Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes
Jūs atrodaties šeit: Aktualitātes > Preses relīzes

Informācija par veselības ministra dalību ES ministru padomē

01.06.2004
01.06.2004 - Veselības ministrs Rinalds Muciņš šodien ir devies uz Luksemburgu, kur no 2.jūnija līdz 3.jūnijam notiek Eiropas Savienības Nodarbinātības, Sociālās politikas, Veselības un Patērētāju lietu ministru padome. Kopš Latvijas kļūšanas par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, šī ir pirmā ministru padome, kurā ar balsstiesībām piedalās arī veselības ministrs. Līdz šim šajās padomes sēdēs Latvija piedalījās novērotāja statusā.

elības ministrs. Līdz šim šajās padomes sēdēs Latvija piedalījās novērotāja statusā.

Ministru padomē tiks skatīti vairāki jautājumi, kas ir Veselības ministrijas kompetencē ? sirds veselības veicināšana, e-veselības projekti, brīvā pacientu kustība, jautājumi par alkohola lietošanas ierobežošanu, par bērnu astmu, jautājumi par iekšējā tirgus pakalpojumiem un citi.

  • Padomes secinājumu projekts par sirds veselības veicināšanu.

Latvija atbalsta Padomes secinājumu projekta pieņemšanu, jo tas saskan ar mūsu valsts sabiedrības veselības politikas dokumentos definētajiem mērķiem samazināt sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaitu un veikt profilakses pasākumus šīs problēmas risināšanai. Latvijas Sabiedrības veselības stratēģijā 2002.-2010.gadam ir noteikts, ka līdz 2010.gadam vismaz par 20% jābūt samazinātai par 65 gadiem jaunāku cilvēku mirstībai asinsrites sistēmu slimību dēļ. Lai arī kopš 1994.gada mirstība no asinsrites sistēmas slimībām un ārējiem cēloņiem Latvijā ir mazinājusies, tā joprojām ir augsta. 2001.gadā kā nāves cēlonis sirds un asinsvadu slimības ir bijušas vēl biežāk nekā 2000.gadā (no 10 000 iedzīvotājiem 2001.gadā 782,9 gadījumi, 2000.gadā ? 752,9).

  • Par Eiropas Komisijas ziņojumu saistībā ar e-Veselības projektiem.

Latvija pieņem zināšanai Eiropas Komisijas ziņojumu par e-Veselību un Eiropas Padomes secinājumu projektu par e-Veselību, kas palīdzēs sekmēt un uzlabot iedzīvotāju veselību un paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti.
Šobrīd Latvijā nav izstrādāts vienots politikas plānošanas dokuments e-Veselības jomā, kurā būtu noteikti rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti e-Veselības attīstībā. Veselības ministrija pagājušā gada novembrī ir izveidojusi darba grupu e-Veselības pamatnostādņu izstrādāšanai. Izstrādātās pamatnostādnes Ministru kabinetā ir plānots iesniegt līdz šā gada 1.oktobrim.

  • Padomes secinājumu projekts par Kopienas pandēmijas gatavības plānu.

Latvija atbalsta Eiropas Padomes secinājumā pausto nostāju, ka gripas pandēmijas (gripas epidēmijas galējais variants, kas apņem visu pasauli) gatavības plānam ir jābūt katras dalībvalsts prioritātei, jābūt starpvalstu sadarbībai šī plāna izstrādē un realizācijā, kā arī, ka gripas pandēmijas plāns jāizstrādā konkrētas valsts apstākļiem, tas regulāri jāpārskata un jāizvērtē.
Latvijas patlaban ir uzsākusi darbību, lai izstrādātu gripas pandēmijas gatavības plānus, jo ņemot vērā Latvijas starptautiskos tūrisma un tirdzniecības sakarus ar citām Eiropas un pasaules valstīm, pandēmija var nopietni apdraudēt arī Latvijas iedzīvotājus.

  • Padomes secinājumu projekts par pacientu mobilitāti un veselības aprūpes attīstību ES.

Latvija atbalsta Eiropas Komisijas ziņojumos sniegtos priekšlikumus, kā arī priekšlikumu par Eiropas Padomes augsta līmeņa komitejas (foruma) izveidi, ja tam ir pietiekams tiesiskais pamats. Šī komiteja adekvātā kompetences līmenī palīdzētu pilnveidot dalībvalstu sadarbību pacientu mobilitātes jautājumu risināšanā.
Mūsu valsts normatīvie akti visumā atbilst brīvas pacientu kustības nodrošināšanai starp ES dalībvalstīm. Latvijai ir piešķirts pārejas periods līdz 2005.gada 1.jūlijam Eiropas Veselības apdrošināšanas karšu ieviešanai.

  • Padomes secinājumu projekts par alkoholu un jauniem cilvēkiem.

