Publicēts: 05.02.2013.
2013.gada 1.februārī aprit 10 gadi, kopš izveidota Veselības ministrija (VM). Tādēļ, lai atskatītos uz šo gadu laikā paveikto veselības nozarē, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā ministrija rīkoja konferenci, kurā sadarbības partneri un sabiedrisko organizāciju pārstāvji tika aicināti pastāstīt par savu pieredzi veselības sistēmā un līdzšinējo sadarbību, kā arī sniegt savu skatījumu, par to, ko cilvēki sagaida un saņem no veselības sistēmas.
Konferences lektoru pieteikumi un prezentācijas:
Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas valsts sekretārs
Birgitta Billingere-Lundberga, Blekingas (Zviedrija) Kompetences centra direktore
Primārā aprūpe ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgas veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanā, tādēļ Latvija aktīvi iesaistījās starptautiskā ImPrim projektā, kuru līdzās daudziem citiem nozīmīgiem projektiem vadīja Blekingas Kompetences centrs Birgittas Billingeres-Lundbergas vadībā. Šī projekta galvenais mērķis ir izstrādāt konkrētus kritērijus un ieteikumus ģimenes ārstu sniegtās aprūpes profesionālās kvalitātes uzlabošanā. Projekts pierādīja, ka mūsu pieredzi un zināšanas varam nodot arī kolēģiem ārpus mūsu valsts robežām, tādēļ Veselības ministrija aicināja Birgittu Billingeri-Lundbergu konferencē sniegt savu skatījumu par Latviju un tās iesaisti projekta izstrādes gaitā.
Māris Baltiņš, Dr. hab. med. prof. Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētājs
Profesors veselības aprūpes sistēmā ir strādājis gan kā ārsts, gan kā mācībspēks, gan arī ir šobrīd vienīgās mācību grāmatas latviešu valodā „Lietišķā epidemioloģija” autors. Pašlaik profesors pievērsies mūsu valodas jautājumu kopšanai, bet vienlaikus arī vada Latvijas Veselības ekonomikas asociāciju. Ņemot vērā profesora plašo zināšanu loku un pieredzi, Veselības ministrija uzrunāja profesoru sniegt savu skatījumu uz veselības aprūpes sistēmas vietu un lomu sabiedrībā.
Liene Šulce-Rēvele, Pacienu Ombuda vadītāja
Studējusi tiesību zinātnes, strādājusi Eiropas cilvēktiesību jomā, saistībā ar pacientu tiesību veicināšanu. 2008.gadā, sadarbībā ar Rīgas Austrumu slimnīcu, izveidojusi Pacientu Ombudu, lai, sākotnēji slimnīcā, bet turpmāk arī visā Latvijā, attīstītu pacientu tiesības, kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, ārstniecības personu un pacientu sadarbību. Tā kā Veselības ministrijas un visas veselības aprūpes sistēmas darbs ir vērsts tikai uz vienu – pacienta veselības aprūpi un veselu sabiedrību, Veselības ministrija aicināja Lieni Šulci-Rēveli dalīties savos novērojumos un pieredzē, kāda veselības aprūpes sistēma ir pacientu skatījumā.
Andrejs Ērglis, prof. Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Veselības ministrijas galvenais speciālists kardioloģijā
Profesora amati un paveiktais nav uzrakstāms pāris teikumos, bet vārds Latvijas sabiedrībā ir labi pazīstams. Ar savu optimistisko skatu uz dzīvi, darbaspējām un ārsta misijas apziņu profesors vienmēr ir bijis uzmanības centrā. Attiecībās ar Veselības ministriju ir bijuši dažādi posmi, bet vienmēr esam centušies viens otru izprast un meklējuši kompromisu. Tieši tādēļ profesoru aicinājām Veselības ministrijas jubilejas reizē runāt profesionāļu vārdā, mēģinot rast atbildi uz jautājumu „10 gadi dinamiskā kustībā un attīstībā. Daudz vai maz!?".
Dr. Uldis Mitenbergs
Uldis Mitenbergs ir pasniedzējs RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā. Ieguvis ārsta grādu RSU un maģistra grādu Jeila universitātē ASV, pašreiz arī doktorants UMIT (The Health & Life Sciences University, Austria). 2012.gadā Dr. Mitenbergs kā vadošais autors piedalījās Pasaules Veselības organizācijas 2012.gada Latvijas izdevuma „Veselības aprūpes sistēmas pārejas periodā” (Health in Transition jeb mūsu sarunvalodā sauktu arī par HITu) veidošanā. Līdz ar to Dr.Mitenbergs šobrīd var sniegt vienu no aktuālākajiem skatījumiem uz veselības aprūpes sistēmu Latvijā un pēdējos gados veiktajām reformām. It kā no malas, bet tajā pašā laikā ar profesionāļa skatu.
Veselības politikas rezultāti 10 gadu laikā
10 gadu laikā veselības nozarē ir veiktas būtiskas strukturālas reformas, samazinot stacionārā sniegtās aprūpes īpatsvaru un attīstot ambulatoro aprūpi. Salīdzinājumā ar 2003.gadu ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem uz 1 iedzīvotāju pieaudzis no 4,8 līdz 6,3, savukārt dienas stacionāros ārstēto pacientu skaits gada laikā palielinājies 3 reizes – no 19,8 līdz 69,7 (uz 1000 iedzīvotājiem). Palielinājies arī ambulatori veikto operāciju skaits, tai skaitā dienas stacionāros veikto ambulatoro operāciju skaits, kas pieaudzis 4 reizes – no 836,2 līdz 3371,5 (uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju). Tajā pat laikā samazinājies vidējais pacientu ārstēšanās ilgums slimnīcās no 10,4 dienām līdz 8,3.
Īstenojot mērķtiecīgus pasākumus, 10 gadu laikā būtiski – vidēji 4 reizes - izdevies samazināt to personu skaitu, kuri ir pakļauti tabakas dūmu ietekmei darba vietā (2002.gadā 23% strādājošo bija pakļauti tabakas dūmu ietekmei darba vietā, kamēr 2012.gadā šādu personu skaits sarucis līdz 6,1%). Samazinājies arī absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju līdz 6 litriem (2003.gadā 6,8 litri) un saslimstība ar alkohola atkarību līdz 87,5 saslimšanas gadījumiem (2003.gadā 94,6 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju).
Vienlaikus šajā laikā palielinājies jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vidēji pa 3 gadiem sasniedzot 74 gadus (vīriešiem 68,8, sievietēm 78,7). Palielinājies arī veselības nozarē strādājošo personu skaits no nepilniem 34 tūkstošiem līdz 38,6 tūkstošiem.
Atgādinām, ka 2002.gada nogalē pēc 8.Saeimas vēlēšanās tika pieņemts lēmums izveidot VM, atdalot ar veselības aprūpes politiku saistītās funkcijas no Labklājības ministrijas. VM šobrīd ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē un tās atbildībā ir sabiedrības veselība, veselības aprūpe un farmācija. Galvenais ministrijas uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot profilaksi, popularizējot veselīgu dzīves veidu, kā arī radot nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.