Izdrukāts no: http://www.vm.gov.lv/ttp://www.vm.gov.lv/lv/nozare/eez_un_norvegijas_finansu_instrumenti/

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti

24.05.2012

 

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas paplašināšanos 2004.gada 1.maijā un attiecīgā paplašināšanās līguma nosacījumiem Norvēģija, Lihtenšteina un Islande kā Eiropas ekonomikas zonas valstis, kas nav ES sastāvā, vēloties darboties kopējā ES tirgū, 2004.-2009.gadā sniegs finanšu palīdzību 1,17 miljardu EUR apmērā 13 ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai. 

Finanšu palīdzība būs pieejama divu jaunu finanšu instrumentu veidā:

  • Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments (turpmāk - EEZ finanšu instruments);
  • Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments (turpmāk - Norvēģijas finanšu instruments).

Abu finanšu instrumentu darbības termiņš ir 5 gadi, sākot no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim.

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un atbalstīt jaunās ES dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū.

Finansējuma avoti un apjoms     

Latvijai laika periodā no 2004.gada līdz 2009.gadam EEZ  un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros kopumā ir pieejami 53,7 miljoni EUR. No tiem aptuveni 4 miljoni EUR tiks novirzīti donorvalstīm finanšu instrumentu administrēšanas izdevumiem, projektu uzraudzības un novērtēšanas nodrošināšanai. Līdz ar to Latvijai izvirzīto prioritāšu īstenošanai pieejamais finansējums ir 49,7 miljoni EUR

Latvijai katru gadu ir iespējams saņemt 1/5 daļu no kopējās valstij piešķirtās summas. Ikgadējo finansējuma piešķīrumu iespējams pārcelt uz nākošo gadu, līdz ar to 2004. un 2005.gadā neizmantotais finansējums netiks zaudēts, bet gan novirzīts nākamajiem gadiem.

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu prioritārās sfēras

2004.gada 16.novembrī tika parakstīts Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā un 2004.gada 2.decembrī tika parakstīts Saprašanās memorands par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā. Abu Saprašanās memorandu B pielikumos ir noteiktas Latvijas Republikas nacionālās prioritātes abu finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā, tai skaitā veselības un bērnu aprūpes sfērā. Savukārt Saprašanās memorandu C pielikumos ir noteiktas īpašās atbalsta formas iespējamām grantu shēmām

  • Nacionālajām prioritātēm, kas noteiktas Saprašanās memorandos, atvēlētais finansējums veido 80% no Latvijai pieejamā kopējā finansējuma jeb 40 428 420 EUR. Minētais finansējums ir indikatīvi sadalīts starp prioritātēm un prioritātei "Veselība" pieejamā summa ir 3 947 224 miljoni EUR.  
  • Īpašajām atbalsta formām paredzētais procentuālais apjoms ir noteikts 2005.gada 8.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.852 "Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu" un kopā tas sastāda 20% no Latvijai pieejamā finansējuma jeb 9 302 898 EUR.

Prioritātēm un īpašajām atbalsta formām pieejamais finansējums procentos un absolūtajos skaitļos - skatīt šeit.

Katrai Saprašanās memorandu B pielikumos apstiprinātajai nacionālajai prioritātei ir noteikta atbildīgā nozares ministrija, tādējādi nodrošinot finanšu instrumentu ieviešanu atbilstoši nozares vajadzībām. Zem katras nacionālās prioritātes ir apstiprinātas konkrētajā prioritātē atbalstāmās apakšprioritātes, kas tika noteiktas saskaņā ar nozaru ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem un vienojoties ar donorvalstīm.

Arī katrai Saprašanās memorandu C pielikumos noteiktajai īpašā atbalsta formai ir noteikta par grantu shēmu atbildīgā iestāde. Tā, piemēram, NVO grantu shēmas atbildīgās iestādes funkcijas veic sabiedrības integrācijas fonds.

Veselības nozares prioritārās jomas un atbalstāmie pasākumi ir noteikti šādu nacionālo prioritāšu ietvaros - skatīt šeit.

