Valdība otrdien, 23. aprīlī, atbalstīja veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi, lai sekmētu digitālās veselības attīstību un nodrošinātu stratēģisku digitālās veselības ekosistēmas pārvaldību.
Mainoties ārstniecības procesam, izmantojot jaunās tehnoloģijas, datu aprite veselības nozarē tikai pieaugs. Veselības nozares sadrumstalotā digitālā vide un tās pārvaldība, datu standartu neesamība, decentralizēta digitālo risinājumu pārvaldība, skaidri norāda uz nepieciešamību konceptuāli mainīt līdzšinējo pieeju. Atsevišķa iestāde veselības datu pārvaldības nodrošināšanai ir būtisks solis nozares digitālajai transformācijai, sākot ar darbības procesu pārskatīšanu, jaunu risinājumu ieviešanu. Tas sekmēs datos balstītas rīcībpolitikas veidošanu un uz rezultātu vērstu nozares pārvaldību,” uzsver VM valsts sekretāres vietniece Aiga Balode.
Kopumā Veselības ministrijas padotības iestāžu pārziņā ir 19 valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri. Izmaiņu rezultātā viena institūcija pakāpeniski pārņems un nodrošinās IKT sistēmu uzturēšanu un koordinētu attīstību. Centru plānots veidot kā valsts kapitālsabiedrību, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs ir Veselības ministrija. Šāds institucionālais modelis, sekmēs inovāciju sistēmisku ienākšanu nozarē.
Centra izveide noritēs pakāpeniski - no 2025.gada centram deleģēs E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas, kuras šobrīd saskaņā ar Ārstniecības likumu veic Nacionālais veselības dienests. Centram tiks novirzīta daļa Nacionālā veselības dienesta finansējuma. Pakāpeniski līdz 2027. gadam plānots pārskatīt pārējo Veselības ministrijas resora pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu iestāžu tehnisko uzturēšanu. Lai nodrošinātu zināšanu saglabāšanu nozarē, esošajiem darbiniekiem tiks piedāvāta iespēja turpināt darbu Centrā.
Kā zināms, veselības nozares datu telpu veido gan ārstniecības iestāžu radītie pacientu veselības dati, gan aptieku radītie dati par izsniegtajiem medikamentiem, kas tiek apstrādāti ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmās un daļa nodota arī e-veselības sistēmai. Tāpat veselības nozares datu telpā ir veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, statistikas nodrošināšanai, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai nepieciešamie dati, ko rada ārstniecības iestādes, aptiekas, izglītības un sertifikācijas institūcijas un veselības resora iestādes, un kas tiek uzkrāti veselības nozares valsts informācijas sistēmās.
Pēc otrdien valdībā pieņemtā lēmuma Veselības ministrija sagatavos normatīvo aktu projektus ar valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu veselības nozares Digitālo kompetenču centram un uzdevumiem:
- nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu to attīstību, metodisko vadību un atbalstu,
- nodrošināt veselības nozares datu elektroniskai apstrādei un apmaiņai strukturētā formātā nepieciešamo klasifikatoru izstrādi, adaptēšanu, uzturēšanu, aktualizāciju un pieejamību publiskā un privātā sektora digitālās veselības IKT risinājumu efektīvai sadarbspējai,
- nodrošināt Latvijas iekļaušanos Eiropas Veselības datu telpā un aktīvu sadarbspēju tajā.
Uzsākot digitālās transformācijas plānošanu Latvijā, ar Pasaules Veselības organizācijas atbalstu iepriekš rīkotas vairākas domnīcas ar sabiedrisko organizāciju iesaisti – pacientu organizācijām, ārstniecības personu un farmaceitu profesionālajām asociācijām, ārstniecības iestāžu (gan publisko, gan privāto) organizācijām, ārstniecības IKT sistēmu izstrādātājiem u.c. Dalībnieki akcentēja nozares IKT stratēģiskās plānošanas un attīstības vadības trūkumu un nepieciešamību pēc elastīgas un sadarbību attīstošas organizācijas.
Veselības ministrijā ir izstrādāta Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam ar digitālās transformācijas rīcības virzieniem un uzdevumiem, ko pērn apstiprināja valdība. Digitālās veselības jautājumi iekļauti Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.