Veselības ministrijas (turpmāk - Ministrija) darba kārtības noteikumi nosaka Ministrijā strādājošo darbinieku, ierēdņu un amatpersonu darba kārtību un pienākumus.
Darba kārtības noteikumi izstrādāti saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, Darba likumu, likumu “Par darba aizsardzību”, likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un citiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu 6.nodaļā ir iekļauts Ministrijas Ētikas kodekss (turpmāk – Kodekss), kura mērķis ir noteikt Ministrijas darbinieku ētikas pamatprincipus un vispārējās uzvedības normas un veicināt darbinieku likumīgu un godprātīgu darbu sabiedrības interesēs.
Kodeksā ietvertās normas ir saistošas visiem Ministrijas darbiniekiem. Darbinieki savā darbībā ievēro Kodeksā noteiktos pamatprincipus, bet situācijās, kuras nav atrunātas Kodeksā, rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtajiem uzvedības un morāles principiem.
Ētikas pamatprincipi:
Neatkarība:
- Darbinieks ir neatkarīgs savos spriedumos, lēmumos un rīcībā, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi, tiesību aktus un Kodeksa pamatprincipus;
- Darbinieks profesionālajā darbībā neietekmējas no piederības partijām vai politiskām kustībām, savām personiskajām interesēm vai bailēm no kritikas;
- Darbinieks kalpo sabiedrības labklājībai ar cieņu, rūpību, pieklājību un atbildības sajūtu, apzinoties, ka sabiedrības intereses ir augstākas par atsevišķas personas interesēm.
Objektivitāte:
- Darbinieks ievēro vienlīdzīgu un godīgu attieksmi pret visiem, ņemot vērā personu vienlīdzību likumu priekšā un neizrādot labvēlību vai nepamatotas privilēģijas kādām personām;
- Darbinieks savus amata pienākumus pilda, neizmantojot amata stāvokļa priekšrocības personīgā labuma gūšanai;
- Izskatot jautājumus un pieņemot lēmumus, darbinieks ņem vērā tikai objektīvi pārbaudītu informāciju un rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.
Atklātība un lojalitāte:
- Darbinieks ievēro atklātību pret sabiedrību savā darbībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
- Darbinieks ir lojāls pret ministriju un ievēro tās darbības mērķus un pamatvērtības. Saskarsmē ar citām personām izturas ar cieņu, respektējot profesionālās prasības un likumiskās intereses.
Profesionālā rīcība:
- Darbinieks, veicot darba (amata) pienākumus: nepārvērtē savas darba spējas, kvalifikācijas līmeni vai iegūto pieredzi un nenoniecina citu darbinieku darbu.
- Darbinieks neiesaistās darbībā vai pasākumā, kas var mazināt viņu godprātību, objektivitāti un neatkarību, vai mazināt ministrijas reputāciju;
- Darbinieki atbalsta citu darbinieku darbu;
- Darbinieks nedrīkst pieņemt vai prasīt dāvanas, pakalpojumus, viesmīlības piedāvājumus vai jebkādas citas priekšrocības sev, savai ģimenei, tuviem radiniekiem, draugiem, kā arī personām vai organizācijām, ar kurām tai ir bijušas darījumu attiecības, kas var vai varētu ietekmēt darbinieka rīcības godīgumu vai ētiskumu, vai ko varētu uzskatīt par atlīdzību, kas saistīta ar tās amata pienākumu veikšanu. Iepriekš minētie ierobežojumi neattiecas uz vispārpieņemtajām viesmīlības normām, kā arī suvenīriem un reprezentācijas priekšmetiem. Šaubu gadījumā attiecīgajam darbiniekam ir jālūdz augstākstāvošas amatpersonas vai institūcijas skaidrojums, vēlams rakstisks.
Darbinieks ir pieklājīgs un korekts attiecībās ar kolēģiem, Ministrijas apmeklētājiem un sabiedrību. Darbinieks nav augstprātīgs un autoritārs attiecībās ar kolēģiem, ņem vērā citu viedokli un to profesionāli izvērtē.
Darbinieks nelieto žestus, valodu, kas var būt cita darbinieka vai personas cieņu aizskaroši.
Darbinieks sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību profesionālo pienākumu izpildē, un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos.
Darbinieks palīdz jaunajiem darbiniekiem integrēties kolektīvā, dalās ar savām zināšanām, pieredzi.
Darbinieks ir pieejams un laipns attiecībās ar Ministrijas apmeklētājiem, klientiem un sabiedrību. Darbinieks ir izpalīdzīgs un savas kompetences ietvaros atbild uz uzdotajiem jautājumiem vai norāda citu darbinieku vai institūciju, kas ir kompetenta attiecīgā jautājuma risināšanā.
Darbinieks neizmanto savu amata stāvokli personīgā labuma gūšanai. Darbinieks atsakās no tādu amata pienākumu vai citu ar amatu saistītu darbību veikšanas, kas ietekmē vai var ietekmēt darbinieku, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Darbinieks izturas un rīkojas tā, lai neradītu pamatu aizdomām par negodprātīgu rīcību vai ietekmējamību.