Latvija piekrīt padomes sagatavotajam projektam un atbalsta tā pieņemšanu.
Latvijas sabiedrības veselības stratēģijas viens no mērķiem nosaka līdz 2010.gadam būtiski samazināt alkohola, narkotiku un tabakas kaitīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Latvijā pēdējo gadu laikā ir vērojama pieaugoša tendence alkohola lietošanā skolas vecuma bērniem. Narkoloģijas valsts aģentūras dati liecina, ka pusaudžu skaits, kuriem diagnosticēta alkohola kaitējoši pārmērīga lietošana (alkohola intoksikācija) ik gadus pieaug. 2003.gadā bija 488 šādi gadījumi, 2002.gadā ? 432, 2001.gadā ? 315, 2000.gadā ? 345. No 488 gadījumiem 2003.gadā 24% ir bērni līdz 15 gadu vecumam, bet 76% pusaudži (15-17 gadus veci jaunieši). Pēc pašreizējās situācijas, PVO noteiktā prioritāte Sabiedrības veselības stratēģijā ir samazināt jauniešu riskantu uzvedības veidu, narkotiku un alkohola lietošanu, bērnos un jauniešos veicināt labas iemaņas un spējas izdarīt veselīgas izvēles.

  • Padomes secinājumu projekts par bērnu astmu.

Latvija atbalsta šo Padomes secinājumu projektu, jo tas atbilst Sabiedrības veselības stratēģijā paustajiem mērķiem. Mūsu valsts atbalsta pētījuma veikšanu par astmu izraisošiem faktoriem bērniem. Latvija arī atbalsta 4.Eiropas ministru konferencē, kas jūnijā notiks Budapeštā, plānoto Eiropas rīcības plāna par bērnu vidi un veselību parakstīšanu.
Sabiedrības veselības stratēģijā ir noteikts, ka līdz 2010.gadam ir jāuzlabojas visu skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselībai. Latvijā jau 1997.gadā ir pieņemts Vides veselības rīcības plāns, kurā jau pievērsta uzmanība daudzu vides riska faktoru kaitīgās ietekmes mazināšanai.

  • Progresa ziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu par uzturvērtības un veselības paziņojumu norādi pārtikas preču marķējumā.

Latvija Padomes progresa ziņojumu pieņem zināšanai. Mūsu valsts atbalsta regulas projektu, jo tā pieņemšana uzlabos patērētāju aizsardzības līmeni, nodrošinot patiesu un salīdzināmu informāciju pārtikas preču marķējumā un reklāmā, lai patērētāji iepērkoties varētu veikt pamatotu un veselīgāku izvēli. Latvija var atbalstīt viedokli par regulas projekta darbības sfēras noteikšanu, piemēram, veselības paziņojumu aizliegšana bērniem paredzētām pārtikas precēm. Sevišķi nebūtu pieļaujams, ka veselības marķējums būtu uz tām bērniem paredzētajām pārtikas precēm, kurās ir augsts tauku saturs vai paaugstināts cukura un sāls daudzums. Latvija arī piekrīt, ka autorizācijas procedūrai būtu jābūt tādai, kas pēc iespējas mazāk ierobežo uzņēmēju darbību, kā arī piekrīt pārejas perioda noteikšanai tirdzniecības zīmoliem.
Latvijā šis jautājums nav atsevišķi regulēts. Pamatprasības marķējumam, kas attiecas arī uz pārtikas precēm, ir noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Pārtikas aprites uzraudzības likumā, bet specifiskākas prasības pārtikas preču marķējumam un enerģētiskās un uzturvērtības norādes ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos šPārtikas preču marķēšanas noteikumi".

  • Priekšlikums Eiropas Parlamentam ES Padomes direktīvai par iekšējā tirgus pakalpojumiem.

Latvija šo direktīvu neatbalsta vairāku iemeslu dēļ:

  • apšaubāma ir veselības aprūpes pakalpojumu (VAP) iekļaušana direktīvas špakalpojumu" definīcijā, jo pēc būtības VAP nav ekonomiska aktivitāte. To arī pamato fakts, ka VAP vairumā gadījumu ir publiski finansēti, to sniegšana ietverta dalībvalstu pamattiesībās, kas apgrūtina uzņēmējdarbības principu piemērošanu šai nozarei.
  • attiecībā uz pakalpojuma izcelsmes valsts principa ieviešanu, šis princips nav piemērojams veselības aprūpei, jo faktiski, novēršot ārzemju pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju, nosaka ārzemnieku privileģēšanu attiecīgā dalībvalstī.

Kamēr Latvijā nav pieņemts Pacientu tiesību aizsardzības likums, pacientu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus regulē Ārstniecības likums. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību mūsu valstī nosaka Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumi Nr.13 šVeselības aprūpes finansēšanas noteikumi".

Veselības ministrija savas kompetences jautājumus Latvijas pozīcijai dalībai Eiropas Savienības Nodarbinātības, Sociālās politikas, Veselības un Patērētāju lietu ministru padomē ir saskaņojusi Ministru kabinetā.

Pieteikties jaunumiem sadaļai:   Aktualitātes > Preses relīzes