Vispārējās valdības sektora izdevumi veselībai* 2020. gadā būs 1,37 miljardi eiro jeb 4,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ir līdz šim lielākā summa, kas atvēlēta veselības aprūpei, un ļaus turpināt ārstniecības personu darba samaksas palielināšanas  programmu. Šodien, 14.novembrī, Saeima apstiprināja nākošā gada valsts budžetu. 

Turpinot ārstniecības personu darba samaksas palielināšanas programmu, nākamgad rezidentiem zemākā darba samaksa varētu palielināties par 20%, savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās darba samaksas pieaugums varētu sasniegt 10%. To paredz Veselības ministrijas piedāvājums*, ko šodien, 12.novembrī, izskatīs arī valdībā. 

Pulcējoties lielam skaitam veselības nozares profesionāļu, ar diskusijām un praktisku iesaisti tematiskajās grupās, uzsākts darbs pie Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam izstrādes. Veselības ministrija pauž gandarījumu par nozares ieguldīto darbu un pateicas par jau līdz šim sniegtajiem priekšlikumiem. 

Ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai no nākamā gada 1.janvāra kopumā varētu novirzīt lielāku finansējumu – 60 miljonus eiro – ar šādu priekšlikumu šodien, 5.novembrī, beidzās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, veselības ministres Ilzes Viņķeles, finanšu ministra Jāņa Reira un veselības nozares pārstāvju sarunas.

Otrdien, 5. novembrī, valdībā lēma veselības nozarei no citām programmām pārdalīt 5,2 miljonus eiro, savukārt 3,67 miljonus eiro pārdalīs esošā nozares finansējuma ietvaros.

Veselības ministrijā notikušajā Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē vēl nevienojās par 2020.gada budžeta projektā paredzēto papildu 42,1 miljonus eiro ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai sadali, jo uzskata, ka budžeta veidošanas process nav beidzies un Saeima turpina darbu pie tā.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pensionāriem, no nākošā gada plānots samazināt pacientu līdzmaksājumu pie ģimenes ārsta – līdzšinējo 1,42 eiro vietā personām no 65 gadu vecuma līdzmaksājums būs 1 eiro. Tāpat plānots visiem iedzīvotājiem samazināt līdzmaksājumus izmeklējumiem, ārstu speciālistu konsultācijām un par ārstēšanos dienas stacionārā. 

Veselības ministrijas pilotprojektā, kura mērķis bija palīdzēt iedzīvotājiem atmest smēķēšanu, trešdaļai dalībnieku izdevies veiksmīgi atbrīvoties no kaitīgā ieraduma. Pilotprojektā piedalījās pieaugušie, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī topošās un jaunās māmiņas.

Šodien, 31.oktobrī, Veselības ministrijā norisināsies Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēde*, kurā diskutēs par mērķtiecīgu finansējuma novirzīšanu ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam.

29.oktobrī valdībā, izskatot informatīvo ziņojumu par finansējuma pārdali*, ieplānots vēl šogad veselības nozarei no citām programmām pārdalīt 5,2 miljonus eiro, savukārt 3,67 miljonus eiro pārdalītu esošā nozares finansējuma ietvaros.

Lai paplašinātu māsu kompetenci un nodrošinātu lielākas darba iespējas, plānots mainīt izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai.

Lai nodrošinātu racionālu medikamentu lietošanu, arī izrakstā no slimnīcas vai ambulatorajā pacienta kartē vajadzēs norādīt zāļu aktīvās vielas starptautisko, nevis komerciālo nosaukumu. 

Kopā ar Slimību profilakses un kontroles centru uzsākam kampaņu “Neļauj gripai jūs noķert!”. Šogad tās mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju, bet īpaši grūtnieču un bērnu vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem, vakcinēšanos pret gripu.

Noslēdzoties Veselības inspekcijas veiktajam auditam mamogrāfijas skrīninga programmai, kopā ar Veselības ministriju izstrādāti konkrēti veicamie soļi, lai uzlabotu mamogrāfijas pakalpojumu kvalitāti. 

Veselības nozarei nākamā gada budžetā papildu paredzēti 50 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa tiks novirzīti ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam. 11.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu par 2020.gada valsts budžetu. 

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim.

Lai pārliecinātos, ka personai veselības stāvokļa dēļ nav ierobežotas spējas ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus, viņu varēs nosūtīt veikt veselības pārbaudi.

Lai pusaudži ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem laicīgi saņemtu palīdzību depresijas un pašnāvības riska gadījumos, Veselības ministrija kopā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, nodibinājumu “Bērnu slimnīcas fonds” un Pusaudžu resursu centru (PRC) atklāj jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu.