Jūs atrodaties šeit: Tava veselība > Neatliekamā medicīniskā palīdzība
Neatliekamā medicīniskā palīdzībaKas jāsaka, izsaucot "ātro" palīdzību!

Neatliekamā medicīniskā palīdzība

18.04.2017

Jebkurā veselības pasliktināšanās gadījumā cilvēkam būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Tomēr ir brīži, kad veselība negaidīti strauji pasliktinās un palīdzēt sākotnējā stāvokļa atgūšanā var tikai kvalificēts neatliekamēs medicīniskās palīdzības (NMP) mediķis. Tāpēc šoreiz par to, kad, kā un kāpēc vērsties pie NMP brigādes jeb „ātrās palīdzības” mediķiem.

Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta palīdzība jālūdz gadījumos, kad pēkšņi un negaidīti radušies dzīvību un veselību apdraudoši traucējumi, kad parādību spektrs ietver objektīvus simptomus. Piemēram, ja cilvēkam ir samaņas un apziņas traucējumi, straujas un pēkšņas hemodinamikas (asinsspiediena) svārstības, sirdsdarbības traucējumi ar pēkšņām ritma un frekvences izmaiņām vai sāpēm, objektīvi elpošanas traucējumi, elpas trūkums, pēkšņas asas sāpes vēderā u.c., taču šos objektīvos sindromus ārstniecības persona var noteikt tikai klātienē, nevis pa tālruni.

Ir gadījumi, kad par NMP sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem būs jāmaksā pēc iestādes noteiktā tarifa. Ministru kabineta noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizācijas un finansēšanas kārtība” ir definēti tie gadījumi, kad šī palīdzība tiek definēta kā neatliekama un veselībai, dzīvībai bīstama. NMP brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos:

  • nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;
  • pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā;
  • pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud pacienta dzīvību;
  • sirds un asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;
  • perifēro asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;
  • centrālās vai perifērās nervu sistēmas saslimšanas, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi;
  • kuņģa vai zarnu trakta saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;
  • urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;
  • akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;
  • dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;
  • dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģijas reakcijas;
  • bronhiālās astmas lēkme;
  • dzemdētājas nogādāšana attiecīgajā ārstniecības iestādē;
  • ja veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešama pacienta neatliekama pārvešana pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma.

Šajos gadījumos NMP brigādes izbrauc nekavējoties un 75% gadījumu pilsētā nokļūst nelaimes vietā 15 minūtēs, bet lauku teritorijā 25 minūtēs. "Ātrās palīdzības" brigāde nogādā pacientu tuvākajā slimnīcā. Taču jāatceras, ka „ātrās palīdzības” mediķi neizraksta medikamentu receptes, neizsniedz darba nespējas lapas, kā arī to rīcībā nav medikamentu, izņemot tos, kuri nepieciešami tūlītējai palīdzības sniegšanai.

Kā var izvērtēt vai dzīvībai un/vai veselībai draud briesmas:

Saņemot zvanu ar neatliekamās palīdzības pieteikumu, attiecīgās NMP iestādes dežurējošā ārstniecības persona izvērtē saņemto informāciju, nosaka steidzamību, kādā tā sniedzama. Atsakot izsaukumu tajos gadījumos, kad cilvēka veselībai vai dzīvībai briesmas nedraud, tiek sniegta informācija par citām veselības aprūpes saņemšanas iespējām.

Uz „ātrās palīdzības” dispečera uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild skaidri un precīzi, koncentrējoties uz svarīgāko. Nedrīkst pārspīlēt sava vai sava tuvinieka veselības stāvokli, bet jāmēģina visu izskaidrot objektīvi. Ja situācija būs neskaidra, dispečers var jautāt padomu ārstam, pāradresējot zvanu. Jāuzsver, ka jebkurš NMP stacijas dispečers ir kompetents mediķis, lai pēc izsaucēja teiktā lemtu par brigādes nosūtīšanas pamatotību, taču precīzu saslimšanas cēloni neklātienē noskaidrot nav iespējams. To var izdarīt, vienīgi mediķis uz vietas, konstatējot visus apstākļos. Konsultējot pa tālruni, var nepareizi ieteikt terapiju, definēt saslimšanas cēloni un paredzēt tās gaitu. Tādēļ svarīgs ir ārstniecības personas klātbūtnes efekts, kad mediķis uz vietas izmeklē sirdzēju un izvērtē viņa veselības stāvokļa smaguma pakāpi.

Ja NMP brigāde uz izsaukumu netiks sūtīta, „ātrās palīdzības” dispečers ieteiks kā rīkoties šajā konkrētajā gadījumā – vērsties pie sava ģimenes ārsta, apmeklēt tuvāko dežūrārstu vai doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Arī pats zvanītājs var pie dispečera painteresēties par citām alternatīvām.

Ja pacientam jau vairākas dienas ir slikta pašsajūta, tā nav neatliekamā palīdzība, bet vispareizāk būtu meklēt sava ģimenes ārsta palīdzību vai vismaz konsultēties ar ārstu telefoniski, lai ārsts izvērtē vai nepieciešama mājas vizīte vai arī jāvēršas ārstniecības iestādē. Šādos gadījumos nav jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.