Izdrukāts no: http://www.vm.gov.lv/ttp://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/vides_veseliba1/unece_un_pvo_udens_un_veselibas_protokols/

UNECE un PVO Ūdens un veselības protokols

12.10.2017

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ūdens un veselības protokols (turpmāk - Protokols) Latvijā ir pieņemts un apstiprināts ar likumu "Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību" (turpmāk – Likums). Saskaņā ar Ārlietu ministrijas dienesta informāciju Nr. 41/1202-6313 Protokols Latvijas Republikā stājās spēkā 2005.gada 4.augustā.

Protokola mērķis ir veicināt cilvēka veselības un labklājības aizsardzību gan individuāli, gan kopēji ilgtspējīgas attīstības ietvaros, gan arī robežu šķērsojošā un starptautiskajā kontekstā visos atbilstošos līmeņos, uzlabojot ūdens apsaimniekošanu, ieskaitot ūdens ekosistēmas aizsardzību un novēršot, samazinot un kontrolējot ar ūdeni saistītās slimības.

Saskaņā ar Likuma 2.pantu Protokolā paredzēto saistību izpildi sabiedrības veselības jomā koordinē Veselības ministrija, bet saskaņā ar 3.pantu Protokolā paredzēto saistību izpildi vides aizsardzības jomā koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Saskaņā ar Protokola 6.panta 2.punktu valstij ir jāizveido un jāpublicē savi nacionālie mērķi Protokola prasību izpildei ar izpildes termiņiem to sasniegšanā.  

2017.gadā Veselības ministrija un VARAM par Protokola nacionālajiem mērķiem vienojās izvirzīt Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam un Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam uzdevumus un mērķus, kas atbilst Protokola 6.2.apakšpunktā noteiktajiem tematiem.

Citu Protokola valstu mērķi publicēti UNECE tīmekļa vietnē - www.unece.org.

Latvijas nacionālie 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokola par ūdeni un veselību mērķi:

1.mērķis:
Protokola apakšpunkts: 6.2. c) Tā teritorijas daļa, kuras iedzīvotāji būtu jānodrošina ar kopējo dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai arī dzeramā ūdens kvalitāte ir jāuzlabo kā citādi.
Nacionālais mērķis: Palielināt iedzīvotāju procentuālo daudzumu un skaitu, kuriem tiek nodrošināts dzeramais ūdens, kas ir drošs un kam tiek veikts dzeramā ūdens monitorings.
Pamatojums: Saskaņā ar ANO un PVO, pieeja drošam dzeramajam ūdenim ir viena no cilvēku pamata cilvēktiesībām. Arī Ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr.6 nosaka, ka ir jānodrošina ūdens un sanitārijas pieejamība visiem iedzīvotājiem. Latvijā centralizētas apdzīvotu vietu notekūdeņu sistēmas un dzeramā ūdens infrastruktūras attīstība ir bijusi viena no galvenajām vides investīciju prioritātēm kopš 1990. gadu vidus. Kopš tā laika vairāk kā 1 miljards eiro (71% no kopējām vides investīcijām Latvijā) tika investētas ūdens pakalpojumu nodrošināšanai apdzīvotās vietās. Šīs investīcijas galvenokārt atbalstīja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un notekūdeņu tīklu, kā arī dzeramā ūdens sagatavošanas staciju un ūdens piegādes sistēmu būvniecību un rekonstrukciju. 2012. gadā 82% Latvijas iedzīvotājiem aglomerācijās bija nodrošināta pieeja dzeramajam ūdenim, kas atbilst normatīvo aktu prasībām.
Atbildība: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Mērķa indikatori un termiņi:
1) Iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijās, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība: 95.4% 2023.gadā;
2) Uzlabotās ūdensapgādes apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums: papildus 77 600 iedzīvotāji 2023.gadā.

