Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes
Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes

Plānots attīstīt māsas profesiju

11.04.2019
700

Lai paplašinātu māsu kompetenci un nodrošinātu plašākas darba iespējas, plānots mainīt izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai. Paredzot 4 gadu pilna laika klātienes studijas, mērķis ir nodrošināt, ka izglītības iestādes sagatavo māsas, kuras ir tiesīgas pilnvērtīgi strādāt Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

To paredz šodien, 11.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izskatītais konceptuālais ziņojums par māsu profesijas turpmāko attīstību.

Māsām, kas veido lielāko veselības aprūpes speciālistu grupu visās valstīs, ir centrālā loma drošu, kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Statistikas dati liecina, ka māsu skaits Latvijā jau ilgstoši ir nepietiekams, bet pēdējo 10 gadu laikā reģistrētu strādājošu māsu skaits sarucis aptuveni par 21%. Vienlaikus nenotiek paaudžu nomaiņa māsas profesijā. Latvijā ir reģistrētas 18882 māsas, taču tikai 8460 māsas strādā māsas profesijā, turklāt pēc Latvijas Māsu asociācijas (LMA) aplēsēm aptuveni 40% strādājošo māsu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tajā pašā laikā no 250 absolventiem gadā aptuveni tikai 60 māsas uzsāk darbu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs. Rezultātā šobrīd slimnīcās trūkst ap 1500 māsu.

Mūsdienās māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot no māsas tādas papildus kompetences, kā spēju patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt.

Šobrīd divpakāpju izglītības sistēma māsas kvalifikācijas iegūšanai ir nesamērīga un rada slogu māsām, jo pēc koledžas beigšanas nepieciešams turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu kādu no pamatspecialitātēm. Sarežģīts un neelastīgs ir arī pārkvalifikācijas process, kas neveicina māsas uzsākt un turpināt profesionālo darbību veselības nozarē. Analizējot situāciju kopīgi ar LMA, secināts, ka šobrīd gan izglītības iegūšanas procesu, gan māsas mobilitāti profesijā ir nepieciešams uzlabot.

Paskaidrojot sīkāk, patlaban, absolvējot medicīnas koledžu, persona iegūst kvalifikāciju “māsa” un pēc tam reģistrējoties Ārstniecības personu reģistrā iegūst prakses tiesības strādāt māsas profesijā. Bet, lai māsa patstāvīgi varētu strādāt ārstniecības iestādē noteiktā profilā, piemēram, terapijā, ķirurģijā vai strādāt ģimenes ārsta praksē, māsai ir papildus nepieciešams attiecīgās specialitātes sertifikāts.

Specialitātes sertifikātu māsa iegūst pēc koledžas (3 gadu izglītība) vēl vienu gadu mācoties augstskolā. Līdz ar to arī šobrīd kopējais apmācību ilgums ir 4 gadi, kad māsa divreiz iestājas izglītības iestādē, divreiz raksta kvalifikācijas darbu un divreiz absolvē. Papildus jāatzīmē, ja māsa šobrīd vēlas strādāt cita profila nodaļā, viņai jāiegūst patstāvīgas prakses tiesības attiecīgajā specialitātē. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams vēl vienu gadu mācīties augstskolā pilna laika studijās (atkal iestāšanās augstskolā, studijas, kvalifikācijas darba izstrāde), ko praktizējošai māsai ir grūti īstenot.

Līdz ar to VM saredz nepieciešamību jau māsas profesijas pamatizglītībā ietvert padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, piemēram, terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē. (Šobrīd tās apgūst papildu 1 gadu mācoties augstskolā). Tas nozīmē, ka māsas kvalifikācija tiktu īstenota tikai otrā līmeņa augstākā izglītības 4 gadu pilna laika studiju programmā, līdz ar to nodrošinot profesijas pilnvērtību, viengabalainību un mobilitāti darba tirgū. Plānotās izmaiņas nodrošinās, ka persona pēc māsas (vispārējās māsas) kvalifikācijas iegūšanas un secīgi tam reģistrējoties Ārstniecības personu reģistrā iegūst prakses tiesības profesijā, kas turpmāk dos iespēju patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē.

Reformas rezultātā māsām būtu viens izglītības process - vienreiz iestājās, vienreiz iesniedz dokumentus, vienreiz maksā par iestāšanos, vienreiz izstrādā kvalifikācijas darbu. Tāpat būtu vienkāršota specializācijas iegūšana - praktizējošās māsas neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības (māsu skolas, koledžas, augstskolas) turpmāk nepieciešamās zināšanas specialitātē varētu apgūt profesionālajā pilnveidē. Tas nozīmē, ka vairs nebūtu papildus jāmācās augstskolā, lai iegūtu tiesības strādāt specialitātē. Tāpat vairs netiktu piemērots sertifikācijas un resertifikācijas process, kā arī māsas varētu vienkāršāk mainīt profilu, kurā strādā.

Jāatzīmē, ka māsām, kuras šobrīd jau strādā veselības aprūpē, nebūs papildu zināšanas jāapgūst augstskolā. Tāpat kā līdz šim gan reģistrētas, gan sertificētas māsas pilnveidos savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības programmās. Līdz ar to piecu gadu laikā iegūstot nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu, māsa tiks pārreģistrēta kā Vispārējās aprūpes māsa.

Ieguvēji būtu arī ārsti, piemēram, ģimenes ārstu praksēs māsas ar nepieciešamajām kompetencēm vairāk iesaistītos pacientu aprūpē, tādejādi atslogojot ģimenes ārsta darbu. Savukārt pacientiem būtu pieejamāka, kvalitatīvāka un drošāka aprūpe, jo ne tikai palielinātos  māsu skaits, bet augstāka būtu arī māsu kompetence.

Nākošais solis ir līdz 2020.gada 31.decembrim veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, (reģistrs, kompetences), izstrādāt izglītības programmas un aktualizēt augstākās izglītības 2.līmeņa studiju programmas. Studijas pēc jaunās sistēmas varētu tikt uzsāktas 2022./2023. studiju gadā.

Pieteikties jaunumiem sadaļai:   Aktualitātes > Preses relīzes