Jūs atrodaties šeit: Tava veselība > Veselīgs un aktīvs dzīvesveids > Tava sirdsdarbība

Tava sirdsdarbība

09.03.2015

LĒNĀKS PULSS = ILGĀKS MŪŽS Neticama formula!? Tomēr patiesa.

Video Mīli un saudzē savu sirdi"

Vai zinājāt, ka pastāv zināma apgriezta sakarība starp sirdsdarbības ātrumu un dzīves ilgumu? Vai zinājāt, ka paātrināta sirdsdarbība ir ārkārtīgi būtisks sirds asinsvadu slimību riska faktors un līdz šim tas nav bijis pietiekami apzināts un novērtēts? Vai zinājāt, ka cilvēka dzīves ilgums būtiski pagarinājies tikai pagājušā gadsimta laikā un tas ir medicīniskās aprūpes uzlabošanās nopelns? Tik daudz jautājumu, uz kuriem reti kurš no mums līdz šim ir zinājis atbildi, tomēr tagad zināsim.
 
Pateikt, kas ir absolūtā norma miera stāvoklī, ir grūti. Parasti cilvēkam miera stāvoklī, no rīta pamostoties, pulss ir ap 60 vai zem 60 sitieniem minūtē. Labi trenētiem cilvēkiem – ap 50 sitieniem minūtē, bet augstas klases sportistiem tas var būt vēl lēnāks.  Jo pulss ir lēnāks miera stāvoklī, jo cilvēks var attīstīt lielāku fizisku slodzi, kad tas ir nepieciešams.

Ne visiem cilvēkiem pulss miera stāvoklī ir ap 60. Ir cilvēki, kuriem tas ir paātrināts. Paātrināts sirdsdarbības ātrums jeb paātrināta sirdsdarbības frekvence ir sirdsdarbība miera stāvoklī ar pulsu 80 un vairāk sitieni minūtē. Tā nav traģēdija, taču uzmanība ir jāpievērš un jākonsultējas ar ārstu.

Paātrināta sirdsdarbības frekvence sirds asinsvadu slimību riska faktoru paaugstina divas līdz trīs reizes. Nereti paātrināts sirdsdarbības ātrums ir iemesls arī pēkšņai nāvei.

Tātad – jo lielāks sirdsdarbības ātrums miers stāvoklī, jo īsāks dzīves ilgums. Šo sakarību lieliski var redzēt dabā. Piemēram, pele, kam sirdsdarbības ātrums ir aptuveni 500 reizes minūtē, dzīvo kādu gadu vai nedaudz vairāk. Salīdzinājumam, zilonis, kam sirdsdarbības ātrums ir apmēram 30 reizes minūtē, dzīvo 30 un vairāk gadus. Jo lielāks zvērs, jo viņam ir lēnāks pulss un attiecīgi – garāks mūžs.

Cilvēks, kuram sirds strādā vidēji lēnāk, dzīvo ilgāk par to, kuram sirds strādā vidēji ātrāk. Katra cilvēka sirds vainaga artērijā ir aterosklerotiska plātnīte. Jo biežāk šo plātnīti rausta, jo lielāka iespēja, ka tā pārplīsīs. Tai ieplīstot vai pārplīstot, attīstās miokarda infarkts. Loģiski, ka gandrīz divreiz biežāk šī plātnīte tiek raustīta cilvēkam, kuram sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī ir 90 sitieni minūtē nevis 50 vai 60 reizes minūtē – tātad divreiz lielāka iespēja miokarda infarktam.
 
Pastāv divas iespējas, lai mazinātu šo riska faktoru – palēnināt paātrinātu sirdsdarbības frekvenci veseli cilvēki var ar dinamisku fizisku slodzi un garām un ātrām pastaigām svaigā gaisā. Savukārt cilvēkiem, kuriem jau bijušas sirds slimības, piemēram, infarkts vai kuriem ir augsts asinsspiediens, ieteicams mazināt šo riska faktoru ar medikamentu palīdzību.

Pie fiziskās slodzes pulss paātrinās. Tā tam jābūt. Jo cilvēks ir labāk trenēts, jo labāk trenēta ir sirds un pulss miera stāvoklī ir lēnāks. Taču jāatceras, ka fiziskajiem treniņiem jābūt veiktiem pēc pareizas metodikas – it īpaši cilvēkiem ar sirds slimībām.

Ja cilvēks, arī vesels, tomēr trenēsies pārāk ilgi, viņa pulss kļūs pārāk liels. Tādā gadījumā attīstīsies pārtrenēšanās sindroms, kas nereti gadās sportistiem arī pie pareizām treniņu metodikām. Sirds slimniekam pārtrenēšanās var būt arī liktenīga.
 
Tādēļ izmantojiet savas brīvdienas un atvaļinājumus, lai atpūstos nevis darītu nepadarītos darbus. Nedrīkst strādāt 365 dienas gadā! Citādi pat jaunam cilvēkam agri vai vēlu būs problēmas – kardioslimības, pārgurums vai mentālas problēmas. Mīliet sevi un esiet veseli!