Jūs atrodaties šeit: Tava veselība > Kā pasargāt bērnu no apdegumiem un applaucējumiem?

Kā pasargāt bērnu no apdegumiem un applaucējumiem?

13.12.2012

Veselības ministrija 2012.gadā organizēja sabiedrības informēšanas kampaņu, kuras mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību zīdaiņu pēkšņās nāves sindromam (ZPNS) un informēt par tā riska faktoriem un novēršanas iespējām, kā arī informēja par bērnu traumatisma cēloņiem un riskiem.

Par 2012.gadā organizēto sabiedrības informēšanas kampaņu par bērnu traumatismu un zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu lasīt šeit.

Apdegumi un applaucējumi ir smagas traumas, jo pat nelieli apdegumi var izraisīt šoku un dzīvībai bīstamu šķidruma un sāļu zudumu organismā. Diemžēl šīs ir vienas no izplatītākajām traumām bērniem vecumā līdz četriem gadiem.

Šī iemesla dēļ jāpievērš uzmanība drošības pasākumiem, ko vecāki var darīt, lai izvairītos no šādiem negadījumiem. Tāpat ir jāzina, kā rīkoties, ja tomēr nelaime ir notikusi.

Kā pasargāt bērnu no apdegumiem un applaucējumiem?
Kad mazulis sāk iepazīt pasauli pats, viņš ir ļoti aktīvs, kustīgs, zinātkārs, tāpēc cenšas visu aptaustīt un pārbaudīt, tai skaitā gludekli, kontaktligzdas, cepeškrāsni un citus bīstamus priekšmetus. Lai pasargātu bērnu no iespējas apdedzināties un applaucēties, speciālisti iesaka ēdienus gatavot uz plīts tālākajiem riņķiem, pannu un katlu rokturus pagriežot prom no sevis. Tāpat jāraugās, lai bērns nevarētu atvērt cepeškrāsns durtiņas - tās jāaizslēdz vai jānorobežo. Jānorobežo arī kamīni un krāsnis, lai bērns nevarētu brīvi tām piekļūt.

Kā atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas profesors Aigars Pētersons, slimnīcās bieži tiek nogādāti bērni ar apdegušu seju, krūšu kurvi, pleciem. Tāpēc tiek uzsvērts - nevajag atstāt karstus šķidrumus bērniem aizsniedzamā vietā. Kamēr bērni vēl ir mazi, mājās vajadzētu iztikt bez galdauta klāšanas, jo bērni to var aizķert, uzraudami sev virsū visus uz galda esošos priekšmetus. Krūzīti ar karstu šķidrumu un asus priekšmetus vienmēr vajadzētu novietot galda vidusdaļā, kur bērni nevar tos aizsniegt.

Vecākiem pusdienojot vai dzerot karstus dzērienus, nevajadzētu bērnu turēt rokās, jo pastāv risks, ka bērns var ieraut klēpī karstā šķidruma krūzi vai karsto ēdienu. Bērnu slimnīcā katru gadu tiek ievietoti vairāki desmiti bērnu ar šādām traumām. Ļoti svarīgi, pasniedzot bērnam ēdienu, vēlreiz pārbaudīt tā temperatūru, lai bērns neapdedzinātos arī šādā veidā.

Jāpievērš uzmanība arī gultiņas vietas izvēlei, lai tā neatrastos apkures cauruļu, krāsns vai sildāmo ierīču tuvumā. Kad bērns sāk kustēties, viņš var izbāzt kājiņu starp gultas redelēm un, ja tā ir novietota pie karstuma avota, gūt apdegumus.

Kad saukt ātro palīdzību?
Ja bērns guvis apdegumu vai applaucējumu, jārīkojas ātri. Gadījumos, kad apdegums ir lielāks par bērna plaukstu vai kad aizdegšanās bijusi ar liesmu un stipru piedūmojumu, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība 113.

Ja applaucējums ar karstu šķidrumu skāris tā saucamās šoka zonas - seju, rokas, pēdas, starpeni - arī šādos gadījumos nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Ieteicams izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, nevis pašiem vest bērnu uz ārstniecības iestādi, jo ārsti var iedot bērnam pretsāpju zāles, kas palīdzēs novērst šoka iestāšanos. Savukārt, ja applaucējuma vai apdeguma vieta ir neliela un nav nevienas no iepriekš minētajām pazīmēm, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, jo pat mazākais bojājums var izrādīties bīstams. Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr vecāki var novērtēt apdeguma plašumu un dziļumu. Ir gadījumi, kad pat mediķiem pirmajā brīdī ir grūti novērtēt traumas radītos bojājumus.

Pirmā palīdzība:
Vienlaikus ar palīdzības izsaukšanu, vecākiem pašiem jāsniedz pirmā palīdzība cietušajam bērnam. Neatkarīgi no tā, cik plašs un dziļš ir apdegums vai applaucējums, cietusī vieta vismaz 10-20 minūtes jātur zem vēsa, tekoša ūdens, tādā veidā samazinot termisko bojājumu. Atvēsināšanas brīdī noteikti jāpārliecinās, lai ūdens nebūtu ledaini auksts, jo tas var izraisīt bērnam šoku un strauju atdzišanu.

Ja apdegums vai applaucējums ir zem bērna apģērba, nevajag mēģināt uzreiz pielipušās drēbes novilkt. Šādā gadījumā uz apģērba vai zem tā jālej tekošs ūdens, kas dzesēs cietušo vietu. Dzesēšanas laikā uzmanīgi jānovelk bērnam apģērbs. Nedrīkst plēst no ādas nost pielipušus vai piekusušus apģērba gabalus.

Lai brūcēs neiekļūtu baktērijas, nedrīkst aiztikt brūci un plēst tulznas. Jāatceras, ka ādas slānis apdegušo vietu sargā no infekcijas. Nevajadzētu uz brūces likt virsū ne smēres, ne tautas līdzekļus, piemēram, skābo krējumu, ne kādus pārsienamos materiālus un mēģināt to pārsiet bez ārsta palīdzības.

Neskaidrību vai svarīgu, ar bērna veselību saistītu, jautājumu gadījumos, ir iespēja zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta izveidoto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 17.00-08.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti) un saņemt kvalificētu mediķa padomu un konsultāciju vienkāršos saslimšanas gadījumos vai svarīgos medicīniskos jautājumos.