Jūs atrodaties šeit: Tava veselība > Pacienta tiesības un pienākumi

Pacienta tiesības un pienākumi

12.04.2017

Sadaļā "Pacienta tiesības un pienākumi" ir sniegta informācija, kur var vērsties pēc palīdzības un saņemt konsultāciju, ja uzskatāt, ka ir pārkāptas pacienta tiesības. 

Lai pacientam būtu vieglāk atcerēties par savām tiesībām, infografika „Zini savas tiesības sadarbībai ar ārstu!” - *jpg.

​​Par pacienta tiesībām un pienākumiem:

Cilvēka galvenais pienākums rūpēties par savu veselību.

Veselības profilakse tās ir zināšanas kā izvairīties no slimībām un kā savlaicīgi atklāt slimības to pašā sākuma stadijā, lai veiksmīgāk izārstētos.

Izvairīties no slimībām varam ar veselīgu un aktīvu dzīvesveidu - kustoties, lietojot veselīgu uzturu, ierobežojot kaitīgos ieradumus, iegūstot zināšanas, kas ir derīgs un veselīgs, bet no kā jāizvairās mums katram pašam.

Savukārt, savlaicīga slimību profilakse nozīmē regulāri apmeklēt savu ģimenes ārstu, doties uz bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Un vienmēr atcerēties, ka slimība atklāta sākuma stadijā ir vieglāk un ar labākiem rezultātiem ārstējama, kā arī radīs mazākus izdevumus budžetā.

Ja slimība mūs tomēr ir pārsteigusi, vēršoties pie ārsta, ceram saņemt laipnu un cieņas pilnu, un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un tās smaguma pakāpes. Ārstēšanas gaitā vēlamies saņemt pilnu informāciju par slimības gaitu, prognozēm un izvēlētajām ārstēšanas metodēm. Savukārt, mums kā pacientiem ir pienākums ievērot visus ar ārstēšanu un aprūpi saistītos norādījumus.

Vairāk par pacienta tiesībām un pienākumiem lasiet "Pacientu tiesību likumā".   

 Kādos gadījumos un kur vērsties pēc palīdzības:

Gadījumos, kad dažkārt ārstniecības procesā sadarbība neveidojas un rodas konfliktsituācijas, piedāvājam risinājumus: 

1. Ja uzskatāt, ka ārstēšanās procesā netika ievērotas vispārējās ētikas un pieklājības normas - iesakām tās vispirms atrisināt ar konkrēto ārstu vai vērsties pie ārstniecības iestādes administrācijas. Jums ir tiesības iesniegt savu sūdzību konkrētās ārstniecības iestādes vadītājam un informēt viņu par nepilnībām, aprakstot konkrēto situāciju.

2. Ja radušās šaubas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti (piemēram, aizdomas par nepareizu vai nekvalitatīvi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu; ja rodas šaubas par pieprasītajiem maksājumiem vai arī par valsts garantētās ārstēšanas saņemšanas iespējām, t.i., netiek izskaidrotas iespējas saņemt budžeta apmaksātu ārstēšanu, maksājot tikai pacientu iemaksu) - jāvēršas Veselības inspekcijā

Veselības inspekcija nodrošina veselības aprūpes (medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes), sabiedrības veselības (epidemioloģiskās drošības, vides higiēnas, dzeramā ūdens, trokšņu) uzraudzību, veic kosmētikas līdzekļu, ķīmisko vielu un produktu, kā arī zāļu tirgus uzraudzību. Inspekcijas pārziņā ir arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēju un to sniegšanas uzraudzība, pārbaudot atbilstību normatīvajiem aktiem un līgumiem.

Veselības inspekcija gadījuma izskatīšanu uzsāk, saņemot personas rakstveida iesniegumu par problēmu.

