Izdrukāts no: http://www.vm.gov.lv/ttp://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/182_par_streika_prasibu_izpildi/

Par streika prasību izpildi

 
02.12.2003

Kopš Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība valdībai izvirzīja streika prasības, ir pagājis vairāk nekā gads. Streika prasības ir uzskaitītas 2002.gada 26.jūlija Ministru kabineta rīkojumā Nr.401 šPar streika prasību izpildi". Ņemot vērā pēdējā laika notikumus, Veselības ministrija sniedz informāciju par rīkojumā minēto streika prasību izpildi.

nformāciju par rīkojumā minēto streika prasību izpildi.

Arodbiedrības prasība ? noteikt veselības aprūpi par prioritāru nozari valstī un vidējā termiņā nodrošināt veselības aprūpei paredzētā budžeta rādītāju atbilstību attiecīgajiem Eiropas Savienības valstu rādītājiem ? ir izpildīta. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 10.janvāra rīkojuma Nr.7 2.punktā izvirzītajam uzdevumam ? noteikt veselības aprūpi par prioritāru nozari valstī, 2003.gada valsts budžeta preambulas 27.pantā ir iekļauta norma, kas paredz grozījumos likumā šPar valsts budžetu 2003.gadam" noteikt veselības aprūpi kā prioritāti. Šī norma attiecas uz valsts budžetā papildus piešķirtajiem 12,9 miljoniem latu.

Šis budžeta pieaugums ļāva no šā gada 1.septembra palielināt medicīnas darbinieku vidējo darba samaksu vidēji par 25 latiem ? no 151 lata līdz 175 latiem. Savukārt gada nogalē, no šā gada novembra medicīnas darbinieku vidējā darba samaksa tika paaugstināta no vidēji 175 latiem līdz vidēji 190 latiem. Tātad, veicot medicīnas darbinieku darba samaksas paaugstināšanu, paredzēts, ka šā gada nogalē ārsti saņemtu vidēji par 76,53 latiem lielāku darba samaksu, vidējais medicīniskais personāls ? vidēji par 44 latiem, jaunākais medicīniskais personāls ? vidēji par 16,68 latiem. VM atgādina, ka šajā vidējā darba samaksā ir iekļautas arī piemaksas par darbu nakts stundās, par darbu brīvdienās utml.

Arodbiedrību prasība par normālā saīsināta darba laika noteikšanu medicīnas darbiniekiem arī daļēji ir izpildīta. Ministrija jau informēja, ka 2003.gadā savu iespēju robežās ir izdarījusi visu, lai apmierinātu medicīnas darbinieku arodbiedrības prasības, tajā skaitā arī par saīsinātā darba laika, 38,5 stundas nedēļā, piemērošanu medicīnas darbiniekiem. To apliecina 2002.gadā izstrādātie Ministru kabineta "Noteikumi par medicīnas un sociālas aprūpes darbinieku normālo saīsināto darba laiku", kurus Veselības ministrija noteiktā kārtībā virzīja izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabinetā, tomēr Finanšu ministrijas iebildumu dēļ tos neizdevās saskaņot.

No 2004.gadam veselība aprūpes budžeta 241 miljona lata, 91 miljons latu jeb 38% pieredzēti medicīnas darbinieku darba samaksai. Jau informējām, ka 2004.gada budžetā nav pieredzēts finansējums, lai līdzvērtīgi samaksātu medicīnas darbiniekiem par saīsinātu darba laiku.

Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka lai valsts apmaksātu medicīnas darbinieku saīsināto darba laiku, katru gadu papildus būtu nepieciešami apmēram 1,5 miljoni. Pašlaik Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra gatavo pašreizējai situācijai aktualizētos datus. Ņemot vērā vairākus apstākļus un esošās iespējas, jautājumu par saīsinātā darba laika noteikšanu medicīnas darbiniekiem varētu sākt risināt, plānojot 2005.gada valsts budžetu.

Arodbiedrībām aktuālie jautājumi par saīsinātās darba nedēļas piemērošanu un darba samaksas palielināšanu medicīnas darbiniekiem tika pārrunāts arī Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē (NTSP), kur par primāro tomēr tika atzīta darba samaksas paaugstināšana.

Veselības ministre Ingrīda Circene pārrunās ar arodbiedrību vairākkārt ir uzsvērusi, ka vienlaikus nav iespējams paaugstināt darba samaksu un noteikt saīsināto darba laiku. Sarunās ar arodbiedrību, pirms septembra darba samaksas palielinājuma līdz vidēji 175 latiem, tika pārrunāti divi varianti - no šī gada otrā pusgada paaugstināt darba samaksu vai noteikt saīsināto darba laiku.

Arodbiedrība apliecināja, ka primārais ir jautājums par darba samaksas palielinājumu un pēc 30.aprīļa NTSP sēdes noliedza iespēju, ka mediķi varētu rīkot kādas aktivitātes, neskatoties uz to, ka palielinot darba samaksu netiek noteikts saīsinātais darba laiks. Turklāt koplīgumos var noteikt saīsināto darba laiku un pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, šāda kārtība ir vairākās ārstniecības iestādēs.

Arodbiedrību streika prasība 2002.gadā 1,5 miljonus latu no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras rezerves fonda līdzekļiem novirzīt medicīnas darbinieku darba samaksai, lai ar 2002.gada 1.oktobri mediķu vidējā darba samaksa būtu 140,99 lati, ir izpildīta. Par medicīnas darbinieku darba samaksas pakāpenisku pieaugumu informācija ir sniegta otrajā rindkopā.

Ir izpildīta arī arodbiedrības prasība par to, ka līgumos, kurus slēdz Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, slimokases un pakalpojumu sniedzēji, tiek ietverta informācija par veselības aprūpes pakalpojuma cenas aprēķina elementiem. Lai šo prasību izpildītu, šā gada 27.martā ir izdots Veselības ministrijas rīkojums Nr.59 šPar veselības aprūpes pakalpojumu cenas veidošanu no 2003.gada 1.aprīļa", kas paredz, ka minētajos līgumos ir iekļauta informācija par veselības aprūpes pakalpojumu cenas aprēķina formulas elementiem, tai skaitā arī par darba samaksu.

Arodbiedrības prasīja arī izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvā akta projektu par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumos Nr.13 šVeselības aprūpes finansēšanas noteikumi", lai nodrošinātu medicīnas darbinieku darba samaksai plānotās finansējuma daļas izmantošanu paredzētajiem mērķiem. Šīs prasības izpildei, Finanšu ministrija, piedaloties arī Veselības ministrijas speciālistiem, izstrādāja Ministru kabineta noteikumu projektu šNoteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo institūciju ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem", taču starpinstitūciju saskaņošanā tika nolemts projektu šobrīd tālāk nevirzīt, jo iedalīto 2004.gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros noteikumu projekta realizāciju nav iespējams nodrošināt visās ministrijās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu atalgojumu visām ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem, kuri nodarbināti valsts budžeta finansētajās institūcijās, projekts tiks virzīts vienlaicīgi ar likumprojektu šGrozījumi likumā par valsts budžetu 2004.gadam", izvērtējot budžeta finansiālās iespējas.

Ņemot vērā Veselības ministrijas paveikto, lai izpildītu arodbiedrības izvirzītās streika prasības, ministrija uzskata, ka nav korekti izteikt neuzticību veselības ministrei Ingrīdai Circenei.