Sākoties gripas epidemioloģiskajai sezonai, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un Veselības ministrija organizēja ekspertu diskusiju "Kā pasargāt sevi un bērnu no gripas?", lai informētu iedzīvotājus, bet sevišķi grūtnieces un vecākus bērniem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem par pretgripas vakcinācijas nozīmi un citiem profilakses pasākumiem.

Atsaucoties Latvijas veselības aprūpes nozarē strādājošo aicinājumam būt vienotiem par veselību, Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) un Eiropas Latviešu apvienība (ELA) 2019.gada 7.decembrī Berlīnē rīko Medicīnas profesionāļu sadarbības forumu.

Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tostarp nodrošinātu papildu laboratoriskos izmeklējumus un palielinātu pieejamību inovatīvajiem medikamentiem, valdība 3.decembrī atbalstīja vienreizēju finansējuma pārdali starp Veselības ministrijas budžeta programmām*. 

Veselības ministrija 29.novembrī sadarbībā ar PVO Eiropas reģionālā biroja atbalstu organizē semināru par antimikrobiālās rezistences jautājumiem.

28. novembrī Rīgā norisinās Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerības konference, kurā diskutē par aktuālajiem jautājumiem. 

Ņemot vērā mūsdienu pieeju izglītības procesa organizēšanai, skolu praktiskā darba aspektus, skolu tīkla optimizāciju un pāreju uz kompetenču pieejā balstīto vispārējās izglītības saturu ir pārskatītas higiēnas prasības izglītības iestādēm. 

Noslēdzoties Veselības ministrijas rīkotajam apmācību ciklam, bērnu aprūpes iestāžu, kas sniedz ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus, darbinieki un tur dzīvojošie bērni un jaunieši papildinājuši savas zināšanas par veselīgu uzturu. 

Komentējot Konkurences padomes secinājumus par zāļu cenu veidošanas mehānismu Latvijā, Veselības ministrija informē:

22. novembrī Veselības nozares Stratēģiskās padomes* sēdē dalībnieki pauda atbalstu Veselības ministrijas redzējumam par nākamā gada budžetā paredzēto papildu 60,1 miljona eiro sadales veidu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu palielinājumam.

Noslēdzies Veselības ministrijas rīkoto apmācību cikls izglītības un sociālo iestāžu  ēdināšanas uzņēmumos strādājošajiem pavāriem, pārtikas tehnologiem un citiem speciālistiem par veselīga uztura jautājumiem. Apmācību mērķis bija sniegt jaunas zināšanas un prasmes to dalībniekiem, kas palīdzētu viņiem gatavot vēl veselīgākus un garšīgākus ēdienus. 

Piektdien, 22.novembrī, Veselības ministrijā norisināsies Veselības nozares Stratēģiskās padomes* sēde, kurā apspriedīs finansējuma novirzīšanu ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam.

19.novembrī valdība lēma atļaut kapitālsabiedrībām, kurās Veselības ministrija (VM) ir kapitāla daļu turētāja, tīro peļņu un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2018.gadu novirzīt infrastruktūras uzlabošanai. Tas ļaus konkrētajām slimnīcām uzlabot vides pieejamību, attīstīt pakalpojumus un palīdzēs risināt ar infrastruktūras uzturēšanu saistītos jautājumus. 

Veselības ministre Ilze Viņķele sveic Latvijas valsts svētkos

15.novembrī veselības ministre Ilze Viņķele veselības nozares darbiniekiem pasniedza Veselības ministrijas Atzinības un Pateicības rakstus, kā arī Ministru kabineta Atzinības rakstu, lai pateiktos sabiedrības veselības, veselības aprūpes un farmācijas nozares amatpersonām un darbiniekiem par ieguldīto darbu un nopelniem Latvijas Republikas attīstībā. 

Veselības ministrija nākamajā gadā nozares budžeta ietvaros gatavos risinājumus, lai uzsāktu valsts apmaksātu enterālās* un parenterālās** barošanas maisījumu apmaksu ambulatorajiem pacientiem, kas ļaus novērst situāciju, kad pēc izrakstīšanās no slimnīcas pacients finansiālu apsvērumu dēļ nevar iegādāties nepieciešamo speciālo uzturu.

Vispārējās valdības sektora izdevumi veselībai* 2020. gadā būs 1,37 miljardi eiro jeb 4,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ir līdz šim lielākā summa, kas atvēlēta veselības aprūpei, un ļaus turpināt ārstniecības personu darba samaksas palielināšanas  programmu. Šodien, 14.novembrī, Saeima apstiprināja nākošā gada valsts budžetu. 

Turpinot ārstniecības personu darba samaksas palielināšanas programmu, nākamgad rezidentiem zemākā darba samaksa varētu palielināties par 20%, savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās darba samaksas pieaugums varētu sasniegt 10%. To paredz Veselības ministrijas piedāvājums*, ko šodien, 12.novembrī, izskatīs arī valdībā.