Izdrukāts no: http://www.vm.gov.lv/ttp://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/padomi_bernu_drosibai_majas/

Informatīvā kampaņa par bērnu traumatisma cēloņiem un riskiem un zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma novēršanai

15.11.2012

Preses konferencē 2012.gada 14.novembrī atklāta Veselības ministrijas sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību zīdaiņu pēkšņās nāves sindromam (ZPNS), informēt par tā riska faktoriem un novēršanas iespējām, kā arī informēt par bērnu traumatisma cēloņiem un riskiem.

Kampaņas ietvaros izplatīti video un audio materiāli, kā arī raksti ar informāciju par minētajām problēmām un preventīvajiem pasākumiem to novēršanā.

Veselības ministre Ingrīda Circene: „2012.gads ir pasludināts par mātes un bērna veselības gadu. Tādēļ īpašu uzmanību pievēršam bērnu drošības tēmas aktualizēšanai, sākot jau no drošas grūtniecības un dzemdībām līdz pat 4 gadus vecam bērnam. Diemžēl jāatzīst, ka mazu bērnu traumatisms Latvijā ir stipri augstāks, nekā citviet Eiropā. Trīs ceturtdaļas traumu mazi bērni gūst mājās, atrodoties ģimenes lokā, vecāku tuvumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi skaidrot un vēlreiz atgādināt vecākiem un tuviniekiem, iesaistot speciālistus – ārstus, pedagogus, bērnudārzu personālu, medijus un nevalstiskās organizācijas -  kā nepārtraukti rūpēties par bērniem drošu vidi un bērnu uzraudzīšanu. Visi kopā mēs varam veidot sabiedrības viedokli, kas palīdzēs preventīvi samazināt un novērst nelaimes gadījumus.”

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā pirmā dzīves gada laikā viens no diviem tūkstošiem bērnu mirst ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu.

BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja, profesore Dace Gardovska, preses konferencē minēja: „Katrs bērns ir milzīga vērtība, es neredzu lielāku vērtību, kā šī. Tāpēc mūsu aktivitātes ir vērstas uz bērnu mirstības samazināšanu. Pērn kopumā Latvijā miruši 213 bērni, no kuriem 12 bērniem konstatēts zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma. Runājot par bērnu traumatismu jāuzsver - tā kā lielākā daļa nelaimes notiek mājās, par šo tēmu ir jārunā ģimenēs un vispār. Bez sabiedrības palīdzības nebūs iespējams samazināt traumu skaitu, tādēļ aicinu visus pievērs uzmanību bērnu traumatisma tēmām, aktualizēt šīs problēmas un nodrošināt mūsu bērniem droši vidu.”

ZPNS ir mazuļa nāve miegā, kurai netiek atrasts nekāds iemesls. Joprojām nav noskaidroti konkrēti cēloņi, kas izraisa šo traģisko notikumu, bet visos gadījumos novērots skābekļa trūkums (hipoksija) bērna organismā.

Ilze Kreicberga, Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe: „Diemžēl Latvijā smēķē aptuveni 10% grūtnieču un 30% grūtnieču partneri. Zinām, ka viens no ZPNS riskiem ir smēķēšana, līdz ar to nozīmīgs skaits grūtnieču ir pakļautas šim riskam. Alkohola un psihotropo vielu lietošana ir nozīmīgi mazāka, tomēr arī tās ietekmē un šāda problēma pastāv. Mēs Rīgas Dzemdību namā regulāri redzam bērnus ar narkotisko vielu atkarību tikko pēc piedzimšanas. Drošības palielināšanai nepieciešamas vecāku zināšanas un nepārtraukta pieaugušā klātbūtne, kas ir bērna drošības pamats.”

Novērst dažādus ZPNS riskus var rūpējoties par māmiņas veselību, pievēršot uzmanību mazuļa gultiņas iekārtojumam, gulēšanas pozai, kontaktam ar māmiņu un kopumā bērna veselībai.

Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente: „Savā 20 gadu ārsta praksē diemžēl esmu piedzīvojusi trīs ZPNS gadījumus, esam meklējuši iemeslus, bet tos nav izdevies atrast. Vienīgi jāpiemin, ka šajos gadījumos māmiņas partneris bijis smēķētājs.