Atbalstāmo projektu veidi

  • Individuālie projekti - projekti, kas tiek īstenoti atklāta konkursa ietvaros un kuriem no finanšu instrumentiem pieprasītais līdzekļu apjoms sastāda ne mazāk par 250 000 EUR.
  • Programmas (projektu grupa) - koordinēts atsevišķu projektu portfolio, kuru uzdevums ir sasniegt vienotus mērķus. 
  • Grantu shēma - fonds, kas izveidots ar skaidri noteiktu mērķi, nodrošinot atbalstu atsevišķām personām, organizācijām vai institūcijām. Grantu shēma ir paredzētas, lai atvieglotu projektu ieviešanu, kur katrs apakšprojekts vai gala saņēmējs ir pārāk neliels, lai to sākotnēji identificētu vai atsevišķi efektīvi administrētu.
    Programmas vai individuālo projektu atklātos konkursus ir paredzēts īstenot Saprašanās memorandos apstiprināto nacionālo prioritāšu ietvaros, savukārt grantu shēmas tiks īstenotas īpašo atbalstu formu ietvaros.

Veselības ministrija prioritātes "Veselība" ietvaros visu pieejamo finansējumu ir paredzējusi atvēlēt individuālajiem projektiem atklāto projektu konkursu ietvaros.

Iespējamie projektu pieteicēji

Projekta pieteicējs var būt jebkura  Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta juridiska persona, tai skaitā:

  • valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāde, tās institūcija vai aģentūra, 
  • valsts vai pašvaldības dibināta izglītības iestāde, valsts zinātniskā institūcija, valsts aģentūra, 
  • Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona - biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija, arodbiedrība vai kapitālsabiedrība.
Finansēšanas nosacījumi
  1. nepārsniedz 60 % no projekta attiecināmajām izmaksām (izņemot 2. un 3.punktā minētos gadījumus). Ja aktivitāte kvalificē?jama kā valsts atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantu, finanšu instrumenta līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt attiecīgo atbalsta intensitāti, kas noteikta konkrētam atbalsta veidam;
  2. nepārsniedz 85 %, ja ne mazāk kā 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām finansē no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, bet finanšu instrumenta līdzfinansējums sedz pārējās projekta attiecināmās izmaksas. Ja aktivitāte kvalificējama kā valsts atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantu, finanšu instrumenta līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt attiecīgo atbalsta intensitāti, kas noteikta konkrētam atbalsta veidam;
  3. ir lielāks par 1. un 2. punktā minēto līdzfinansējuma apmēru, bet nepārsniedzot 90 %, ja projekta iesniedzējs, kas sagatavojis projektu, lai atbalstītu biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju vai arodbiedrību aktivitātes, ir pieteicies uz abiem finanšu instrumentu līdzfinansējumiem vienlaikus. Šajā gadījumā projekta iesniedzējs sedz pārējās projekta izmaksas. Ja aktivitāte kvalificējama kā valsts atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantu, finanšu instrumentu līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt attiecīgo atbalsta intensitāti, kas noteikta konkrētam atbalsta veidam 

Projekta iesniedzējam ir jānodrošina projekta aktivitāšu priekšfinansēšana, jo abu finanšu instrumentu finansējums tiks izlietots pēc atmaksas principa, t.i., jau veiktu izdevumu atmaksai. Maksājumi par veiktajiem izdevumiem projekta ietvaros var tikt veikti kā vairāki starpposma maksājumi un noslēguma maksājums pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. 

Atsevišķos gadījumos var tikt akceptēts avansa maksājums 10% apmērā no projekta izmaksām, ja avansa nepieciešamību atbalstīs saņēmējvalsts un donorvalstis. Avansa maksājumam ir jābūt pamatotam projekta pieteikumā.

Valoda

Vēršam Jūsu uzmanību, ka visai sarakstei starp EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu donorvalstīm un Latvijas institūcijām jānotiek angļu valodā, tai skaitā projekta pieteikumam ir jābūt sagatavotam angļu valodā atbilstoši donorvalstu izstrādātajai pieteikuma veidlapai. Ja donorvalstīm nosūtāmie dokumenti ir latviešu valodā, tiem jābūt pievienotam tulkojumam angļu valodā.

EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu apstiprinātie projekti - skatīt šeit.

* Detalizētāka informāciju par finanšu instrumentiem, to ieviešanu reglamentējošajiem dokumentiem un nacionālajām prioritātēm ir pieejama finanšu instrumentu Latvijas mājas lapā - www.eeagrants.lv.

Mājas lapā šobrīd jau ir pieejama arī projekta pieteikuma veidlapas elektroniskā versija, kā arī vadlīnijas projektu pieteicējiem (Atklāto konkursu vadlīnijas, Individuālo projektu vadlīnijas, Projektu pieteikumu aizpildīšanas vadlīnijas, Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem (attaisnotie izdevumi), Maksājumu vadlīnijas, Publicitātes vadlīnijas u.c.)