Izdrukāts no: http://www.vm.gov.lv/ttp://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/padomi_bernu_drosibai_majas/ka_pasargat_bernu_no_aizrisanas/

Kā pasargāt bērnu no aizrīšanās?

04.01.2013

Veselības ministrija 2012.gadā organizēja sabiedrības informēšanas kampaņu, kuras mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību zīdaiņu pēkšņās nāves sindromam (ZPNS) un informēt par tā riska faktoriem un novēršanas iespējām, kā arī informēja par bērnu traumatisma cēloņiem un riskiem.

Par 2012.gadā organizēto sabiedrības informēšanas kampaņu par bērnu traumatismu un zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu lasīt šeit.

Veselības ministrijas sabiedrības informēšanas kampaņā, skaidrojot un analizējot bērnu traumatismu, esam stāstījuši par kritieniem un sasitumiem, apdegumiem un applaucējumiem, par slīkšanas riskiem un pirmās palīdzības sniegšanu visos iepriekš minētajos gadījumos. Šoreiz par aizrīšanās draudiem, apskatīsim situācijas, kas var izraisīt aizrīšanos.

Līdz trīs gadu vecumam bērns lielākoties izzina pasauli ar muti, visu mēģina nogaršot, tāpēc aizrīšanās mazuļiem ir bieži sastopama. Šī iemesla dēļ vecākiem jāzina, kā pasargāt savus bērnus no šīs dzīvībai bīstamās situācijas un kas jādara, lai to laicīgi novērstu.

Aizrīšanās ēdot:
Aizrīšanās ēdot parasti notiek ar ēdienu. Ļoti bīstami, ja šāds ēdiena fragments nonāk elpošanas ceļos, kas var izraisīt bērna nosmakšanu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs profesors Aigars Pētersons norāda, ka vecākiem vajadzētu jau no mazotnes bērnus radināt ēst pie galda, lai bērns ēšanas laikā nespēlētos, neskraidītu apkārt, kas provocē aizrīšanos. Tāpat svarīgi ir neatstāt bērnu vienu, kad viņš ēd no pudelītes. Savukārt lielākiem bērniem nedrīkst ļaut ēdot atskatīties, lai neaizrītos. Kad bērns ēd, viņam ir aizliegtas jebkādas kustības telpā. Bērnam jābūt savā sēdeklītī, pie galda virsmas vai vecākiem klēpī, lai vecāki varētu sekot līdzi ēšanas procesam un uzraudzīt to. Nedrīkst bērnam ļaut ar ēdienu rokās vai mutē pastaigāties, spēlēties ar citiem bērniem, jo smejoties vai runājot ēdiena gabals var iekļūt barības vadā vai elpceļos. Visbiežāk nelaimes notiek, starp ēdienreizēm našķējoties ar kādu gardumu – riekstu, sausu cepumu, maizes gabalu, burkānu u.c.

Viens no riskiem – bērnu mantiņas:
Svarīgs vecāku uzdevums ir izvērtēt, vai rotaļlietas, kuras piedāvājam bērnam, ir drošas un vecumam atbilstošas. Ļoti bīstamas ir baterijas, tās nekādā gadījumā nedrīkst mētāties pa grīdu mazulim sasniedzamā vietā. Rotaļlietām ir jābūt bērna vecumam atbilstošām, ar attiecīgu norādi marķējumā. Ja uz rotaļlietas iepakojuma ir marķējums vai uzraksts, ka rotaļlieta nav piemērota bērnam līdz trīs gadu vecumam, tas ir jāievēro. Rotaļlietas bērniem līdz trīs gadu vecumam ir pakļautas īpaši striktām kvalitātes prasībām. Rotaļlietām ir jābūt arī kvalitatīvām, par to liecina CE marķējums uz iepakojuma. Iegādājoties veikalā vai saņemot rotaļlietu kā dāvanu, var pārbaudīt acīmredzamo kvalitāti – pieaugušais var mēģināt noņemt sīkās detaļas, piemēram, plīša lāča aci, degunu u.tml. Ja viņam tas izdodas, izdosies arī bērnam.

Parasti bērni spēlējoties aizrijas ar lielāko brāļu vai māsu rotaļlietām un to sīkajām detaļām, konstruktoriem vai lego komplektu detaļām. Tāpēc aicinām vecākus neatstāt mazākos bērnus lielo māsu vai brāļu uzraudzībā un pievērst uzmanību, lai uz grīdas nemētātos sīkas rotaļlietu detaļas, ko bērns var paņemt mutē un aizrīties.

Vecāki nevar būt nepārtraukti klāt aktīvam mazulim, tāpēc svarīgi ir nodrošināt vidi, kurā nav brīvi pieejamas sīkas lietas, ko bērns varētu norīt.

Neskaidrību vai svarīgu, ar bērna veselību saistītu, jautājumu gadījumos, ir iespēja zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta izveidoto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 17.00-08.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti) un saņemt kvalificētu mediķa padomu un konsultāciju vienkāršos saslimšanas gadījumos vai svarīgos medicīniskos jautājumos. Ārkārtas gadījumos, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvaniet uz tālruņa numuru 113.

Informatīvais materiāls - skatīt šeit.