Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes
Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes

VM piedāvā papildināt pamata grozu ar valsts prioritārajām programmām, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīvildzi

05.07.2018
700

5.jūlijā preses konferencē veselības ministre Anda Čakša iepazīstināja ar izmaiņām medicīniskās palīdzības minimumā jeb pamata grozā, kas paredz, ka tas tiks pilnveidots un papildināts ar valsts prioritārajām programmām – onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu un programmu sirds un asinsvadu slimību agrīnu diagnostiku. Šāds papildinājums veikts ar mērķi paaugstināt Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi. 

Ieviešot veselības apdrošināšanas sistēmu, paredzēts, ka sākot ar 2019.gadu valsts apmaksātu veselības aprūpi varēs saņemt apdrošinātās personas. Sistēma būs taisnīgāka un izdevīgāka tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un legāli strādā Latvijā, un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
 
Jau ziņots, ka personas, kuras ietilpst kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām*, kā arī legālie darba ņēmēji, kuri veic sociālās iemaksas, valsts automātiski apdrošina un šiem cilvēkiem tiek nodrošināts pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs. Savukārt pamata grozu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa. 
 
Medicīniskās palīdzības minimumā jeb pamata grozā ietilpst:
Neatliekamā medicīniskā palīdzība – NMPD, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, SMPP, stacionāri. Neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcā līdz dzīvības briesmu novēršanai;
grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība;
valsts organizētais vēža skrīnings
hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas un perioneālās dialīzes procedūras (procedūras pacientiem ar nieru mazspēju);
ģimenes ārsta aprūpe – profilaktiskās apskates, vakcinācija, mājas vizītes atbilstoši MK noteiktajai kārtībai;
ģimenes ārsta praksē veiktās manipulācijas;
diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu – ģimenes ārstam ir tiesības nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un laboratoriskajām analīzēm, kuru rezultātu izvērtēšana ir ģimenes ārsta kompetencē;
ārstniecība, tai skaitā kompensējamās zāles personām ar psihisku slimību, atkarībām, onkoloģiju, cukura diabētu, infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi;
onkoloģija – tai skaitā “zaļais koridors”, ārstēšana, medikamentu kompensācija, medicīniskā rehabilitācija;
programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
 
Savukārt pilnajā pakalpojuma grozā ietilpst:
primārā aprūpe – tai skaitā zobārstniecība bērniem līdz 18 gadu vecuma un atsevišķām iedzīvotāju grupām atbilstoši MK noteikumos noteiktajam;
veselības aprūpe mājās;
vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība – tai skaitā sporta ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, medicīniskā apaugļošana, redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšana bērniem;
laboratoriskie un diagnostiskas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu;
ārstniecība dienas stacionārā;
ārstniecība stacionārā – tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumi traumatoloģijā un ortopēdijā (traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšana, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis traumatologs-otropēdu konsīlijs, endoprotezēšanas operācijas u.c.), orgānu un audu transplantācija noteiktā apmērā;
medicīniskā rehabilitācija;
kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces;
izdevumu atlīdzība par citās ES un EEZ valstīs saņemtu ārstniecību;
psihoterateipiskā un psiholoģiskā palīdzība – tai skaitā metadona terapijas kabinetos sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi noteiktos gadījumos.
 
Savukārt, personām, kuras vēlas saņemt valsts veselības apdrošināšanu, bet neveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, valsts piedāvā īpašus nosacījumus, lai pievienotos: 
 
2018.gadā – 1% no minimālās mēneša darba algas jeb 51,6 eiro
2019.gadā – 3% no minimālās mēneša darba algas jeb 154,8 eiro
2020.gadā – 5% no minimālās mēneša darba algas jeb 258 eiro
 
Būtiski, veicot iemaksas, ievērot šādu kārtību, pretējā gadījumā personai, kura izvēlās pievienoties vēlāk, jāmaksā par iepriekšējiem 2 gadiem. Piemēram, Igaunijā šāds maksājums par vienu gadu ir aptuveni 1500 eiro.
 
Izstrādātais  Ministru kabineta noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Ministru kabinetā. 
 
*Valsts apdrošinātās iedzīvotāju grupas: 
1)bērni vecumā līdz 18 gadiem;
2) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
3) personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie;
4) bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;
5) orgānu donori;
6) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;
7) personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;
8) personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
9) viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;
10) personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
11) personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
12) pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
13) personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;
14) personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte;
15) personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte;
16) personas, kuras sasniegušas likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
17) personas, kuras saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju;
18) politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
19) tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros;
20) personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa. Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām;
21) personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
 
Prezentācija no preses konferences pieejama šeit.
 

Pieteikties jaunumiem sadaļai:   Aktualitātes > Preses relīzes