Izdrukāts no: http://www.vm.gov.lv/ttp://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/vides_veseliba1/

Vides veselība

12.10.2017

Katra indivīda un līdz ar to arī sabiedrības veselību ietekmē bioloģiskie, psihoemocionālie, sociālie, ekonomiskie, vides, kā arī dzīvesveida faktori.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam paredz palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību, ietverot arī mērķi veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem.

Lai veidotu pamatu vides kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, vienlaicīgi ierobežojot kaitīgo vides faktoru ietekmi uz cilvēka veselību, Ministru kabinets ir apstiprinājis Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kurās ir iekļauti jautājumi attiecībā uz ūdens kvalitāti, klimata pārmaiņām, vides monitoringu u.c. atspoguļojot tieši vides veselības politikas jautājumus.

 

Sestā ministru konference par vidi un veselību

No 13.-15.jūnijam (2017.) Ostravā, (Čehija) notika Sestā ministru konference par vidi un veselību, kur Latviju pārstāvēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks. Konference ir viens no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) nozīmīgākajiem pasākumiem, lai veicinātu ES politikas par veselību un labklājību ("Veselība 2020") īstenošanu. 

Veselības ministrijas 15.jūnija preses relīze Ministru konferencē diskutē par vides un veselības jautājumiem.

Konferenci organizēja PVO Eiropas Reģionālais birojs sadarbībā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu, un Čehijas valdību. Konferencē piedalījās 53 PVO Eiropas reģiona valstis, kā arī starptautiskās un nevalstiskās organizācijas un tika pieņemta Ostravas deklarācija par vidi un veselību (turpmāk – Deklarācija), kas paredz vides un veselības sektoru sadarbību, lai mazinātu saslimstību un mirstību no slimībām, kuras izraisa nelabvēlīgie vides faktori. 

Veselības ministrija atbalsta Ostravas Deklarācijā pausto, jo tā paredz vides un veselības sektoru sadarbību, lai mazinātu saslimstību un mirstību no slimībām, kuras izraisa vides riska faktori. PVO norāda, ka vismaz 1.4 miljonu nāves gadījumu Eiropas reģionā notiek nelabvēlīgu vides riska faktoru ietekmē. Ostravas Deklarācija vēlreiz uzsver principa “veselība visās politikās” lomu, norādot, ka tas ir nozīmīgs reģionālajā un vides politikā un citās nozarēs, jo arī citām nozarēm jābūt iesaistītām sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā.

Lai Deklarācijā pausto realizētu, Deklarācijas 1.pielikumā ir iekļauts veicamo darbību plāns valstīm, ar jautājumu loku, ko valstis līdz 2018.gada beigām var izvēlēties iekļaut nacionālajos politikas plānošanas dokumentos. Deklarācija nosaka sasniegt gan jau iepriekš uzstādītos mērķus, piemēram, saistībā ar Eiropas vides un veselības ministru Parmas konferences 2010.gada 11.marta Deklarāciju par vidi un veselību vai nacionālajos politikas plānošanas dokumentos iekļautos mērķus Deklarācijas jomās, gan noteikt jaunus attīstības mērķus, lai samazinātu ar nelabvēlīgo vides faktoru saistītos riskus cilvēku veselībai. 

Informācija par konferenci skatīt šeit www.euro.who.int.

Kā prioritārās jomas Deklarācijā uzsvērtas gaisa piesārņojums, ūdens kvalitāte un sanitārie pakalpojumi, ķīmiskā drošība, atkritumu un piesārņoto vietu apsaimniekošana, klimata pārmaiņu ietekme uz veselību, kā arī videi draudzīga veselības aprūpes sistēma. Tādējādi Deklarācijas 1.pielikumā ir iekļautas septiņas darbības jomas ar katras jomas nozīmības pamatojumu un iespējamiem risinājumiem mērķa sasniegšanai.