  • Iesniegumā jānorāda iedzīvotāja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālrunis un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdzētu sazināties ar iesniedzēju.
  • Iesniegumā jāizklāsta problēmas būtība un jāmin konkrēti fakti (ārstniecības iestāde vai persona, ārstēšanās laiks vai apmeklējuma datums, kā arī vēlams pievienot visu informāciju, kas varētu būt noderīga lietas izskatīšanā, piemēram, izrakstus, konsultantu slēdzienus un čekus, kā arī rentgenogrammas, magnētiskās rezonanses (MTG) izmeklējumu rezultātus  un kompjūtertomogrammas (CT), kas atrodas pie pacienta u.c.)
  • Visu pārbaudei nepieciešamo dokumentāciju pieprasa Veselības inspekcija.
  • Klients saņem rakstveida atbildi Iesnieguma likumā noteiktajā termiņā, kas, atkarībā no pārbaudes apjoma, parasti ir līdz 30 dienām. Ja objektīvu iemeslu dēļ lietas izskatīšanā 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot, par to rakstveidā paziņo iesniedzējam.
  • Ziņas, kas iegūtas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi, ir konfidenciālas.

Veselības inspekcijas (VI) adrese: Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012 (pirms VEF tilta), tālrunis: 67081600, e-pasts: vi@vi.gov.lv, mājaslapas adrese: www.vi.gov.lvIedzīvotāji un citi interesenti var vērsties arī Veselības inspekcijas reģionālajās nodaļās.

3. Ja rodas šaubas par pieprasītajiem maksājumiem, par valsts garantētās ārstēšanas saņemšanas iespējām, kā arī netiek izskaidrotas iespējas saņemt valsts budžeta apmaksātu ārstēšanu maksājot tikai pacienta iemaksu, aicinām vērsties Nacionālajā veselības dienestā.

Nacionālajā veselības dienestā iedzīvotājiem ir iespēja zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 darbdienās no plkst. 8:30 līdz 12:30 un no 13:00 līdz 17:00, (piektdienās līdz 16:00), kā arī uz teritoriālajām nodaļām un saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram: 

  • Kā es varu piereģistrēties pie ģimenes ārsta? (zvanot pa šo tālruni var uzzināt ģimenes ārstus pie kā var reģistrēties, operatores arī pēc iedzīvotāja dzīvesvietas norādīs tuvāko ģimenes ārstu)
  • Cik man jāmaksā pacienta iemaksa? Vai ārsts man nav paprasījis par daudz? (saņemot ārstēšanu kādā no ārstniecības iestādēm pacientiem ir iespēja pārliecināties vai samaksātā naudas summa atbilst valsts noteiktai pacienta iemaksai)
  • Vai man pienākas kompensējamās zāles?
    (nosaucot konkrētu zāļu nosaukumu pacientiem ir iespējā pārliecināties vai medikamenti ir Kompensējamo zāļu sarakstā, vai attiecīgās zāles tiek kompensētas pie konkrētas diagnozes).
  • Kā var saņemt atbrīvojumu no pacienta iemaksām?
    (ja iedzīvotājs vienā ārstēšanās reizē slimnīcā ir veicis pacienta iemaksu 355,72 euro un pacienta veikto iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā ir 569,15 euro, līdz gada beigām iedzīvotājs var saņemt atbrīvojumu no turpmākām pacientu iemaksām)
  • Kā pieteikties un kā var saņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)? 
    (sīkāk tiks paskaidrots kā var pieteikties EVAK saņemšanai un cik ilgā laikā to ir iespējams saņemt)
  • konsultācijas par Ārstniecības riska fondu

4. Ja ārstniecības personas darbā tiek saskatīta noziedzīga rakstura pazīmes (piemēram, izspiešana) vai arī ārstniecības persona pacientam tieši vai netieši ir izteikusi mājienus par neoficiālu maksājuma nepieciešamību (arī tā saucamās pateicības), ir jāvēršas tiesībsargājošām institūcijās, kas nodarbojas ar šādu jautājumu izskatīšanu, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sniedz informāciju par iespējām ziņot par korupciju.