Jūs atrodaties šeit: Nozare
Jūs atrodaties šeit: Nozare

ES un veselība

27.08.2020

Mūsdienās, kad cilvēki regulāri ceļo no valsts uz valsti un no kontinenta uz kontinentu, infekciju slimību draudus nevar aizturēt vienas valsts robežās. Slimības, ko rada smēķēšana, nepietiekams uzturs vai piesārņojums, ir visu Eiropas Savienību (ES) valstu kopēja problēma. Vienotā tirgū zāļu un asins preparātu drošums ir kopīga atbildība. Lai gan par veselības aprūpi, galvenokārt, ir atbildīgas ES dalībvalstis, uz lielāko daļu veselības aizsardzības jautājumiem atmaksājas saskaņota ES reakcija.

Veselības programma:

ES no 2014. līdz 2020.gadam tērēs vairāk nekā 449,4 miljonus eiro gadā sabiedrības veselības programmu ietvaros paredzētu aktivitāšu realizācijai, kuras būs orientētas četros virzienos:

  • veselības veicināšana, slimību profilakse un atbalsts veselīgam dzīvesveidam ņemot vērā „veselība visās politikās” principu
  • ES iedzīvotāju aizsardzība pret pārrobežu veselības draudiem
  • inovatīvas, efektīvas un ilgtspējīgas veselības sistēmas
  • uzlabota pieeja labākiem un drošākiem veselības aprūpes pakalpojumiem

Šobrīd izstrādēs procesā ir Veselības programma jaunajam plānošanas periodam 2021-2027.gadam

Slimību profilakse un kontrole:

Kad draud pandēmija, ES izstrādā saskaņotu reakcijas plānu, kā tas tika darīts, piemēram, putnu gripas draudu gadījumā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs Stokholmā atklāj, izvērtē un sniedz informāciju par esošajiem un jauniem veselības apdraudējumiem. Tas sadarbojas ar valstu veselības aizsardzības organizācijām Eiropā izplatītu slimību uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmu izstrādē. Ātra rīcība var būt izšķirīga turpmākam rezultātam - vai izcelsies neliels uzliesmojums vai nopietna epidēmija.

Vide un veselība:

No vienas ceturtās daļas līdz vienai trešajai daļai no slimībām industriāli attīstītajās valstīs rodas vides faktoru ietekmē, tādēļ cilvēku veselība ir cieši saistīta ar vides stāvokli.

2019.gada 11.decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas Zaļais kurss” (paziņojums) un pozicionējusi to kā jaunu Eiropas Savienības izaugsmes stratēģiju. Zaļais kurss kā jauna izaugsmes stratēģija tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt ES dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vides apdraudējumiem un ietekmes. 

Smēķēšana un veselība:

ES aktīvi cīnās pret smēķēšanu. Kopš 2005.gada 1.augusta visā ES ir aizliegta lielākā daļa tabakas reklamēšanas veidu un tabakas ražošanas uzņēmumiem aizliegts sponsorēt pasākumus. ES noteikumi ierobežo piedevu un atkarību veicinošu vielu izmantošanu, nosaka obligātu brīdināšanu par ietekmi uz veselību, aizliedz maldinošus apgalvojumus un nosaka maksimālo pieļaujamo darvas, oglekļa monoksīda un nikotīna daudzumu cigaretēs.

Narkotikas un veselība:

ES rīcības plāns cīņai ar narkomāniju papildina ES tieslietu un iekšlietu politikas ietvaros īstenojamo cīņu pret narkotiku kontrabandu un ar narkotikām saistītiem noziegumiem. Ar secīgiem narkomānijas apkarošanas rīcības plāniem ES ar izglītošanu un informētības palielināšanu cenšas ievērojami samazināt nelegālo narkotiku, tostarp "ekstazi", kokaīna, heroīna un amfetamīnu, lietošanu, un apkarot ar narkomāniju saistītas slimības (piemēram, C hepatītu, tuberkulozi un HIV/AIDS), kā arī ar narkomāniju saistītus nāves gadījumus. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs Lisabonā ES un tās dalībvalstis nodrošina ar objektīvu, drošu un salīdzināmu informāciju par narkotikām un narkomāniju.

Droša medicīniskā aprūpe:

ES viens no pamatmērķiem veselības aprūpes jomā ir droša medicīniskā aprūpe atbilstoši vienādiem kvalitātes un drošības standartam visā ES. Tādēļ tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu:

  • drošas zāles un ātru informācijas izplatīšanu par jebkādām ar to lietošanu saistītām problēmām
  • vienkāršotas procedūras jaunu zāļu apstiprināšanai
  • zāļu retajām slimībām, kas nepieciešamas nelielos daudzumos, izstrādi
  • drošas medicīniskās ierīces, tādas kā - gūžas kaula implanti un kardiostimulatori

Vienots ES standarts ir noteikts asins un to preparātu, audu un šūnu un transplantācijai paredzēto cilvēka orgānu izmantošanai, izplatīšanai un uzglabāšanai. Noteikumi par audu un šūnu ziedošanu, iegādi un testēšanu, apstrādi, saglabāšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu ir vienādi visā ES. Pastāv arī viens tiesiskais regulējums attiecībā uz gēnu terapiju, somatisko šūnu terapiju un audu inženieriju. Nākamais solis ir standartu kopums donoru orgānu nekaitīguma un kvalitātes jomā. Komisija sekmē arī informētību par orgānu ziedošanu, lai nodrošinātu iespējas ES pilsoņiem, kuri vēlas ziedot, saņemt informāciju par ziedošanas iespējām, kā arī profilakses programmas tiem ES pilsoņiem, kuri savu vēlmi ziedot ir apliecinājuši darbībā.

Piekļuve medicīniskajai aprūpei visā ES:

Nebūtu saprotams, ja Eiropas Savienības pilsoņiem, izmantojot iespēju brīvi ceļot, dzīvot un strādāt jebkurā ES valstī, trūktu pārliecības par iespējām saņemt veselības aprūpi visā ES. Tādēļ ES veselības aprūpe ir viegli pieejama ikvienam, kurš saslimst, atrazdamies citā ES dalībvalstī, kas nav šīs personas mītnes valsts, vai kādā no Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalsts. Pateicoties Eiropas veselības apdrošināšanas kartei, darījumu ceļotājiem un tūristiem ir vieglāk īstenot šīs tiesības.