Ceturtdien, 28. septembrī, starptautiskās konferences “Cilvēks - Latvijas veselības nozares vērtība”* laikā virkne starptautiski atzītu ekspertu kopā ar Latvijas speciālistiem dalījās pieredzē un problēmu risinājumos par dažādiem jautājumiem veselības aprūpes jomā, akcentējot cilvēka un cilvēcības lomu veselības aprūpē.
Konferenci klātienē apmeklēja 200 dalībnieki, kā arī tiešraidē to vēroja vairāk nekā 800 klausītāju no Latvijas un ārvalstīm. Konferenci organizēja Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, vienlaikus atzīmējot Veselības ministrijas pastāvēšanas 20 gadus Latvijā.
Jāatceras, ka katrs pacients ir stāsts, un katrs kolēģis ir svarīga daļa no šī stāsta – un mums ir iespēja radīt pozitīvu ietekmi uz pacientu un kolēģu pieredzi. Neviens cits nevarēs uzlabot pacientu un personāla pieredzi tik labi kā mēs paši, nozares profesionāļi. Lai efektīvi pilnveidotu veselības pakalpojumu kvalitāti, svarīgi spēt novērtēt to, cik pacientorientēta ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana visā veselības aprūpes sistēmā, kādus indikatorus, kritērijus varam mērīt, lai identificētu kļūdas un nepilnības. Kļūdu analīze un mācīšanās no tām ļauj mums izvairīties no to atkārtošanās nākotnē. Katrs no mums arī ir pacients, tādēļ – sadarbojamies – veselības iestādes, organizācijas, pacienti un sabiedrība kopumā – un izveidojam paši sev drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, lai varam dzīvot ilgāk un veselīgāk!” konferences atklāšanā uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Konferencē veselības nozari dažādās prezentācijās, ziņojumos un pieredzes stāstos, aplūkoja no dažādiem skatu punktiem, lai labāk izprastu ikviena cilvēka - gan pacienta, gan veselības aprūpes darbinieka - sajūtas, saskaroties ar veselības nozari Latvijā, kā arī tika izanalizēts, cik ļoti veselības nozare prot paskatīties uz ikviena cilvēka milzīgo vērtību.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem pacientu drošības notikumi ir starp 10 biežākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem visā pasaulē un tam ir zināmi iemesli: mūsdienu medicīna var izglābt vairāk pacientu ar iepriekš neārstējamām slimībām, taču pieaugošā sarežģītība rada izaicinājumus profesionāļu komandas darbam, precīzai informācijas apritei, nepārtrauktai kompetenču attīstībai, piemērotam ierīču, vides, pakalpojumu un procedūru dizainam, personāla u.c. resursu izmantošanai, organizācijas spējai “uzķert” jaunus riskus un mācīties no neveiksmēm, tai skaitā mainot ieradumus uz drošākiem. Lai gan jau ir panākts liels progress, piemēram, pieņemot PVO “Globālo pacientu drošības rīcības plānu 2021-2030” un organizējot Pasaules ministru samitus pacientu drošībā, joprojām ir svarīgi turpināt globālos centienus, jo ievērojama daļa no pacientu drošības incidentiem ir novēršami,” savā lekcijā par “Pacientu drošības kultūra Globālā pacientu drošības rīcības plāna 2021-2030 ietvarā,” norādīja prof. Evija Andžāne.
Džeisons Vulfs (Jason Wolf), Berila institūta prezidents konferences laikā uzsvēra, ka veselības aprūpes centrā visā pasaulē galvenā ideja ir cilvēcība un rūpes par cilvēkiem. Lai gan mēs izprotam cilvēcības būtisko nozīmi veselības aprūpē, kur cilvēki nonāk visneaizsargātākās situācijās, ir svarīgi, lai mēs nenovērtētu par zemu to, cik svarīgi ir turpināt mācīties vienam no otra, lai uzlabotu situāciju. Konference “Cilvēks – Latvijas veselības aprūpes vērtība” sniedz tieši šādu iespēju. Sanākot kopā, lai dalītos, mācītos un ieviestu jauninājumus, mēs nodrošinām nedalītu uzmanību šiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Šī apņemšanās, ko tagad demonstrējam Latvijas pilsoņiem, ir skaidra un ir kā piemērs pasaulei, ka veselības aprūpē vienmēr ir nenogurstoši jāstrādā, lai tā būtu cilvēciskāka,” saka Džeisons Vulfs.
Konferenci vadīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Dr. Ilzei Aizsilniece un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis, neirologs Dr. Jānis Vētra juniors. Konferencē klātienē un attālināti piedalījās ārstniecības personas, veselības aprūpes jomā strādājošie, veselības aprūpes politikas veidotāji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti no Latvijas un ārvalstīm.
Darbs konferencē tika organizēts vairākās sesijās: “Cilvēku pieredze veselības aprūpē”, “Veselības aprūpes darbinieku pieredze”, “Pacientu drošības kultūra”, “Datos balstīta veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošana”. Kā arī tika skatīti jautājumi par cilvēkpieredzes uzlabošanu, pacientu pieredzes mērījumiem slimnīcās, psihoemocionālo atbalstu darbiniekiem, pacientu drošības kultūru. Konferences laikā tika demonstrēti vairāku Latvijas slimnīcu pozitīvās pieredzes videostāsti. Būtisks akcents bija konferences diskusijas daļa, kurā piedalījās vairāki līdzšinējie veselības ministri, kas dalījās ar savu redzējumu par nozīmīgākajiem soļiem ilgtspējai un attīstībai veselības aprūpē vairākos diskusiju blokos: Par veselības aprūpes sistēmas pārvaldību, tai skaitā reformām un to ietekmi; par veselības aprūpes finansējumu; par cilvēkresursiem veselības aprūpē un nākotnes perspektīvām nozarē.
