Lai nodrošinātu medicīnas personālam konkurētspējīgu atalgojumu un nepieļautu pakalpojumu pieejamības samazināšanos, valdība šodien, 15. jūlijā, atbalstīja rīkojumu, kas ļauj vairākām slimnīcām - Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām - pārsniegt noteikto personāla izmaksu ierobežojumu. Atbilstoši likumā noteiktajam, personāla izmaksu pieaugums 2025. gadā nedrīkstētu pārsniegt 2,6%, tomēr veselības aprūpes specifika un normatīvo aktu izmaiņas prasa elastīgāku pieeju.
Šāds lēmums ir nepieciešams, jo Latvijas ārstniecības personāla atalgojums būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Māsu zemākā mēnešalgas likme valsts sektorā ir 1 189 eiro jeb vien 71% no valstī noteiktās vidējās algas. Savukārt māsu palīgu zemākā mēnešalgas likme ir vien 863 eiro, kas ir tikai 51% no vidējās algas un tikai nedaudz pārsniedz minimālo mēnešalgu. Šāda nesamērība neveicina jaunu speciālistu piesaisti, bet gan sekmē profesionāļu aizplūšanu uz privāto sektoru Latvijā vai uz ārstniecības iestādēm citās valstīs, kur darba un atalgojuma nosacījumi ir labāki.
Lai saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izpildītu normatīvo aktu prasības un īstenotu Eiropas Savienības finansētos un citus projektus, 10 slimnīcām, kas ir Veselības ministrijas kapitālsabiedrības, būs iespēja palielināt personāla izmaksas virs noteiktās robežas. Slimnīcas ir norādījušas, ka, ņemot vērā papildu funkcijas, pieaugošo darba tirgus konkurenci un algu spiedienu no privātā sektora, kā arī dažādu projektu īstenošanu, 2025. gadā nebūs iespējams ievērot 2,6% izaugsmes ierobežojumu, neapdraudot pakalpojumu pieejamību vai darbinieku noturēšanu.
Atsevišķos gadījumos kā, piemēram, Piejūras slimnīcā, kur pārņemta narkoloģijas funkcija no Liepājas reģionālās slimnīcas, plānotais pieaugums sasniedz 10,5%. Citur, kur plānotais pieaugums svārstās no 3,3% - 5,4%, tas saistīts ar nepieciešamību pielāgoties normatīvajām izmaiņām – piemēram, nodrošināt piemaksas par darbu nakts stundās, svētku dienās vai paaugstinātu slodzi, veicināt sanitāru pārkvalificēšanos par māsas palīgiem, kā arī iekļaut rezidentu atalgojuma izmaiņas un jaunu projektu īstenošanu. Izņēmumi neattiektos un netiks piemēroti kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļiem.
Lēmuma mērķis ir nepieļaut kvalificēta personāla aizplūšanu no nozares un sekmēt medicīnas darbinieku piesaisti, īpaši attiecībā uz psihiskās veselības aprūpi, kur šobrīd vērojams būtisks speciālistu deficīts. Vienlaikus tas ļaus īstenot svarīgas strukturālās reformas – tostarp digitālās veselības politikas attīstību un kvalitātē balstīta finansēšanas modeļa ieviešanu psihiatrijā. Līdztekus tiek risināta arī vēl viena kritiska problēma – ārstniecības personāla novecošanās un ilgtermiņa cilvēkresursu trūkums, kas ietekmē veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju.
Pieņemtais lēmums dod iespēju kapitālsabiedrībām elastīgāk plānot personāla izmaksas pieejamā finansējuma ietvaros. Tādejādi slimnīcām ir iespēja pielāgoties darba tirgus attīstības tendencēm un nodrošināt kvalitatīvu, nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk.