Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes
Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes

Veselības ministrija rosina stingrāk ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un pieejamību

05.07.2019
700

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus. Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.

Šodien publiskajai apspriešanai Veselības ministrija nodod Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022.gadam.

Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumiem, ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū1.  Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un atlaidēm. Līdzīga prakse ir arī citās valstīs, piemēram, no pagājušā gada alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides reklāmas un alkohola reklāma sociālajos medijos. Arī Zviedrijā alkohola reklāma ir aizliegta radio un televīzijā2, savukārt Norvēģijā arī internetā3.

Plānā ir iekļauts arī rīcības virziens, kas paredz alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un stingrāku kontroli, piemēram, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās. Savukārt attiecībā uz kontroli plānots stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.

Tāpat ļoti būtiski ir paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību. Šobrīd narkoloģiskās palīdzības pieejamības sadalījums valstī nav vienmērīgs, jo lielākā daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē. Vienlaikus ir palielinājies pirmreizēji saslimušo skaits ar alkohola psihozi un citiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola lietošanas dēļ. Tāpat plānots strādāt, lai uzlabotu rehabilitācijas  pieejamību.

Vienlaikus būtiski ir skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu  kaitīgo ietekmi uz veselību, ko Veselības ministrija plāno turpināt darīt. Līdztekus izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu.

Ar Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022.gadam ir iespēja iepazīties šeit.

Statistika un problemātika:

Latvijā 2017. gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītiepotenciāli zaudētie mūža gadi5 vecuma grupā no 15 - 64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem6. Jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā 20 - 39 gadi) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no negadījuma iemesliem ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā. Turklāt jāatzīmē, ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.

Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem. 

Vienlaikus pēc Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskajiem datiem 2018.gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs – 13,2 litrus absolūtā alkohola7, kas pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.  

 


1Babor T. et.al. (2010). Alcohol: no ordinary commodity. Oxford University Press. WHO. Pan American Health Organization. 246 p.

2EUCAM. Sweden. http://eucam.info/regulations-on-alcohol-marketing/sweden/

3EUCAM. Norway. http://eucam.info/regulations-on-alcohol-marketing/norway/

4Tieši ar alkohola lietošanu saistīti šādi cēloņi: alkohola izraisīts pseido -Kušinga sindroms; psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ; nervu sistēmas deģenerācija alkohola dēļ; alkohola polineiropātija; alkohola kardiomiopātija; alkohola gastrīts; alkohola izraisītas aknu slimības, aknu fibroze, ciroze, hepatīti u.c.; alkohola izraisīts hronisks pankreatīts; etilalkohola, metanola vai neprecizēta alkohola izraisīta toksiska darbība; nejauša saindēšanās ar alkoholu.

5Potenciāli zaudētie mūža gadi līdz 64 gadu vecumam uz 100 000 iedzīvotājiem raksturo priekšlaicīgu mirstību, novēršamus nāves cēloņus, sociāli ekonomiskos zaudējumus.

6SPKC, Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā 2017.gadā. Tematiskais ziņojums.

7SPKC. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš. 2005.-2018.

 

 

 

Pieteikties jaunumiem sadaļai:   Aktualitātes > Preses relīzes