rezultātu izvērtēšana.
“Psihiskās veselības un atkarību jautājumi Latvijā ir būtiski lielai daļai sabiedrības – ar tām dzīves laikā saskaras līdz pat 80% iedzīvotāju. Vairāk nekā puse pieaugušo regulāri izjūt stresu vai emocionālu spriedzi. Iedzīvotāju veselības rādītāji parāda, ka nepieciešama integrēta, uz cilvēku orientēta un labāk koordinēta pieeja, kas nodrošina gan savlaicīgu palīdzību, gan saprotamu un nepārtrauktu pacienta ceļu sistēmā,” pauda Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītāja Marika Petroviča.
Iegūtā informācija iezīmē attīstības virzienu – pakalpojumu sistēma jāveido vienotāka, pieejamāka un labāk koordinēta. Tas nozīmē mērķtiecīgi mazināt informācijas un koordinācijas trūkumus, samazināt gaidīšanas rindas, kā arī stiprināt pacientu drošības sajūtu, nodrošinot pietiekamus resursus kvalitatīvam speciālistu darbam.
Īpaša nozīme ir pieejai, kurā pacients netiek atstāts viens sistēmas izzināšanā. Būtiska loma šeit ir gadījuma vadītājam, kurš sniedz atbalstu, koordinē dažādu pakalpojumu saņemšanu un palīdz efektīvi savienot iesaistītās nozares. Nepieciešams stiprināt starpnozaru sadarbību psihiskās veselības un atkarību mazināšanas jomā - no agrīnas problēmu atpazīšanas līdz secīgam atbalstam, ārstēšanai un sociālās palīdzības nodrošināšanai. Šāda pieeja veicina iekļaujošākas, saprotamākas un pacientam draudzīgākas sistēmas attīstību. Kā uzsver analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Daugulis, priekšizpētes rezultāti apliecina, ka pacienta ceļš kalpo kā sistēmas kvalitātes rādītājs - izšķiroši ir tas, vai cilvēks spēj laikus un saprotami piekļūt nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Priekšizpēte finansēta no valsts budžeta un tika īstenota Valsts kancelejas organizētā projektu konkursa ietvaros, lai nodrošinātu Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2022.–2025. gadam pasākuma īstenošanu. Plāna mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību kvalitatīvu lēmumu pieņemšanā, kā arī stiprināt valsts institūciju atklātību un caurskatāmību sabiedrības interesēs.