Darbinieks atturas no blakus darba un amatu savienošanas, ja tas var radīt aizdomas par šķietamu vai reālu interešu konfliktu.
Darbinieks Ministrijas īpašumu lieto iespējami ekonomiski, racionāli un saudzīgi, kā arī neļauj to savtīgi izmantot citām personām. Ar darba pienākumu izpildi saistītām vajadzībām tālruņu sakarus, internetu un citus resursus darbinieks lieto atbilstoši Ministrijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem.
Darbinieks nepieņem jebkādus materiālus vai nemateriālus labumus vai labvēlības izpausmes no privātpersonām, ja tas saistīts ar amata pienākumu pildīšanu. Dāvanas, kas pieņemtas amata pienākumu pildīšanas laikā, saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 13.1 pantu uzskatāmas par Ministrijas īpašumu.
Darbiniekam ir tiesības:
- Pieņemt patstāvīgus lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā atbilstoši profesionālajai vai amata kompetencei;
- Brīvi izteikt un argumentēti aizstāvēt savu viedokli atbilstoši profesionālajai un amata kompetencei;
- Saņemt adekvātu padarītā darba novērtējumu;
- Saņemt laipnu un cieņas pilnu attieksmi, kā arī saņemt tiešā vadītāja atbalstu amata pienākumu veikšanai;
- Uz privātās dzīves neaizskaramību.
Darbiniekam ir pienākums:
- Risināt problēmas un uzklausīt citu uzskatus savstarpējās cieņas, atklātības, sapratnes un koleģialitātes gaisotnē;
- Ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas;
- Veicināt koleģiālās savstarpējās attiecības;
- Nekavējoties ziņot tiešajam vadītājam par aizdomām par koruptīviem pārkāpumiem vai interešu konfliktu.
Personāla nodaļa nodrošina darbinieka iepazīšanos ar konfidencialitātes apliecinājumu.
Sūdzības par Kodeksā noteikto normu pārkāpumiem izskata Ministrijas Ētikas komisija saskaņā ar tās nolikumu.
Veselības ministrijas darbinieku ētiskas uzvedības noteikumi komunikācijā ar lobētājiem
Darbiniekam ir pienākums:
1. Publiskot (nodrošinot informāciju ministrijas mājas lapā, normatīvo aktu projektu anotācijā) informāciju par lobētāja (pārstāvētās personas vārds, uzvārds vai nosaukums, juridiskā persona, ko tas pārstāv, konkrēta lēmuma sagatavošanas process, saistībā ar kuru notiek lobēšana (ja nav norādīts, tad publiskās varas subjektam jānorāda joma, uz kuru priekšlikums vērsts) un konsultācijas ar lobētājiem (konsultatīvā padome, darba grupa vai cits veids) un to veikšanas pamatojums) ar kuru ir notikušas konsultācijas vai no kura ir saņemta informācija, kas attiecas uz jautājumu, par ko darbinieks ir bijis atbildīgs sagatavot vai pieņemt lēmumu, kā arī pēc pieprasījuma darīt zināmu priekšlikumu saturu.
2. Publiski atklāt informāciju (augstākstāvošai amatpersonai) par savām vai savu ģimenes locekļu ekonomiskajām interesēm, ja tās ir, vai varētu būt saistītas ar amata pienākumu pildīšanu.
3. Atteikties no amata pienākumu pildīšanas vai lēmuma pieņemšanas situācijās, kad pieņemtais vai gatavotais lēmums var ietekmēt vai var radīt aizdomas, ka tiek ietekmētas: 1) darbinieka vai tās ģimenes locekļu personiskās vai mantiskās intereses, 2) organizācijas, ar kuru darbinieks ir saistīts, vai tā sponsoru.
4. Mantiskās intereses, par to informējot augstākstāvošu amatpersonu.
5. Nodrošināt, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju.
6. Izvērtēt, ka ikviens ielūgums vai viesmīlības piedāvājums, ņemot vērā to, kāds labums no šādu ielūgumu pieņemšanas ir publiskās varas subjektam kopumā un vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību piedāvātājam.
Darbiniekam ir aizliegts:
1. Neievērot vienlīdzības principu, kādam no lobētājiem nodrošināt īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā vienu no lobētājiem īpaši informējot par viņu interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai citus labumus.
2. Pieņemt no lobētāja vai organizācijas, kas algo lobētāju, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus (transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu un dzērienu apmaksa vai jebkāda cita veida materiālie labumi) savām vai ģimenes locekļu vajadzībām vai arī organizācijai, ar ko viņš ir saistīts.
3. Izmantot savu dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu.
4. Maldināt lobētāju, radot iespaidu, ka darbinieks var nodrošināt viņam piekļuvi valdības locekļiem vai augstākstāvošām amatpersonām vai arī ietekmēt viņu pieņemto lēmumu.
5. Lūgt lobētājiem vai organizācijām, kuras algo lobētāju, materiāli atbalstīt institūcijas, kurā viņš ir nodarbināts, rīkotos pasākumus vai organizāciju, ar kuru amatpersona ir saistīta.
6. Par atlīdzību vai bez tās pārstāvēt indivīdu, komersantu vai organizāciju kā lobētājam valsts vai pašvaldību institūcijā.