Izdrukāts no: http://www.vm.gov.lv/ttp://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/veseligs_uzturs/skiedrvielas_balastvielas/

Šķiedrvielas (balastvielas)

07.02.2013

Šķiedrvielas ir visu augu, arī zāles un koksnes galvenā sastāvdaļa, kas tievajā zarnā nesadalās un neuzsūcas, jo gremošanas orgāni neizdala fermentus, kas varētu ar uzturu uzņemtās šķiedrvielas sašķelt. Līdz ar to tām nav uzturvērtības, tomēr uzturā šķiedrvielas ir nepieciešamas, jo tās stimulē zarnu peristaltiku, veicina gremošanas sulu izdali un holesterīna izvadi no organisma un labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru.

Galvenie šķiedrvielu avoti ir labības produkti (kviešu klijas, auzu pārslas, pilngraudu maize, kviešu putraimi), rieksti (mandeles, kokosrieksti, zemesrieksti, lazdu rieksti, valrieksti), pākšaugi (baltās pupiņas, zirņi), sēnes (baravikas, gailenes), dārzeņi (selerijas sakne, burkāni, rabarberi, sīpoli, puķkāposti, baltie galviņkāposti, bietes, kartupeļi), kā arī augļi un ogas – žāvētas vīģes, žāvētas aprikozes, upenes, cidonijas, mellenes, avenes, kivi, avokado, āboli, ērkšķogas.

Šķiedrvielas tiek iedalītas ūdenī šķīstošās un ūdenī nešķīstošās. Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas ir pektīni, oligosaharīdi, rezistentā ciete. Tās gandrīz pilnībā sadala resnās zarnas mikroorganismi. Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas ir celuloze, hemiceluloze, lignīns. Resnās zarnas mikroorganismi celulozi un hemicelulozi sadala nedaudz, bet lignīnu nesadala nemaz. Nešķīstošās šķiedrvielas saista daudz ūdens, tā sašķidrinot zarnu saturu. Ieteicamais šķiedrvielu daudzums dienā veselam cilvēkam ir 30-35g, ņemot vērā sekojošu attiecību nešķīstošajām un šķīstošajām – 3 pret 1.