Traumu gadījumi galvenokārt saistīti ar bērnu uzraudzības problēmām, vienu mirkli māmiņa ir aizgājusi vai aizgriezusies un notiek nelaime - bērns iedzēris no tuvinieka šņabja glāzes un nonāk slimnīcā ar smagu intoksikāciju vai bērns nepieskatīts peļķē gandrīz noslīkst. Bērni cieš arī no vardarbības, tāpēc jābūt ciešai sadarbībai ģimenes ārstiem ar sociālajiem darbiniekiem. Vēl svarīga sadarbība ir ar bērnudārza audzinātājām un māsiņām, jo tur bērni pavada lielu savas ikdienas daļu un tādēļ audzinātājām ir jābūt ļoti zinošām ar drošību saistītajos jautājumos. Mums visiem ir jāiesaistās mūsu bērnu drošības nodrošināšanā un preses pārstāvji ir ļoti nozīmīgi mūsu partneri. Varam teikt lielu paldies visiem iesaistītājiem, ka darām mūsu valsts labā lielas lietas.”

Runājot par bērnu drošību, nedrīkst bērnu atstāt vecāko māsu, brāļu uzraudzībā un noteikti arī mājdzīvniekiem. Vecākais brālis vai māsa nespēj objektīvi izvērtēt, kurā brīdī bērnam draud briesmas, to spēj tikai vecāki.

Izplatītākie traumu veidi ir lūzumi, vaļējas brūces, sasitumi un zilumi, apdegumi un applaucējumi, saindēšanās, smadzeņu satricinājumi un citas brūces.

Kā komentēja Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka „Ļoti būtiska ir tieši jauno vecāku izglītošana par bērnu traumatismu - to vecāku, kas auklē savu pirmdzimto. Diemžēl ļaunākie scenāriji nevar ienākt prātā, tāpēc jāmāca un jārāda praktiski padomi, kā iekārtot bērnam draudzīgu mājokli jau no pašām pirmajām dzīves dienām.”

Lai iegūtu objektīvu informāciju par māmiņu informētību ZPNS un bērnu traumatisma riska faktoru novēršanā un par situācijām mājās. Veselības ministrija pirms kampaņas uzsākšanas veica sabiedrības aptauju Māmiņu kluba interneta vietnē, kurā tika noskaidrots, ka vismaz 19% vecāku guldījuši savu jaundzimušo kā pagadās. 26% topošo māmiņu ir smēķējušas grūtniecības laikā, iespējams, nezinot, ka smēķēšana palielina zīdaiņu pēkšņās nāves risku.

 Sandija Salaka atzina: „Kopumā var vērtēt, ka par pamata drošības pasākumiem vecāki ir informēti un mēģina tos īstenot dzīvē, bet jāatceras, ka jaunie vecāki “piedzimst” katru dienu, līdz ar savu pirmo atvasi. Tādēļ būtiski ir atkārtot pirmās palīdzības sniegšanas algoritmu. Māmiņu klubs uzskata, ka bērnu pirmās palīdzības lekcijai ir jābūt obligātai dzemdību kursu sastāvdaļai. Kad notiek nelaime, ir par vēlu meklēt padomus internetā, tāpēc pamata patiesības ir jāatkārto sistemātiski.”

Sabiedrības informēšanas kampaņas ietvaros ir sagatavotas informatīvs materiāls māmiņām par zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma riska faktoru novēršanu, kas ietver arī testa jautājumus, lai novērtētu māmiņu rīcībā esošo informāciju un situāciju mājās.

Testa jautājumi paredzēti māmiņām, kuru bērniņi ir vecumā no 0-3 mēnešiem, lai pārbaudītu zināšanas par galvenajiem zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma riska faktoriem un lai nepieciešamības gadījumā neskaidros jautājumus pārrunātu ar savu ģimenes ārstu vai ģimenes ārsta praksē strādājošo medmāsu, vai ārsta palīgu. Šis ir materiāls, ko ārsti brīvprātīgi var izsniegt saviem pacientiem papildus informējot tos un akcentējot šo ZPNS tēmu.