2.mērķis:
Protokola apakšpunkts: 6.2. d) Teritorija vai tās daļa, kuras iedzīvotājiem būtu jānodrošina kopējā sanitārijas sistēma, vai arī sanitārija būtu jāuzlabo.
Nacionālais mērķis: Palielināt iedzīvotāju procentuālo daudzumu un skaitu, kuriem tiek nodrošinātas notekūdeņu savākšanas un apstrādes sistēmas, kas atbilst normatīvo aktu prasībām.
Pamatojums: Droša notekūdeņu savākšana un apstrāde ir svarīga gan cilvēku veselībai, gan vides aizsardzībai. Ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr.6 nosaka, ka ir jānodrošina ūdens un sanitārijas pieejamība visiem iedzīvotājiem. Latvijā centralizētas apdzīvotu vietu notekūdeņu sistēmas un dzeramā ūdens infrastruktūras attīstība ir bijusi viena no galvenajām vides investīciju prioritātēm kopš 1990. gadu vidus. Kopš tā laika vairāk kā 1 miljards eiro (71% no kopējām vides investīcijām Latvijā) tika investētas ūdens pakalpojumu nodrošināšanai apdzīvotās vietās. Šīs investīcijas galvenokārt atbalstīja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un notekūdeņu tīklu, kā arī dzeramā ūdens sagatavošanas staciju un ūdens piegādes sistēmu būvniecību un rekonstrukciju. 2012. gadā 79% Latvijas iedzīvotājiem aglomerācijās bija nodrošināta pieeja centralizētai notekūdeņu sistēmai. Vides politikas pamatnostādes 2014.-2020.gadam nosaka attiecīgus mērķus, kuri ir jāsasniedz līdz 2023.gadam.
Atbildība: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Mērķa indikatori un termiņi:
1) Iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijās, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdenu savākšanas un apstrādes pakalpojumu pieejamība: 95.9% 2023.gadā;
2) Uzlabotās centralizētās notekūdenu savākšanas un apstrādes pakalpojumu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums: papildus 116 400 iedzīvotāji 2023.gadā.

3.mērķis:
Protokola apakšpunkts: 6.2. j) To ūdens avotu aizsardzība, kuri tiek izmantoti kā peldūdeņi. 
Nacionālais mērķis: Palielināt peldvietu skaitu, kurās peldūdens kvalitāte tiek laboratoriski pārbaudīta, veicinot veselīgu un drošu atpūtas vidi.
Pamatojums: Latvijā ir vairāk nekā 2000 dabiskas izcelsmes ezeru un vairāk nekā 12 000 upju. Papildus iekšzemes peldūdeņiem Latvijā ir aptuveni 500 km krasta līnija ar piejūras peldvietām. Liela daļa no šiem ūdeņiem tiek izmantoti rekreācijai un peldēšanai. Ūdens kvalitātes testēsanas rezultāti tiek izmantoti, lai sniegtu sabiedrībai informāciju par peldvietu ūdens kvalitāti. Lai turpmāk uzlabotu sabiedrības veselību attiecībā uz peldūdens kvalitāti, peldvietu skaitu ir nepieciešamas palielināt.
Atbildība: Veselības ministrija, Veselība inspekcija.
Mērķa indikatori un termiņi:
1) Palielināt peldvietu skaitu, kurās peldūdens kvalitāte tiek laboratoriski pārbaudīta no 50 (2013.gadā) līdz 110 2019.gadā;
2) Palielināt peldvietu ūdens paraugu skaitu, kam tiek pārbaudīta kvalitāte no 260 (2013.gadā) līdz 580 2019.gadā.

4.mērķis:
Protokola apakšpunkts: 6.2. n) Pietiekams informācijas publicēšanas biežums par piegādātā dzeramā un citu ūdeņu kvalitāti.
Nacionālais mērķis: Veikt sabiedrības informēšanu par dzeramā ūdens un peldūdens kvalitāti un par piesārņota ūdens negatīvo ietekmi uz veselību un tā novēršanas individuālajām iespējām.
Pamatojums: Sabiedrības veselības nodrošināšanai ir būtiski regulāri sabiedrību nodrošināt ar informāciju par dzeramā un peldūdens kvalitāti. 
Atbildība: Veselība inspekcija.
Mērķa indikatori un termiņi:
1) Veikt sabiedrības informēšanu par dzeramā ūdens un peldūdens kvalitāti un piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību regulāri līdz 2020.gadam.