Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes
Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes

Apstiprināts plāns onkoloģijas pacientu aprūpes uzlabošanai

30.05.2017
700

30.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam. Plāns ir izstrādāts ar mērķi uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti un paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību. 

“Latvijā ir augsti mirstības rādītāji no ļaundabīgajiem audzējiem – ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis. Stājoties ministres amatā, onkoloģijas pacientu aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu izvirzīju par prioritāti. Jau kopš pagājušā gada esam ieviesuši “zaļo koridoru” primārajiem izmeklējumiem aizdomu par ļaundabīgu audzēju gadījumā savlaicīgākas izmeklēšanas un ārstēšanas uzsākšanai pie 11 izplatītākajām vēža lokalizācijām, bet sākot ar šo gadu esam noteikuši kārtību ļaundabīgo audzēju sekundārajiem diagnostikas algoritmiem. Izstrādātais plāns veselības aprūpes uzlabošanā onkoloģijas jomā visaptveroši risinās onkoloģisko saslimšanu profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas jautājumus,” norāda veselības ministre Anda Čaksa.

Plāna mērķi paredzēts sasniegt, mazinot riska faktoru izplatību, uzlabojot organizēta vēža skrīninga koordināciju un uzraudzību; uzlabojot agrīnu diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu; medikamentu pieejamību; medicīnisko rehabilitāciju un paliatīvo aprūpi. Lai novērstu un samazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību un veicinātu veselīgus paradumus sabiedrībā, ir jāsamazina atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība, ultravioletā starojuma iekārtu izmantošanas samazināšana (īpaši agrīnā vecumā), kā arī jāturpina veicināt veselīga dzīvesveida izplatību sabiedrībā. Slimību profilakses un veselības veicināšanas nolūkos plānots īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības mazināšanai; pasākumus par onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu; kā arī sniegt atbalstu personām cīņā ar atkarībām un īstenot citas aktivitātes.

Jāatzīmē, ka, lai gan kopš 2009.gada Latvijā tiek īstenota valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma jeb vēža skrīnings, atsaucība dalībai vēža skrīningā būtiski atpaliek no Eiropas rekomendācijās par vēža skrīningu noteikto minimālo atsaucības rādītāju (zarnu vēža skrīnings - 45%; krūts vēža skrīnings - 70-75% no uzaicināto sieviešu skaita). Šī iemesla dēļ ir jāveicina sabiedrības izpratne par skrīninga nozīmi un pozitīvajiem ieguvumiem. Problēmas skrīninga efektivitātē rada arī apstāklis, ka valsts organizētā skrīninga programmā nav ieviesta skrīninga pakalpojumu kvalitātes kontrole un uzraudzība, kā arī iztrūkst sistemātiska kontrole visos skrīninga etapos un nav izveidota vienota skrīninga datu platforma, kas ļautu analizēt skrīninga efektivitāti. Līdz ar to tiks izstrādāta skrīninga pakalpojumu kvalitātes kontroles un uzraudzības sistēma, ņemot vērā Eiropas vadlīnijas dzemdes kakla vēža, krūts vēža un kolorektālā vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanai; izglītotas ārstniecības personas organizēta skrīninga jautājumos; veicināta sabiedrības izpratne par skrīninga būtību un pozitīvajiem ieguvumiem un veikti citi pasākumi.

Lai uzlabotu onkoloģisku pacientu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, paredzēts veikt pasākumus agrīnas diagnostikas, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas jomā, - veicinot veselības profilaktisko pārbaužu efektivitāti; uzlabojot agrīnu ļaundabīgo audzēju diagnostiku primārās un sekundārās aprūpes līmenī; uzlabojot pieejamību nepieciešamajām papildu konsultācijām, izmeklējumiem un konsīlijiem onkoloģisko slimību pacientiem; izstrādājot ķirurģisko pakalpojumu kvalitātes un drošības prasības; pilnveidojot patoloģijas izmeklējumus onkoloģijā; nodrošinot multidisciplināru pieeju onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē, izstrādājot pacienta „ceļa karti”, ietverot diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu un īstenojot citus būtiskus pasākumus.

Plānā skaidrots, ka nepietiekamais finansējuma apjoms zāļu nodrošināšanai onkoloģiskajiem pacientiem veicina to, ka viss ietaupījums tiek izlietots pacientu nodrošināšanai ar kompensējamo zāļu sarakstā esošajām zālēm, līdz ar to ir apgrūtinātas iespējas paplašināt jau esošo zāļu kompensāciju citiem vēža veidiem vai stadijām vai iekļaut kompensācijas sistēmā jaunas zāles. Tāpat jāatzīmē, ka daļai onkoloģisko pacientu kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles nesniedz vēlamo rezultātu, līdz ar to pakalpojuma pieejamības uzlabošanai ir izvērtējama personalizētās medicīnas principu, t.sk. valsts apmaksātās biomarķieru noteikšanas, ieviešana.

Tāpat identificēts, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas iespējas ir ierobežotas, savukārt situācija paliatīvajā aprūpē tikai daļēji atbilst paliatīvās aprūpes pakalpojuma definīcijai, un šajā jomā ir nepieciešami kompleksi uzlabojumi, jo pacientu skaits, kam ir nepieciešama šī aprūpe, pieaug. Lai uzlabotu medicīniskās rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem, paredzēts īstenot šādus pasākumus: izstrādāt valsts apmaksāto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu onkoloģiskajiem pacientiem; uzlabot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju zināšanas un prasmes darbā ar onkoloģisko slimību pacientiem; attīstīt un pilnveidot paliatīvās aprūpes pakalpojumu jomu, uzlabojot pakalpojuma pieejamību, kvalitāti un aprūpes nepārtrauktību; pilnveidot paliatīvās aprūpes pakalpojumu bērniem; uzlabot bērnu paliatīvās aprūpes mobilo pakalpojumu pieejamību u.c. 

Lai īstenotu iepriekšminētos pasākumus,  2018.gadā  būs nepieciešami papildu 47,4 milj.eiro, 2019.gadā – 41,3 milj.eiro, bet 2020.gadā – 46,6 milj.eiro.

Pieteikties jaunumiem sadaļai:   Aktualitātes > Preses relīzes